J.V. Gēte

 

Fausts

 

 

Raiņa priekšvārds atdzejojuma pirmizdevumam

 

 

Par ievadu šim «Fausta» sevišķam izdevumam bija nodomāti divi garāki apcerējumi — par Ģētes dzīvi un par viņa Fausta vēsturi un nozīmi —, kur bija izlikti mani uzskati. Aiz iemesliem, kas neatkaras ne no izdevēja, ne no tulkotāja, šos apcerējumus šimbrīžam vajadzēja atstāt neuzņemtus un visā īsumā minēt svarīgākos skaitļus un notikumus iz Ģētes dzīves, grāmatas iznākšana drukā caur to arī nokavējās. Ka turpretī arī šinī izdevumā, pirmajā loksnē, nav pasniegti komentāri, tāpat kā «Mājas Viesa Mēnešraksta» 1897. g. 1 burtnīcā, tur vainīgi ir teķniski šķēršļi.

Vispār radās tik daudz šķēršļu Fausta klajā laišanai latviešu valodā, — turklāt vēl greznā, mākslenieku ilustrētā Izdevumā, — ka paliekams nopelns pienākas izdevējam Dr. Arnoldam Plātes kgm un redaktoram Dr. P. Zālīša kgm, kuri netaupīja ne pūļu, ne upuru, šos šķēršļus pārvarot.

Augšā aizrādītos trūkumus un paša darba nepilnības, lai laipni atvaino cien. lasītāji un — patiesa kritika, kuru rokās ar neticību nododu šo darbu; jo viņu labvēlīgā interese un atzinīgie spriedumi pavadīja jau Fausta tulkojuma pirmo parādīšanos.

Mans darbs būs pilnīgi atalgojies, ja viņš savu daļu piepalīdzēs, ka Ģētes varenā dzeja un dziļās domas atzels un nesīs augļus un mūsu rāmajā rakstniecībā, modinās «nevaldāmu dziņu uz priekšu», uz pagātnes un nākotnes saprašanu, un ja arī šinī uzvalkā mūžīgi jaunais Fausts aizgrābs sirdis, ka varētu teikt līdz ar prologa vārdiem:

Un katra jauna aizgrābīga krūts

Iz viņas jūsmu velganumu sūc,

No viņas dvēslēs aiztrīs daža stīga,

Tie redz, kas klusi viņiem sirdīs dīga.