RAINIS
Aizsāktās lugas
CĒZARS
RADĀMĀS DOMAS
21.3.12.
- Karals nevaru tapt, tauta ienīst, bet valdnieka viņai vajga, vārds nau svarā, tapšu valdnieks es pats savā vārdā: Cēzars.
* * *
Viņa personiska kļūda, kura viņu ved postā, ir viņa labsirdība, ticība cilvēka
dabai, augstsirdība pret ienaidnieku - pret Brutu. Pārliecība, ka humanitāte stāv
augstāk par ideju. Vai pat pārskatīšanās, loģiska kļūda, nau sapratis, ka Bruts ir
aristokrāts, viņa ideālisms aristokrātisks; nedaudzu labāko aristokrātu valdība.
Cēzars atzīst tik ģēnija valdību, kas izpilda lielos likumus. Ir trešais uzskats no
Grakha: visu pilsoņu valdība, demokrātija, bet nau vairs laiks, palaists laiks.
Spartaks visu, arī vergu valdību, pareizāks, bet vēl nau iespējams.
Līdz tam: ģēnija valdība, vismaz vienvaldība.
Formula
Spartaks - vēl nau izvedama doma, jo attīstība nau gatava.
Grakhs - vairs nau izvedama.
Cēzars - tagad izvedama, kaut nepilnīga un aizrāda uz nākotni, uz negatavo Spartaka
nākotni.
* * *
Loģiska
kļūda
To taisīja arī Napoleons, dodams labību Anglijai aiz zemniecības. Cēzars taisa to pat
kļūdu aiz aristokrātisma, paļaujas, ka cilvēks, indivīds ir vairāk nekā idejas.
Te viņa dziļākā cīņa pašam ar sevi: viņš nu tik saprot, ka idejai, attīstībai
taču bij lielāka nozīme.
Nē, viņš kā aristokrāts cīnījies pret ideju, attīstību; viņš gudrs, gan paredz
attīstību, nepersoniskā liktens, t. i., pūļa, lielo spēku, bet cerē pacelties tam
pāri: valdīt un grozīt
likteni. Izlietot to savā labā, kā aitu baru, kā zirgu, kā Vezuva izverzumu - ja to
ne, kā vētru. - likt burās, ūdeni sudmalās. Cilvēki vairāk nekā ūdens, arī savi
likumi. Tu pats daļa tik no Romas, kaut arī pirmais. Roma daļa tik no pasaules, kaut
gan to valda.
Romietim, aristokrātam, individuālistam, ģēnijam grūti saprast, ka viņš nau viss,
bet tik daļa. Jo viņš jau jūtas kā visums, kā galva, kā smadzenes, kā dvēsele,
kā gars un dzīvība nedzīvā miesā, kas visu dara dzīvu. Piemēri, kas rāda, cik
visi nevērtīgi pret Cēzaru. Cēzaru dara citi par pārdabīgu, dievišķu.
BRUTS
Tas ir ģēnijs, bet viņa pēcnācēji sauksies dievišķi un būs cilvēcīgi.
CĒZARS
Vara viņus darīs dievišķus, dos masas iespaidu. Ģēnijs tas, kas dara tādu iespaidu kā masa.
BRUTS
Masas kopojums iekš viena, bet taču masa dod šo varu, kad pate neprot lietot. Viņa var to uzticēt arī labākiem, jo neviens nevar veikt tik daudz darba.
CĒZARS
Vai aristokrāti ir labākie, vai nau arī tik cilvēki? Arī viņus dara par labākiem tik vara. Tātad vara ir tas izšķirošais, ne viens vai vairāki.
BRUTS
Aristokrāti pieraduši, vingrinājušies valdīt.
CĒZARS
Vingrināsies arī paklausīt; jau Sullam klausīja. Viens tik der valdīt, lai būtu
idejas vienība.
Vergs iemaisās runā, Bruts lepni atraida.
Cēzars ļauj.
Kristīgas idejas, platonisms, neoplatonisms,
indiešu domas vai senēģiptiešu, Oziris-Izis domas.
Saruna
gluži gadījums.
Cēzars vienmēr pilns ar domām, ikkurā laikā runā par visaugstākām lietām, no
katras ikdienības var pāriet uz augstāko un katrā ikdienas gadījumā meklē sakaru ar
visumu.
III cēliens
Kroņa piedāve. Iziet no divām pusēm: 1) no paša un draugiem, 2) no pretniekiem,
kas grib viņu tā gāzt.
Cassius, labāk vēl itin vecie senatori, kas tā cīnījās pret Grakhu.
Antonius.
Clodius, Romas ielas puika; Clodia māsa, Catulla mīļākā.
Romas miljē, lielā daudzpusība, spēks.
(22388/15-16)
21.3.12.
Šekspīru veikt.
Šekspīra stiprums: lirika, spēka raksturi, dramatiskas situācijas, masu skati,
Antonija runa, Plūtarhs kopots, pazīstamie sit pieri (Schlagwort), dekorācijas.
Šekspīra vājums: nau drāma; II cēlienā nozūd galvenā persona, lielākā intrese
blakus lietās: masu skatos, dekorācijās, intrese skaldās starp līdzvērtām
personām: Bruts un Kasijs. Antonijs uznāk spoži un zūd.
2 cēlieni ir drāma, 3 cēlieni nau. Tomēr intresi uztura episkas lietas un dramatiskas
situācijas. Piem., cik tās ir svarīgas!!!
* * *
Ko var darīt?
Dot pareizu Cēzara drāmu, 3 cēlienus sākumā pielikt klāt.
Intresi visu uz Cēzaru vien, dot varoni.
Varoni dot arī psiholoģiski un idejiski (ir tikai materiāli elementāri, kā kronika).
Dot jaunas zinātnes miljē.
Ielikt labu ideju kā piestrāvu.
Ielikt simbolismu Cēzarā visas cilvēces vietā vai cilvēka kā tāda.
Ģēnija traģēdija.
Napoleona un Gētes idejas izmantot.
Stipri izstrādāt sīkumus.
Romu pašu redzēt. Meiningisms.
* * *
Ko panākt?
Liriku varbūt sasniegt.
Raksturus.
Dramatiskas situācijas jaunas, grūti.
Masu skati būs vājāki.
Dekorācijas jā, varons jā.
Antonija runa nē, ideja jā.
Sitpieri nē - zinātne jā,
ģēnijs
jā.
(22788/17)
22.3.12.
Bruts un Cassius par aristokrātisku republiku, kā arī Venēcija, Novgorods, tikai
tās tirdznieciskas. Roma maz tirdznieciska. Vai Cassius ar savu mantkārību nau
tirdznieks? Vai nau arī tādas tendences Romā bijušas? Tās dzīves spējīgas.
Tirgotāji taču bija romnieki; pārņēma pūniešu tirgus; atrada tirdzniecisko
grāmatvešanu, skaitļu rakstīšanu, skaitāmā mašīna, grieķu dēlīts.
Jeb vai grieķi, feniķieši, ēģiptieši bij Romas tirgotāji? Cassius ar tiem
sacenties.
Tirgotāju republika attīsta ?????????, dēķību, pārdrošību, patvarību.
Romas republikā patvarību uzsvērt personu raksturos un iestādēs. Anarkisms,
individuālisms - Catilina - ??????, bet jau piejaukts sociāl. paslāņu elements
un idejas.
(22788/18)
22.3.12.
Ievērot
Kalendāra ievešanu, ap to daudz runas, tas ir kas jauns.
Grieķu mācīti vīri. Ptolomeus ap Cēzaru.
17.12.17.
Cēzars grib likt sastādīt civillikumu kodeksu.
Viss laiks miera darbiem tik pusotra gada.
Cēzara doma par valsts iekārtu, kādu vēlāk ieveda Augusts:
policijsistēma,
praetoria,
karaspēks.
Valsts iedale: civilā - senātam,
kara
- ķeizaram.
Agripe. Izmēro visu valsti.
Kartis par visu zemi.
Cēzara konsulāta laikā aedils Marcus Scaurus ceļ pirmo akmens teātri 60000
skatītājiem.
(22788/19)