RAINIS

Aizsāktās lugas

AUGSTROZES MEITIŅA

RADĀMĀS DOMAS UN LUGAS PLĀNOJUMI

21.8.17.

I Mīla un vecā kunga graušanās. Mūjans - latvietis. 1270. gadā dibināta pils.
Mīļākā lepna, apvaino mīlu un lepnumu.
Prec Mūjaņa māsu. Abi lepnie grib papildinājumu - mīlīgumu.
II Kalps musina kungu, kurina ienaidu pret neuzticīgo mīļāko un tās dēlu. Kungs rokas pats savās sāpēs. - Atstāsta viņa romānu.
III Pārsteidz tēvs kapličā. Dzird zvanu, tādēļ atstāj dzīvu. Tā skanēja zvans, kad sieva mira.
Skats: Paliec vēl, izbaudīsim laimi, lai tad nāk briesmas. Tā kā tā nāks, līdz tam vēl atpūsties laimē, lai vieglāk nestu. (Man sajūta, kad negribas strādāt.)
IV Tornī glābšana un gals. Tēvs ir nācis un gaida. Meitas bailes, nevar padot zinu, lai nenāk.
V Atmostas no ārprāta, kas apsedzis visas briesmas. Nu prātā izruna ar tēvu. Nu bēgšana no tēva, pašnāvība.

* * *

Vientulība galvenā sajūta.

(123274/47)

8.1.19.

I Tēvs drūms, visu uzspiež, mana meitas uztraukumu, vēl lielāku nospiestību, par kuru runā tagad, agrāk meita pati to nebij manījusi. Nobijusies. Tēvs grib uzjautrināt. - Tu mana vienīgā saule. - Laiž ārpus mājas, ko nebij darījis.
III Meita smejas skaļi pirmo reizi. Tēvs iztirda, ka mīl un mīl ienaidnieku. - Ne priekš manis tu smejies, bet pret mani, par mani. Tā tev nebūs smieties par mani. Cietumā.
IV Sagaida, nolaiž kāpes. Dzird Līgavainis.
Troksnis pie durvīm, velts uztraukums. Tad atkal nu tēvs. Kā dot zīmi, lai nenāk? Līgavainis ienāk, sastopas ar tēvu (?). Nogrūž zemē, kad ir aizlaidis, lai iet prom. Kad meita izsaka savu mīlu. - Tad Līgavainis stāv starp mani un tevi, vairāk mīli viņu? - Jā. Tad nogriež (?) kāpes, vāji raud, raud - nu nebūs neviena starp mums. Nu būs labi, nu vari nākt lejā, izlaiž no cietuma. Priecīgs aiziet.
V Meita bēg no viņa. Bezdibens dīķī labāk.

(22969/6)

11.1.21.

l) Vecis satiek medībās Mojana dēlu un grib nodurt.
2) Mojans paglābj meitu.
3) Noved pilī Augstrozē.
4) Meitenes sapņi: rīta sārtumā - asinīs redz mīļāko.
5) Satiekas ar meitu Krustkalnā.
6) Noskatās kara kalps, paziņo vecim.
3) Tēvs satiek kalnā, grib nodurt, dzird kapličā vaidu savas sievas kapā.
8) Meita drudzī, murgo, tēvs dzird.
9) Mojans atsūta dāvāto puķīti caur kalponi, puķīte atveseļo (rakstīt neprot). Tēva aizdomas. Plāns glābt viņu.
1O) Darina abas virves kāpšļiem.
11) Gājiens ar tēvu. Viņas jautrību pamana kara kalps.
12) Noklausās un redz kāpšļus kara kalps.
13) Paziņo kungam. Tēvs viens staigā pa lielo istabu.
14) Mojans iekāpj istabā. Meita jau logā. Ienāk tēvs. Lakstīgalas dziesma. Daži asins pilieni.
15) Meitenei aptumsis gars.
16) Bēg no tēva.
17) Pie ezera. Redz tur mīļāko. Kad nāk tēvs, ielec iekšā.

(22969/7)