RAINIS

Skolas un studiju gadi

1882-1886

1885. gads

DIENASGRĀMATA

[Jūlijs]

[Es krītu izmisumā no garlaicības un bezdarbības, un tomēr nekad es nenonāku līdz darbam. Cerējis nu esmu ilgi, ka kāds draugs mani no visa tā izrautu, dotu man mērķi, ierosinātu enerģiju, darītu mani laimīgu. Bernhards ir tajās domās, ka es esmu tas, ko sauc par pazudušu, Stučka - ar viņu es noslēdzu mūžīgu draudzību - pats ir par vāju, ar viņu es nevaru izskaidroties, priekš tā viņš nav pietiekoši nopietns, māsa, uz viņu es cerēju visvairāk, es apsolījos viņu iegūt par draugu - arī blēņas, - vecmeita, reizēm romantiska, uzpūtīga - daudzsološa, tomēr arī nepietiekoši nopietna, Leo - labs, godīgs, bet mazizglītots - to nesapratīs. Un tā es tad atkal esmu tur, kur biju, tātad (nekrist izmisumā, nekļūt laimīgam, bet vilkties tālāk) - it nekas.

Kādu nakti man iešāvās prātā ideja (tā mani ir nemaz nepārsteidza, par ko es brīnījos) - es kļūstu ārpātīgs no melanholijas (Šolcs). Vai tas nebūtu pats labākais mīklas atrisinājums?]

Ziemsvētkos 84, jautras sabiedrības laikā Kuļicki, Milleriene.

Jūlijā, 85.

(23103/4)