DAUGAVA
SĒRDIEŅU DZIESMA
UGUNSKURS
BALSIS
Kas dziesmiņas tāļāk ved?
PRETBALSIS
Kas sasila klausoties?
MAZGANĪTIS
Es sasilu, es sasilu,
Bārenīti klausoties.
BALSIS
Mazganīt, dzied'!
Mazganīt, dzied'!
MAZGANĪTIS
Kur teci, Daugava,
Nedrošiem soļiem?
Aizmiegtas acis,
Nolaisti plakstiņi. -
«Acis man izdurtas,
Rokas man saistītas,
Ved mani gūstā
Svešnieku ļaudis.»
BALSIS
Klusāk, klusāk, Mazganīti,
Kad nedzird sveši ļaudis!
MAZGANĪTIS
Kari, kari, bargi bija,
Vēl jo bargi kara kungi -
Kari ņēma tēvu zemi,
Kara kungi cerējumu:
Atpakaļ atkarot.
Dzirdu gan kara draudus:
Paņemšot mūs' Daugavu!
Vai Daugava zutis bija,
Iebāžama kulītē?
Rokās ņemsat, bāzīsat -
Rokās dzels melna odze.
Vēl es dzirdu, paņemšot,
Paņemšot mūs' Daugavu:
Ko Daugava pati teiks?
Ko vēl jaunie Daugavbērni?
Dzelžu rokas, tēraudcimdi,
Tie Daugavu paņēmuši:
Pretī Daugav' šļakatos
Uguns putas, ne ūdeņa!
BAIĻU BALSIS
Klusi! Tavu dziedāšanu!
PRETBALSIS
Lai jel dzied! Lai jel dzied!
VECMĀMIŅA
Uguns sūta sīku staru,
Sīku gaismas vietnieciņu, -
Jau tās sirdis drošas top
Lielās saules piemiņā.
SPĒLMANĪTIS
Ij Daugava sārtojas,
Drūmu vaigu smaidīdama,
Jaunu rītu gaidīdama,
Ar rozīšu vainadziņu.
MAZGANĪTIS
Drīz atnāks sārtojot
Tā sarkana Daugaviņa,
Kad tie Daugav' pērkoņdēli
Uguns lodēm jodus dzīs.
PILSĒTNĪTE
Ilgu vējš, cīņas laiva,
Sāpju jūra pārbraucama;
Aiz tās lielās sāpju jūras
Staigā ļaudis dziedādami.
Staigā ļaudis dziedādami
Jaunajā Latvijā.
JAUNEKLIS
Visi mani mazi brāļi
Kārkliņi raud,
Visi mani lieli brāļi
Ozoli šņāc.
Zili, zili, melni, melni.
Jodnieki jož,
Garām lietus pātagām,
Šaustot švīkst.
Pilni rati akmeņkrarati,
Pērkonis brauc.
Zelta segu izstiepusi,
Saulīte nāk.
BALSIS
Zelta segu izstiepusi,
Saulīte nāks.
JAUNAIS NABAGS
Kur tā nauda? Kur tā nauda?
Kas guļ jūras dibenā.
Kad man būtu tā naudiņa!
Lielas lietas izdarītu.
Tā nebija ļaužu nauda, -
Kas guļ jūras dibenā,
Tā bij dārga dimantzvaigzne
Latvju tautas debesīs.
Pērkons naudu noglabāja -
Daugaviņas dibenā:
Akmeņslogu virsū vēla,
Ūdens krāci pāri gāza.
«Nu tu sargā, Daugaviņa!
Ķīlā ņemu tavu sirdi.
Nesargāsi, duršu sirdi,
Mūžam tekot asiņosi.»
Nobīstas Daugaviņa,
Nesa naudu jūrinā:
«Tev, jūriņa, dziļāks klēpis:
Uz mūžiem noglabās.»
«Vai, ko dari, Daugaviņa!
Kas nu naudu augšā cels?
Atnāks laiks, celsies vecis:
Kur tā mana dimantzvaigzne?
Kur tā mana dimantzvaigzne?
Pašā jūras dibenā, -
Kas to zvaigzni augšā cels?»
«- Gaid', līdz jūra izskalos.» -
Tauta raud simtus gadus,
Tautas miesas asinē, -
Asar' plūdu, asins plūdu
Jūra tūkst - izmet zvaigzni.
BALSIS
Asar' plūdu, asins plūdu
Jūra tūkst - izmet zvaigzni.
VECAIS UBAGS
Klausat manu senu dziesmu,
Senu laiku notikumu,
Kā mīlēja leišu zemi
Leišu lielkungs Dangerutis.
Dangerutis viegli elpo,
Ērti sēstas savā sirmī.
«Nu būs labi leišu zemei,
Miers būs maniem veciem kauliem!»
Pirmoreiz pēc trejiem mūžiem
Dangeruts dzird putnus dziedam,
Tā kā toreiz muļķa puisis,
Kad pēc līgaviņas jāja.
«Ohtai! mana līgaviņa -
Devi dēlus, daiļu meitu,
Zaļus zarus, sārtu ziedu!
Ohtai! Vsevolods mans znots!
Miers un draudzība uz mūžiem
Mums ar Novgradu un znotu:
Pils tiem pilna manu balvu,
Tukšs man maks, bet pilna sirds.»
Drīzāk Dangeruts drāž mājās
Taisni cauri Cēsu mežiem;
Klusāk šķiet še putnus dziedam,
Lai! - jo skaļāk līgos leišos.
Skaļi skan, šermi zviedz,
Dzelži klaudz vācu velniem: -
Dangeruta vecos kaulus
Virvu žņaugā vāci meta.
Cēsu pils pagrabos
Dangeruts dienām dēd:
Dienas dēd, dienas iet,
Draugi nāca izpirkdami.
«Desmit pūrus naudas dod!»
- «Leišu zemei naudas nau!»
Draugi raud, draugi kauc:
«Būs tev pelēt pagrabos!»
Nedzird raudu, nedzird draudu, -
Dziesmas dzird Dangerutis:
«Nu būs labi leišu zemei,
Maniem veciem kauliem miers!
Ļaujat manu leišu šķēpu,
Jozīšos sētā jāt!»
Sirdi šķēla leišu šķēps,
Mieru deva Dangerutim.
BALSIS
Gaišāk kurat ugunskuru,
Dziesmas vien dziedādami!
Te nei rokas nesasila,
Dūmus vien acis laida!
CITA BALSS
Seno dziesmu dziedātāji -
Ko tās senās dziesmas teic:
Ēsti grib, dzerti grib
Mans mazais vēderiņš,
Vai ar dziesmām piedziedāšu
Savu mazu vēderiņu?
VĒL CITA BALSS
Sieva raud, bērni kauc:
Bez putraimu kāpostiņi!
Neraud sieva! nekauc bērni!
Pilnas klētis uzpircējam.
SPĒLMANĪTIS
Vēders dziesmu netop pilns,
Dziesmas sirdi gan stiprina, -
Stipra sirds spēku dos,
Dos ij brīvi, brīve maizi.
(Š ā v i e n s norib tāļumā, un tuvumā iesper un plīst lielgaballode.)
BAIĻU BALSIS
Dzēšat guni! dzēšat guni!
Gunī naidnieks mērķējas.
SPĒLMANĪTIS
Daugavlogi lūstot stinkš,
Šķilas žibot tālu lēca.
BAIĻU BALSIS PA VIENAI
- Klusi, klusi! ko es teicu?
- Visi bojā aiziesim!
- Visi bēgsim priedienā!
- Lai tik bēg, kur kurš zin!
MAZGANĪTIS
Ļaudis, ļaudis, biedri, biedri!
Neizklīstat kur kurais!
Kopā dzīvi turēsim,
Ij ne nāve nesaraus!
BAIĻU BALSIS
Ko tā dzīve? Bēg, kas spēj,
Kur kurš redz, kur kurš zin!
VECMĀMIŅA
Es nebēgšu, kur man bēgt?
Visur tuvu nāve mana.
JAUNEKLIS
Bēgat! bēgat! katram slēpne,
Kur naidnieki neatrod:
Katrā slēpnē radīs jūs,
Vilks aiz matiem laukā - kauns.
BAIĻU BALSIS UN PRETBALSIS
- Kas par kaunu? kurš grib mirt?'
- Ij ne tauta negrib mirt.
- Kas par tautu? Visi brāļi.
- Arī brāļu apspiedēji?
BĒGLIS NO SVEŠNIECĪBAS
Bēgat, bēgat, mājenieki,
Jums ir mājas aizbēgaznas, -
Kādās mājās mēs bēgam:
Svešniecības pārnākuši?
Svešas malas izstaigājām,
Vietas sevim nerazdami,
Nu mēs mājās pārnākam,
Vai še vietas neatrastu?
TRIMDNIEKS
Trimdā likti, laukā dzīti,
Baiļodamies mājās nākam,
Vienas bailes turam vien:
Kaut mūs atkal nepadzītu.
Nāves baiļu nejūtam,
Mēs jau nācām, lai še mirtu,
Lai še reizi rastu mieru:
Tēvu zemē vieglas smiltis.
MAZGANĪTIS
Klausat, klausat Trimdenieku,
Klausat bēgļu svešniecību.
BALSIS
Turpināsim dziesmas savas,
Lai dzied bēgļu trimdenieki.
BĒGLIS
Gars ir noguris,
Miesas ir vājas.
Ak, un tik tāļi ir neziņu mājas.
Ko ej aizelsis?
Ceļmalā gulsti,
Kas tevi dzenā, ka vaimanās mulsti?
Dzen dzimtais stūrītis,
Mirt nedod vaļas,
Dzīvot liek, cerēt: reiz druvas būs zaļas.
CITS BĒGLIS
Ko tu stāvi svešumā?
Cauras dienas, cauras naktis?
Vai tev kājas piesalušas?
Vai pie zemes pieaugušas?
Sala, sala - nepiesala,
Auga, auga - nepieauga:
Tāla zeme, tēvu zeme,
Tur pieauga nestāvošas.
VĒL CITS BĒGLIS
Kur spīd viens saules puteklīts,
Tur arī saule ir pate:
Kur raud viens latvju pabērnīts,
Tur arī Latvija pate.
TRIMDNIEKS
Tūkstots, otris trimdenieku
Bija «tie, kas neaizmirst» -
Trimdā tagad tauta visa,
Lai neviens nu «neaizmirst»!
Mīli tēvu, mīli māti,
Vairāk mīli savu tautu!
Nomirs tēvs, nomirs māte,
Paliks tauta paglābēja.
Viena pati īsta māte,
Viena dārga dvēselīte:
Cik dārgāka māte - tauta?
Miljons bija dvēselīšu!
Bērniņš nau sava spēka -
Tēva, mātes gabaliņš:
Tēva prāta, mātes sirds,
Senu tēvu iedzimuma,
Senu tēvu iedzimuma,
Tautas celma atvasuma.
Visi mīl savu tautu
Tā kā savu māmuliņu -
Tikai latvji jāpamāca:
Mīlat tautu, māti savu!
Krauklis krauklim aci saudz,
Vilks vilkam nekož rīkli -
Kādi zvēri esam mēs?
Kožam paši savu tautu!
Atstāj tēvu, atstāj māti,
Tas, kam dvēsle sasmakusi:
Kāda tam dvēsles smaka,
Kas atstāja tautu savu?
Goda mūžu nodzīvosi,
Goda vīrs svešlatvietis:
Vai tev kauns negrauzis?
Kauna vīrs - tautas bēglis?
Bērni bēga svešu ceļu,
Aizmirsdami tēvu zemi -
Pakaļ dzenas jauna sirds
Sarkanām pātagām.
BALSIS
Pakaļ dzenas jauna sirds
Sarkanām pātagām,
PRETBALSIS
Tēvu zeme, tēvu zeme -
Veca mode daudzināt.
BĒGLIS
Mūsu kungi, jauni kungi,
Kam tiem latvju tēvu zemes:
Tēvs pirks muižas, krievu, vācu,
Tā tiem īsta tēvu zeme.
Mūsu kungi, jauni kungi,
Kam tiem vajga latvju mēles?
Naudu deva, iemācīja,
Cik gribēja svešu mēju.
Ne no mēles, ne no svārku
Tos latviešus nepazina:
Pirtī vest, slotām pērt,
Gan tad zinās, kur dzimuši.
CITS BĒGLIS
Sīks sieciņis latvju sēklas,
Vēl pa laukiem izkaisīts -
Nāk vēl vētra, grābj vēl sēklu,
Purva dumbrī sēklu sviež.
Sīks sieciņis latvju sēklas,
Iesēts mazā kaktiņā:
Kaltē vēji, pūdē lieti,
Bradā lopi mūsu druvu.
Sīks sieciņis latvju sēklas,
Citu sēklu simti pūru -
Lai bij sīks - kvieši bija -
Simtu pūru atsvēruma.
TRIMDNIEKS
Domādams aizmirsos,
Ieskanēja senā dziesma:
Pūt, vējiņi, dzen laiviņu,
Aizdzen mani Kurzemē!
Kā lai dzina Kurzemē?
Nava tādas Kurzemītes:
Izbradāja, izravēja,
Izārdīja, iznēsāja.
Nu tie svešie smieklus smej:
Kur ir zeme? tava zeme?
No tā smiekla apsmējuma,
No tā vārds Kurzemīte!
Kur tā pati kurzemniece?
Kur meitiņa malējiņa?
Kurzemniece velēnās,
Malējiņa verdzībās.
Tik dzirdēju, vārnas ķērca:
Svešas dzirnas miltus maļ,
Kaulus maļ, miesas maļ,
Samaļ pašu malējiņu.
Kad pūtīs mūsu vēji?
Kad līgos mūsu laiva?
Kad brauks mūsu saules dēli
Pēc tās mūsu Kurzemītes?
BALSIS
Drīz brauks mūsu saules dēli
Pēc tās mūsu Kurzemītes.
CITS TRIMDNIEKS
Salstot nāca ziemas svētki
No tām tālām dzimtas sētām,
Izdzenāti, izšaudīti,
Siltas vietas meklēdami.
Gari stāsta, ziemas svētki -
Salti top no ziemas stāsta:
Asins, uguns - uguns, asins:
Karsta uguns aukstu dara.
Tumša paliek istabiņa,
Apkārt lido pelēks tauriņš -
Pelēks tauriņš, pelēks tauriņš -
Tā ir dārga dvēselīte.
Tā ir dārga dvēselīte,
Tēvu māju nomirēja.
Kur tu esi atklīdusi
Svešniecībā, dvēselīte?
Salstot klīst dvēselītes
No tās tālās dzimtu sētas:
Izšaudītas, izdzenātas,
Siltas vietas meklēdamas. -
Zemu zemes, valstu valstis,
Cik ir saules pagozī,
Pilnas visas piekaisītas
Ar tām latvju klaidu dvēslēm.
NEPACIETĪGAIS TRIMDNIEKS
Kad es savas dzimtas zemes
Iedomājos dien' vai nakti,
Augšup kūso mana dvēsle.
Ko tie tevim padarīja,
Tava paša īsti bērni,
Atdodami tēvuzemi!
Tēva druvu sveši mīda,
Pāri brien pa brāļu kapu,
Kur guļ dārgas brīves asins!
Zvēri brīvi paņēmuši,
Brīves dēlus norējuši,
Brīves vārdu traipījuši.
Mana zeme, dzimta zeme!
Salnas kosti tavi ziedi -
Kā tu bērnus mierināsi?
Kad es savas dzimtas zemes
Iedomājos dien' vai nakti,
Augšup kūso mana dvēsle -
Augšup kūso putodama,
Rūgtu žulti mētādama,
Saēzdama manu sirdi.
(Ugunskurs apdziest.)
BALSIS
(Klusi.)
Apdziest! apdziest ugunskurs!