RAINIS
Aizsāktās lugas
VĪTAUTS
LUGAS TEKSTA UZMETUMI
9.2.29.
Es pretim neesmu, ka kunigaikstis,
Mans brālis, kronējas par karali.
Es kunigaikstim vēlu visu labu,
Vēl vairāk nekā sev vai kuram citam.
(22801/8)
10.8.29.
VĪTAUTS
Kā mēs kā zēni kopā medījām,
Kā vilks tev uzbruka un es to šāvu,
Cik bebru saķērām, liels kažoks tika.
- Pilns ezers pīļu, dumpju, sloku, dzērvju.
- Tu stāvot paliki un klausies putnos,
Un neredzi, ka lūsis tevim uzglūn.
- Bet kas par lašiem, sīgām, līdakām,
Kā ziemu dūrām zivis ledus lauznēs,
Tad kā mēs bruņeniekus medījām.
Es labāk mācījos tos viltiem veikt,
Kā leišu valsti izplest pasaulsgalos.
(22801/23)
RADĀMAS DOMAS UN LUGAS PLĀNOJUMI
11.1.29.
Vītauts. 33 gadi
Vairāki dramatiski momenti.
Keistuta nāve un Vitauta bēgšana ar sievas palīdzību.
Grīnvaldes kauja 1410.
Nesasniegtais kronis 1430.
* * *
Divi pretstati: Jagails un Vītauts.
Tautas: poļi un leiši.
Raksturi: dievbijīgs liekulis un progresists.
Čini: karals un vasals.
Redzama lieta: kronis, ap ko cīņa.
* * *
Vai triloģija?
Jaunības drāma,
vīrības drāma,
vecuma drāma.
* * *
Traģiska vaina, ka iet pret žemaičiem,
ka
neapvieno baltu tautas,
ka
neizved līdz galam ideju: leišu valsti,
ka
nedibina leišu kultūru.
(Frīdriha
II Prūsija un Voltērs.)
9.2.29.
Leišu tauta par mazu, lai uzturētu pasauls valsti.
Tā pati kļūda Aleksandram Lielam, persiem, asīriešiem, ēģiptiešiem.
(22801/2)
28.1.29.
Vītauta vaina:
1) aizrāvies ar lieliem plāniem: kļūt par visu slāvu ķeizaru, krievu politika,
meklē poļu palīgu, tiem sola Lietavu un nevar atrauties, ir jau poļu piekritēju
daudz, baidās, aizmirsis mazāko mērķi: leišu, visu latvju valsti, ar gudiem kopā,
2) aizmirst mantnieku gādāt,
3) grib vismaz leišu kroni, jo nau nekāda, pasauls valdnieks, bet tomēr vasals, kalps,
4) atjēdzas par vēlu: kronis dos Lietavai cerību palikt neatkarīgai,
5) kreņķi, jūtas vājš, netiek Vitauts Lielais kā Kazimirs.
(22801/3)
9.2.29.
Cēlieni
I
I Lucka, lielā sabrauktene.
1. Ķeizars sola kroni. Vītauts. Neko nedarīs bez Jagaiļa.
2. Ķeizara runa ar Jagaili.
3. Zigmants un ķeizariene, un Vītauts pie Jagaiļa. Vītauts - lai nepārsteidzas.
Jagailis karsti gribot, lai Vītauts dabū kroni. Zigmants sirsnīgi atsveicinās.
4. Vītauts ziņo tarībai, tā piekrīt.
5. Poļu senatorija: pārmet Jagailim, nebijusi tiesība solīt Vītautam kroni.
Trokšņaina sapulce. Zbigņevs Olesnickis: tikai Zigmanta intriga, lai izjauktu
poļu-leišu ūniju. Lietavas piekritēji aizstāv. Izirst sapulce. Liek, lai Jagailis
aizbrauc. (Vītauts liek leišiem no tarības aiziet. Pats iet pie Jagaiļa.)
1429 sauso meno
(22801/4)
9.2.29.
II?
1) Jagaiļa vēstule Zigmantam. Oparovskis. Izlaists tad, kad Jagailis solījis
Vītautam kroni. Zigmants sūta norakstu Vitautam. Eisiški pie Viļņas. Visi leišu
lielmaņi. Arī Zigmanta sūtnis. Lasa vēstules: Lietava pazemināta, tik daļa no
Polijas, pēc Vītauta nāves piekrīt Polijai. Sašutums. Atbilde Zigmantam un Jagailim.
Negrib šķirties no ūnijas, bet negrib pazeminājumu. Griezīsies pie pāvesta.
Vītauta vēstules kā materiāls sarunām drāmā.
2) Lenčica. Gedigolds un Rumbolds. 1429 liepa 18 tiek pieņemts audiencē tikai pēc
krustnešiem. Jāparunājot ar visiem poļu lielmaņiem. Sūtņi saka: arī pret jūsu
gribu uzliks sev kroni galvā.
III ?
Sandomira. Jagailis uztraukts; Lietava 2 reizes lielāka un stiprāka par Poliju.
Krustneši labi, bet neatsakās no Vītauta. Sola Vitautam poļu kroni, pēc nāves
Jagaiļa dēls. Divi zaķi: Vītauta godkārība mierināta un Lietava pievienota Polijai.
30. 10. 1429. Atsūtīti Zbigņevs un Tarnovskis, dāvā poļu kroni. Maz rīkot. Arī
Zigmanta delegācija sola vācu Ordeni.
Poļi izolēti: meklē satiksmi ar krustnešiem, ar husītiem, Romas pāvestu.
Jagaiļa stāvoklis grūts: poļu bajāri nemierā, grib vairāk privilēģiju.
Zedinā 1430. Privilēģijas, par to poļu pani iecels Jagaiļa dēlu par poļu karali un
Lietavai un visām padotām valstīm.
Nelaist cauri kroni Vītautam.
Sūtīt vēl delegāciju: atrunāt Vītautu.
IV ?
Vītauts sūta Maldžiku pie poļu bajāriem, lai nepretojas kronēšanai, jo ir savi
piekritēji. Redz no sūtņa, ka ar labu neiztiks. Liek zvērēt leišu bajāriem,
koncentrē kara spēku pie poļu robežas. Sūta pie krustnešiem, sola sajungu; lai nāk
un redz, kāda vienība ar poļiem. Grib vergot leišus, tad jākronējas.
Poļi arī sūta pie krustnešiem: sajungu pret husītiem un visiem Polijas ienaidniekiem.
Poļi sūta Vītautu, lai palīdz pret husītiem, un fiktīvi, paši prasa, lai husīti
iebrūk poļos.
Poļi lūdz pāvestu aizliegt Vitautu kronēt. Aizliedz visiem bīskapiem kronēt.
Zigmants sola sūtīt kroni. Vītauts raksta, atsaka.
(22801/5-6)
9.2.29.
V Viļņa
Sasauc atkal viesus, arī Jagaili, kad Zigmants, neskatot uz atsacīšanos, tomēr
sūta kroni.
Viļņā atbrauc Jagailis un Zbigņevs. Vītautu vēl mēģina pierunāt. Lietu atliek, un
Vītauts mirst.
(22801/7)
10.2.29.
Mērķis: pievienot Maskavu.
Valdnieks pār visiem austrumiem.
Lielā hana vietu ieņemt.
Mazie mērķi: Vienotu Lietavu.
Nacionāla cieņa.
Pacelšana kultūrtautā.
Gatavošanās uz augstākiem mērķiem.
Īsti imperiālperson. politika.
* * *
I Jaunības drāma. 1377-1382
Traģika: zaudē uztīcību ģimenes tradīcijai, divvaldībai. Jagailis grib
vienvaldību.
Zaudē tīcību uz ģimenes mīlu: Jagailis nogalina Kenstutu.
Mērķis: uzturēt tradīcijas, atgūt tēva mantojumu.
Atgūt tīcību taisnībai.
II Vīra darbs. 1398-1410
Mērķis: vācu Drang nach Osten apturēt, Ordeni veikt,
pašiem organizēt
austrumus,
priekš tā: Lietavu
organizēt - 1401,
Ordeni sakaut - 1410.
III Vecuma sāpes. 1429-1430
Mērķis - kronis kā alga; darbs darīts: Ordenis veikts,
bet
Lietavas patstāvība zaudēta.
Vaina:
austrumu valdnieka plāni.
(22801/11)
9.8.29.
No 7 Gedimina dēliem 2 ir draudzīgi - Algirds un Kenstuts. To grib vest tālāk
Vītauts. Abi nomāc tos 5 brāļus.
Pēc Algirda nāves, pēc kopēja nolēmuma valdīs Jagailis.
Abi dalīja valsti darbā, bet valsts viena. Tā arī domā turēties Vītauts.
Tā Kenstuts un Vitauts palīdz Jagailim nostiprināties. Tad Jagailis negrib vairs
padoties Kenstuta padomiem. Vītauts neklausa Kenstuti un netic Jagaiļa nodevībai.
Jagaiļa raksturs: varaskārs,
viltīgs,
mežonīgs,
kristīgs
liekulis,
bez
sirdsapziņas.
* * *
Pēc Kenstuta nāves Vitauts sāk cīņu par tēva mantojumu Trakiem.
I Mērķis un leišu vienība.
Leišiem mostas nacionālā apziņa.
Ordenis ar Hanzu kopā - tirdzniecība un teritoriālā vara. Vajga teritoriālu saistību
ar Livonijas ordeni, tad Pleskavu, Novgorodu, t. i., vajga Žemaitijas.
Leišiem tas pats mērķis: Žemaitija un Pleskava, Novgoroda.
Gedimins jau saprecinājis savu meitu Annu ar Pjastu, poļu ķēniņu, lai būtu vara pret
Ordeni.
Palīdz arī pret Livonijas ordeni: latviešus ievilkt savā valstī.
Vītauts mācīts idejā un darbā pret Ordeni, visus gadus cīnījies līdzi tēvam.
Īsti praktiski mērķi.
Tādēļ arī neredz un nepilda lielos, nepraktiskos nākotnes mērķus.
Kniprode mirst 1382, arī moderns valdnieks.
Konrad Zöllner slēdz līgumu ar Jagaili pret Kenstutu, kaut gan Ordenis aizliedz ar
pagāniem slēgt līgumu un mieru.
Mērķis ārdīt leišu vienību, ievest kristību.
«Augstākais valdnieks Lietavā».
Vītautam aizrautīgs raksturs, bezgala uzticīgs, bezgala nīstošs.
Nekad neaizmirst Kenstuta nokaušanu.
Grib ņemt savā mantojumā Trakus kā lēni vasalībā.
Vītauts nepazīst tādu domu veidu, ka var atņemt tiesības kā absolūts valdnieks.
Vītauts pret absolūtismu, par kopvaldību.
(22801/15-16)
9.8.29.
Vītautam liek priekšā būt par vasali, to noraida, atdod Trakus Skirgailim.
- Nau iespēju līgt, tikai cīņa.
Tad bēg!
Poļu mazie muižnieki līgst ar leišiem.
Jagaiļa plāni uz poļu kroni.
Vītauts turp nevar griezties.
Mazovijas Ziemovits arī grib Jadvigu.
(22801/17)
10.8.29.
Jagaila 26 gadi.
Valkā vienmēr aitu kažoku.
Apmeklē no poļiem dzimteni, lai atpūstos viņas dabas jaukumos.
Vēl vecumā klausījies cauru nakti lakstīgalu dziesmas.
Galīcijas mežos tā saaukstējies un miris.
* * *
Vācu raksturojums:
egoists,
varaskārs,
mežonīgs,
bez sirdsapziņas,
smalks diplomāts,
kristīgs liekulis,
vienkāršs,
dzimtenes mīlestība,
dzejiska sajūta.
(22801/21)
10.8.29.
Vītauts un Jagailis I.
Kopā medībās.
Putnu dziesmas.
Kā Algirds un Kenstuts.
Lielie nākotnes plāni par Lietavu.
Jagaiļa poļu cerības. Kāzas labāk nekā karš.
(22801/12)