RAINIS

Aizsāktās lugas

GILGAMEŠS

LUGAS FRAGMENTI

18.5.2I.

I cēliens

(Urukas pilsēta. Eannas svētnīca, senasīru aizvēsturisks stilā celta. Aiz skatuves dzird ļaužu vaimanas.)

(Ienāk Gilgamešs, vedot savu māti Rišat-Ninlllu.)

GILGAMEŠS

(Nāk lēni, apstājas klausoties.)

Rišat-Ninlil, tu, kas zini katru ziņu,
Māte, saki man, vai esmu dievs?

RIŠAT-NINLILA

Gilgamešs, mans dēls, kam prasi, vai tu esi dievs?
Vai tev sirdi viļņo ļaužu vaimanas?

GILGAMEŠS

Sirdi viļņo manim ļaužu vaimanas: -
Lielā Anu pavēles ir jādara!

RIŠAT-NINLILA

Vai tev sirdi viļņo dieve Ištara?

GILGAMEŠS

Viļņo, viļņo sirdi Ištara, ij glauž, ij dzeļ: -
Lielais Anu teica man: «Tu gans un kungs!»

RIŠAT-NINLILA

Gilgameš, mans dēls, kam prasi tad, vai esi dievs?

GILGAMEŠS

Sirdi nemiers man, bet dieviem miers.

RIŠAT-NINLILA

Arī dievu krūtis reizēm krata nemiers.
Lielais Enlil-dievs ar dusmoja par zemi.

(Gilgamešs atiet no mātes un rauga savu roku, kura ievainota.)

Gilgameš, mans dēls, kāds nemiers ir tev sirdī?

GILGAMEŠS

(Nemierīgi.)

Māte, Rišat-Ninlil! Māte, māte:
Akmens nokrita no mana nama celtnes nost,
Roku ievainoja, asins lija, sāpes jutu!
Vai ij dieviem asins līst, ij dievi sāpes jūt?

RIŠAT-NINLILA

(Uztraukta.)

Rādi šurp roku! - Lūk, jau sadzijusi!
Tavas miesas ira dievu miesas.
Dieve Tiamata tapa cirsta gabalos.
Dievu asins līst, bet atkal atgriežas.

GILGAMEŠS

Māte, Rišat-Ninlil, tad es esmu dievs?

RIŠAT-NINLILA

Gilgameš, mans dēls, tavs tēvs ir dievs;
Dieve Ištara par sievu dota tev kā kungam;
Anu tevi radījis kā kalnu sūbri,
Tevim līdzīga nau pasaulē neviena;
Tu tas esi: līksmais cilvēks - Gilgamešs;
Tu, kas miera nepazīsti dien' un nakti.
Tev nau labi zināt katru ziņu,
Tā kā Rišat-Ninlila, kas tava māte.

GILGAMEŠS

Saki to tik, kurš no dieviem ir mans tēvs?

RIŠAT-NINLILA

Kas daudz zina, tam ar daudzi klusu jācieš ir.

GILGAMEŠS

Vai man dzīve mūžīga kā dieviem būs?

RIŠAT-NINLILA

Kas daudz zin, tam klusu, kluso jāapklust, mans dēls.

GILGAMEŠS

Tad ir labi, ka es dievs un mūžam dzīvs!
Darba daudz man, miera nau ne dien', ne nakti.

*

(Parādās uz apakšējās dievu stātnes dieve Ištara.)

RIŠAT-NINLILA

Esi sveicināta, dieve Ištara!

IŠTARA

Esi svētīta tu, Rišat-Ninlila! -
Ko tu nesveic mani manā namā; Gilgameš?

GILGAMEŠS

Šis Eannas nams ir mana paša celts.

IŠTARA

Tevis celts, bet man!

GILGAMEŠS

Nē! Anum, līdzi tev un man!
Tev bez manis ārā būtu mist zem cedres koka.

IŠTARA

Es še pilsētdieve!

GILGAMEŠS

Anu-dievs un tu gan arī līdz:
Es še pilsētvaldnieks, es viens pats!
Uruku es cēlu, Uruk' sargu vaļņus,
Cietus pamatus; kas stiprāki kā varš,
Kas uz mūžiem stāvēs līdzi dieviem pat!

IŠTARA

Mani ļaudis brēc, ka tu tos darbiem spied.

GILGAMEŠS

Mani ļaudis zin, ka darbiem pilsāts top.

IŠTARA

Mani ļaudis brēc, ka manis dotais mīlas likums -
Dieves likums - top no tevis kājām mīts:
Dien' un nakti darbs, pie tēva dēlu nelaid,
Nelaid jaunavas pie Ištaras uz mīlas svētkiem,
I ne varoņmeitas, i ne vīru sievas!

GILGAMEŠS

Tavi mīlas svētki gļēvus dara vīrus man;
Ļaudis baidot, priestru vīrību tu vērt par sievību;
Ištar' sirdi priecēt, dunču nesējiem liec atdoties,
Uruku tu dari man par prieka meitu vietu!

IŠTARA

Netrauc manus likumus, es esmu dieve!
Likumpārkāpējus bargi sodīs dievs.

GILGAMEŠS

Netrauc manus likumus, tie arī dieva!
Pārkāpējus sodīšu vēl bargāki es pats.
Tu ar priestriem lūkoji man toreiz pretoties,
Kad pats Anu cēla mani še par valdnieku!

IŠTARA

Ļaudis tevi cēla še par valdnieku, ne dievs;
Bet nu ļaudis paši, lūk, par tevi brēc!

GILGAMEŠS

Dievs un ļaudis mani cēla, jo es esmu dievs.

IŠTARA

Smiekli, smiekli! lūk, šis arī dievs?!
Divi trešdaļ' kroplis būtu līdzīgs mums?
Kas mēs pilnā spēkā staigājam kā saules,
Zemi aplaimodami ar vieglu dvašu,
Gaisos mirdzam mūžam nemirstoši, nevīstoši!
Ha! un tu?!

GILGAMEŠS

Un es? un es?

(Ištara pazūd no apakšējās stātnes un parādās augšējā stātnē, pāri pār priekškaru, kurš šķir svētekli no ļaudīm.)

*

(Aiz skatuves dzirdamas vaimanas, raudas, saucieni, dieves sveicieni. Tad, priekškaru pabīdot, ieplūst svētnīcā ļaudis. Piesteidzas Gilgameša sargi, lai ļaudis aizbīdītu, bet tie atrauj priekškaru un sanāk iekšā; aiz viņiem redzams pūlis.)

I SARGS

Nostu, nostu! Ļaudis, ko jūs iekšā nākat šeit!?

ĻAUDIS

Glābjat, glābjat! Dieve Ištara tur augšā, glāb!

II SARGS

Eanna te, Gilgameša nams, priekš Anu celts!

KĀDS NO PRIESTRU ĻAUDĪM

Un priekš lielās Ištaras jūs, sargi, nost!

ĻAUDIS

Dievi pielūgt nākam, ceļos krītot! Glāb mūs!

SARGS

Lūk, pats valdnieks še un māte Rišat-Ninlila!

ĻAUDIS

(Rāda.)

Lūk, tur pati lielā Ištar' dieve stāv!

(Ištara augstumā pacel rokas. Pūlis atvelkas uz brīdi, tad atkal pieplūst. Ištara pazūd.)

GILGAMEŠS

Ko jūs, ļaudis, gribat, manā namā lauzdamies?

VIENS NO ĻAUDĪM

Lielais valdniek, - pati dieve Ištara -
Rādījās tur - mēs, no āras redzot, nācām šurp -

OTRAIS

Apžēlojies, kungs, par mūsu vaimanām!

GILGAMEŠS

Nevar nākt še!

PRIESTERIS

(Aiz ļaužu muguras.)

Nevar ļaudīm liegt pie dieves nākt!

NO ĻAUDĪM BALSS

Kad tu nežēlo mūs, lai jel dieve glābj!

CITS

Dieve, glāb mūs!

VĒL CITS

(Neredzams.)

Glāb no bargajiem!

GILGAMEŠS

Ko jūs žēlojaties? Ka no naidnieka jūs paglābju?
Ka jums ceļu stiprus vaļņus aizsargam?
Ka par valsti cieši kopā slēdzu jūs?

VEČI

Gilgameš, tu gans šai iežogotai Urukai -
Gilgameš, tev līdzīga nau zemes virsū -
Gilgameš, tu stiprais, spīdošais, pilns gudrību -
Gilgameš, ak, Gilgameš, kam dēlus nelaid nākt pie tēviem?

GILGAMEŠS

(Uz vienu no večiem.)

Vai tu biji kareivs?

VIENS

(Atkāpdamies.)

Biju, biju - lai tad iet mans dēls!

GILGAMEŠS

(Uz vienu no jauniem.)

Vai tu būsi kareivs?

VIENS NO JAUNIEM

Būšu, būšu; lai tad paliek tēvs!

GILGAMEŠS

Tēvs no naidnieka jūs neglābs, glābs tik valsts un pils.

(Vīri, vecie un jaunie atkāpjas.)

PRIESTRA BALSS

(Aiz ļaudīm.)

Ejta, sievas, ejta, meitas: lūgt par vīriem, dēliem!

SIEVU KORIS

Gilgameš, tu stiprais,
Žēlo tad mūs, vājos!
Atdod mūsu vīrus,
Atdod mūsu dēlus!
Žēlo mūsu mazos
Nevainīgos bērnus!
Žaudē mūsu asras
Dienu, nakti, rītus!

(Sievu gaitas Gilgameša priekšā.)

BALSIS AIZ ĻAUDĪM

Bērni, dejojat un lūdzat lielo Gilgamešu!

GILGAMEŠS

(Paceļ gaisā un apmīļo vienu no bērniem.)

BALSS

Žēlo, Gilgameš, ij tev būs bērns no dieves Ištaras!

(Gilgamešs nolaiž zemē pacelto bērnu.)

BALSIS

Bērni, metat savas asaras uz Gilgamešu!
Lai tā svārki smagi top un lejā velk pie jums!

(Bērnu dejas.)

BALSIS AIZ ĻAUDĪM

Ejta, jaunavas un varonmeitas, lūgt un dejot!

(75532/2-15)

TEKSTA PIRMUZMETUMI

18.5.21.

- Dieve Ištara ir tevim sieva, dēls.
- Kad es dievs un dievs man tēvs, un dieve sieva,
Tad lai visi mani paklausa kā dievu.

(75532/35)

22.12.22.

Puse tavu miesu ūdens ir,
Dievu miesas sausas.
Nakts ir tikai vājināta diena
(Nāve tikai vājināta dzīve.)?
Trūdu zeme mūsu dzimta māte,
Miesas nemirstība paliek mums arvienu.
Aiz aizmirstības akmeņiem guļ nemirstība.
Mirējs apsveiks noslēpumu varas,
Savus kapa biedrus neskaitāmus.
Nāve dzīvei īsta māsa.
Dzīve vienojas ar nāvi nemirstībā,
Dara dzīvi saprotamu, nāvi pieņemamu,
Dzīvi nesaprot, kas nezin nāves.
Dzīve viena kustoņiem un augiem,
Viena arī nekustamiem akmeņiem.
Zemē atgriežoties,
Atgriežamies vispārējā dzīvē,
Kura visu būtību kā važas ieslēdz.
Zeme visu spodrina un jaunu dara,
Lielais klēpis pasauls visums dzemdē.
Stādu dvēsle.

23.12.22.

Kurš var pateikt, kas ir dzīve, kas ir nāve?
Kristāls salauzts atkal pieaug sārmā,
Galīgs miers nau akmenim, ne smiltīm,
Kas šķiet miers, tas neredze tik vien.
Nekustamās lietas visas dzīvas.
Akmens dzīvo tūkstots gadus, kādēļ es lai ne?
Akmens krīt un nosit cilvēku,
Vai viņš vainīgs nau, to katris soda?
Akmens dzīvs, kaut nekustas no vietas.
Nevar samīt akmeni, tam arī sāp.
Zālei arī sāp, kad viņu pļauj.
Saulē kustas arī akmens pats,
Izstiepjas un mīkstojas, un smaržo.

(75532/18)

24.12.22.

Ašāk mirst no nāves bailēm, ne no nāves,
Tava dvēsle vienojas ar dievu dvēslēm.
Bailes no tā nezināmā.
Neviļus no nāves baidās.
Nāve augstākā no ciešanām.
Patīkamas jūtas nāves lēkmē,
Visa dzīve acu priekšā aši aizplūst.

* * *

Jo visaugstā taisnība ir mīla,
Tikla pati sevī atrodas.
Ko tev solīt, ko tev draudēt nāve spēj?
Nāvē pašā nau nekā, kas baida.
Nāve ņem mums spēju ciest.
Apraudāt, kad cilvēks dzimst un kad viņš mirst.
Mirstu apmierināts: nāk nāve ar majestātisku labsirdību, brālīgu apskāvienu.
Mirst nāves baiļu dēļ.

RADĀMĀS DOMAS UN LUGAS PLĀNOJUMI

3.3.21.

Pasauls ceļotājs meklē dzīvību, izzina par pagātni un par pazemi.
2/3 dievs, 1/3 cilvēks.
Bēdas, ka nau pilndievs, var daudz, bet ne visu.
Ciešanas un nāve arī viņam.
Grib neiespējamo spēt.

(75532/27)

5.3.21.

Kas grib pārvarēt nāvi, tam pirms jāpārvar miegs un bailes.
Nomoda 7 maizes (nāves ābols).
Jūras dibenā dzīvības zālīte, kuras vārds: kā sirmgalvis top atkal jauns cilvēks.
Jeb vai nāves ūdens?

(75532/28)

5.3.21.

«Gilgamešā» Kettenstil.
Urukieši lūdz dievus, tie Anu, tas Aruru.
Skaitļi: 3 kārtīgums, 6 dienas un 7 naktis.

(75532/29)

18.5.21.

Engidus nāve.
Garu izsauc. Engidu: Nepalaid nāvi. Iet meklēt dieva nemirstību kā cilvēks. Miegu neuzvar. Dod atjaunotnes zāli. To noņem čūska, Gilgameša dēls raud. Vai to zina Gilgamešs?

V (tas varbūt IV)

Izsauc garu. Jeb agrāk Ištara. Tu mirsi. Gilgamešs: Tu arī.
Kur cerība uz nākotni? Ka cilvēki tiks augstāki un beigās nemirstīgi?

(75532/35)

18.5.21.

Gilgamešs iet tālu ceļu, lai nāvei izbēgtu un mūžīgu dzīvi iegūtu. III Gilgamešs grib, lai atceļ kāzu ceremoniju ar Ištaru.

20.5.21.

II Iekaro Engidu, tā parāda savu gudrību.
III 1) Ištara iemīlas Gilgā pēc Humbalas kaujas. Tas tātad bijis viņas pretnieks, ar citiem mērķiem nekā Gilgamešam. Pārvarējis Engidu, gudrāks par Ištaru. Ir oficiāli laulāta sieva, bet nu grib īsta sieva būt. - Esi jau mans vīrs bijis. Tev ir dēls.
2) Debess vērsis. Gilgamešs uzvar. Ištara: Es tevi atjaunošu.

(75532/36)

21.5.21.

V Muromietis atzīst, ka jaunā paaudze top labāka, jo vairāk viņu uzveic vecā: Tu taču mans dēls, jūs mani bērni, izvedat galā, ko es gribēju.
V Gilgamešs nau pilns dievs, grib to trūkstošo 1/3 panākt pats. Beigās zaudē IV, kas izvedīs viņa ideju?
1) Čūskēns, zemes dēls. Ištaras kā nāves dieves, tātad zemes spēks tiks dievišķs?
2) Jeb vai čūska nesis dzīves zāli ļaudīm, kā gribēja Gilgamešs?
3) Jeb vai pati zemzeme tiks dievišķa?
4) Jeb otri grēku plūdi un tad otri Utnapištim visi cilvēki.
5) Jeb Engidu attīstīsies vēl tālāk no zvēra par cilvēku un tad par dievu?
6) Vai Ištara pārgrozīsies zem Gilgameša iespaida; viņa dažāda bijusi, arī cilvēces māte.
7) Vai Aruru izdomās un vadīs citus cilvēkus? Ar to beigt.
8) Vai jāpārvar visi dievi un viņu vietā jānāk dievišķiem cilvēkiem, tātad beigas: cīņa pret dieviem.
9) Ištara dabūjusi atjaunotnes zāli (izmānījusi Utnapištim, tātad cilvēkam), dos to ilgamešam, atjaunos caur sievietību. - Mīli mani: es miršu, dzīvo tu. Es pati pārvērtīšos.
10) Atjaunos meita, kas jau atjaunojusi Engidu garīgi.
11) Ēd čūsku, fallusu, savu dēlu, tad nemirsi.
Meita atdod viņam savu dzīvi, viņam bij tūliņ jāmirst.
Tad Ištara, bet tā būtu Spīdola.
Tad pasaulei vajdzētu iet bojā. - Lai iet!
Es salauzīšu elles vārtus.
Otrie grēku plūdi, kad cilvēki iznicinātu dievs. Atvērtu vēju un ūdens vārtus.
12) Dievu sapulce: Ko darīt? Draud mums ar elles vārtu laušanu! - Beigas kā Prometejam. Sāk kustēties pamati, un dievi bēg kā suņi (kā I grēku plūdos); elle sāk kustēties: Gilgamešs ir sacēlis elli. Beigās: uguņi un pērkoņi. Ištara ir nodevusi, devusi dzīvības zāli
Gilgamešam (tā kā toreiz nodeva Engidu); tā tik Gilgamešs spēj kustināt elli, t. i., zemzemi, sen noslodzītos apspiestos garus. Ištara nau labprāt devusi, bet kā sieviete likusi sevi pārvarēt; viņai vara darīta, bet labprāt to redz. Dievi viņai garlaicīgi, piegriezīsies cilvēkam, Gilgamešam.
Ištara likusi Arurai radīt Gilgamešu tā, ka viņš derētu Ištarai.

V

I Gilgamešs mirst, tad Ištara atdod dzīves zāles. To Gilgamešs neņem, ja ne dievs, tad nekā.
II vai Ištara dod trūkstošo dievības daļu un pati brauc ellē.
III Gilgamešs nepieņem ij to, bet lauzis visu nāvi un dievību iznīcinās. (Bet kā?)

(75532/38)

23.5.21.

Daudz grib raibuma, deju, gājienu. Ištaras dievkalpotne.
I Mīlas dejas, ceremonijas reliģiskas.
II Gazeļu un zvēru kori.
III Ištaras svētki, kāzas ar Gilgamešu, balets.
IV Tuksnešgari, nāves biedu tēli, skarpiji utt.
V Ištara, nāves gari, orģijas, nāves ļaudis ceļas no cietumiem augšā.

(75532/39)

24.5.21.

Anu vēlējis celt pilsētu.
Asins no rokas,. lāses atradis lejā priestris.

(75532/40)

19.1.22.

Dievi grib cilvēkus par vergiem. Marduka pavēle.
I apņemas tapt dievs (aiz motīva darīt labu ļaudīm), tikšu pilnīgs, stiprs utt.
Engidu - tev līdzīgs. - Paņemšu sev, abi pret jums.
Dievi tura cieti savu noslēpumu, nevienam nedod nemirstību, Adapa apmānīšanai no Engidu.
Vai te jau Ištara iedod nāves dīgli?
II Iegūst Engidu. Iet pret Humbalu, lai atbrīvotu no nāves, domā, ka tas vainīgs.
Pate māte kā dievu pusē, māna dēlu.
III Ištara iemīlas. Atraida. Debess vērsis Ištaru izsmej. Engidu mirst. Gilgamešs raud. Ištara apsmej: Tu arī mirsi.
IV vēl raud. Iet meklēt dzīves zāli. Utnapištim. Atņem Ištara. Uzliesme un atkrite.
V Engidu uzceļ, raud, salauzis nāves vārtus, ieceļ par dievu.
Miers ir nāve. Dievi mirst arī.
Asaras paliek no cilvēcības iekš Gilgameša.

* * *

Nau nekā aizgrābjoša. Gilgamešs raud.
Stipra griba: nemirt!
III Gilgamešs paceļas no Engidu līķa, Ištara bēg.
Gilgamešs smejas. Kad Gilgamešs iet, aiz priekškara smejas Ištara.
Iztēlot nāves briesmas, iztēlot pieķeršanos dzīvei: dzīves jaukumus: bēru dziesmas!

22.1.22.

Anu radības teikās pavēlēts, ka cilvēkiem jātaisa tempļi, priekš tā tie radīti.
I Aruru pate taisīs Engidu, 14 gudras sievas taisīs citus cilvēkus, 7 zēnus, 7 meitas. Mani tikai pielīdzina.

(75532/42)

20.1.22.

Gilgamešs
Pēc Engidu nāves nomet visu karalību un kā cilvēks iet pret nāvi; vai jau pret dieviem arī?

(75532/43)

23.1.22.

Gilgs
Rakstīts operas veidā. Tā rakstīt arī citas lielas drāmas.

(75532/44)

23.1.22.

IV Utnapišti - šumeriski Cinzudu.
Sur-Sanabu-ur Šanabi.
Cinzudu negrib dot nemirstību Gilgam, izsmej: Tu pat miegu nevari pārvarēt.
Gilgamešs: Es lauvas pārvarējis, negulējis cīnīdamies.
Gilgamešs pazaudē un top bēdīgs, iet prom.
Cinzudu sieva liek dot dāvanu.
Gilgamešs: Būs priekš citiem, man nepietiek.
Dievi neizlaiž no rokām noslēpumu.
Sev dzīvi, cilvēkiem nāvi.
Kas ir viņu dzīve? Nekustība, vai tā nau nāve arī?
Ištara nau drīkstējusi tiktāl nākt līdzi, sūta čūsku vai Gilgameša dēlu? Čūska - nemirtne.

IV

1) Engidu apraude, aizeja meklēt pret dieviem, vai Ištara parādās? Tur pat dievi neiet.
2) Ja iespējams, starpskati: skarpijļaudis dārgakmeņu dārzā.
3) Cīņa ar Cinzudu, miega cīņa.
4) Dzīves zāles atņeme. Parādās Ištara.

(75532/45)

19.12.22.

Gilgamešs (arī Aleksandrs, Liädzi)
1) Piemēri par ilgmūžu. Vecie dievi un cilvēki.
Dzīve nāvē - kapā. Gilgamešs meklē arī zinātnisku izeju.
3) nāves vārtu laušana,
2) Engidu saruna: dzīve kapā, tārpi,
4) dievu miršana,
5) ķīniešu protests pret ilgmūža gribu. Liädzi, Džuang-dzi, zemākās, ne filozofiskās tieksmes,
6) masu laimi filozofi nesaprot.

(75532/46)

23.12.22.

Rišat-Ninlila pate vainīga, ka nau gribējusi mirt. 1/2 cilvēks, 1/2 dievs. Ir 1/3 pielaulājusi klāt, tapdama neauglīga, priesteriene vai drīz mirēja.

* * *

Ištara likusi Aruru taisīt Gilgamešu 2/3 lai būtu pievarams.

* * *

Dievi nenovecojas, bet arī neattīstās, parādās dažādos veidos, bet neprogresē, tā cilvēks var viņus pārspēt.

* * *

Ištaru pret Gilgamešu varbūt iespiest II. Tad III būtu, kad Gilgamešs neizcieš miega neguļu. IV dzīvības zāles atrade un zaude. V Engidu un vārtu lauzne.

(75532/47)

21.12.23.

Gilgamešs
bij līksmais cilvēks (to rādīt pašā sākumā). Ievainojums pārvērš.
Rišat-Ninlila baidās, ka traģiski beigsies, jo grib sasniegt, ko nevar: nemirstību. Vai nau arī viņas vaina? Vai aiz mīlas uz Šamašu neatteicās no dēla nemirstības. Vai pašai nebūtu bijis jāmirst kā Semelai, jāsadeg, lai iznīcinātu visu mirstīgo? - Jā, labi.

(75532/47)

25.12.22.

No nāves bailēm ceļas ticība uz viņsaules dzīvi. - Bet ja nu viņsaules dzīve ir bēdīga? Kurp tad bēgt no nāves? - Nemirstībā vai šinī dzīvē.
Jātic dvēselei, kura nemirst. Bet Gilgamešs nezin par to, viņam tikai viena dzīve.

(75532/21)

Gilgamešs
- Ko palīdz, ka tu visu zini un nekā nesaki?
- Es gribu visu redzēt un teikt, lai ir labi.
I Aruru taisa savu pensu, jauno dzīvību, nāve vairāk parāvusi, nu jāsteidzas. Te uznāk ar Engidu. Tas viņa paša prieks, mākslas darbs.

(75532/26)

RAIŅA PIEZĪMES PAR SENĀ EPA TEHNIKU

5.3.21.

Senā epa tehnika

Redzamība: visas rakstura īpašības
1) ar darbiem ilustrētas.
(Tik tā)i, ka ejot drēbes noplīst.)
Dvēsles notikumi objektīvi tēloti:
2) sapņos, cits izsaka vārdos viņa domas, garas runas, arī pašsarunas.
Runas atkārtotas, vēlāk variētas.
Tēlojumi augstes vietās plaši.
3) Reālisms. Bet galvenās lietas netiek teiktas.
Tipi, ne indivīdi.
Dieviem katram savs amats, ne indivīdiem.
4) Kontrasta iespaidu maz.
Iepriekš pasākoši motīvi: sapņi
5) ko pareģo, bet drusku citādi iznāk.
Ierosina lasītāju uz minēšanu.
Sapņu tulkojumi dod vairāk iespējamības.
6) Runas, brīdinumi (brīdin., bet liekas, ka labi vien iznāk).
Teika - varbūtība, pasaka - nevarbūtība.
7) Aizturoši motīvi,
šķēršļi varonim, bet arī tieši
8) aizturoši, kā, piem., garāki stāsti.
9) Atkārtojumi un izstiepumi situācijās.
Stāsts vairākreiz atkārtots, kā arī dzīvē anekdoti stāsta vairāk reizes.
10) Sapņi redzēti pa 2 reizēm.
Ceļu prasa divreiz. Kāpinums.
11) Epizodes.
12) Pēcstāsta māksla.
13) Noklusēšanas un aizsegšanas māksla.
Kādēļ kas notiek. Un to varbūt pateikt vēlāk.
Ierosina lasītāju uz kombinēšanu.
14) Citas literatūras nozares iekšā.
Lamu dziesmas, lāsti, svētības, burvju vārdi, lūgšanas, mīklas, sakāmvārdi un gudrie dievi, uzvaras dziesmas, bēru dziesmas, alegorijas.

(75532/32)