RAINIS

KLUSĀ GRĀMATA

                                                        Kvēlot sāks i melnās lapas -

VISU DVĒSEĻU DIENA

                                                            Melna veļu laiva lēni brauc.

                                                                        Aizbrida saulīte
                                                                                    Aiz melniem debešiem -

MĀSIŅAS DZESMA

Aizbrida saulīte
Aiz melniem debešiem,
Apdzisa guntiņa
Uz nama pavarda.

Rīt ausīs saulīte,
Rīt kuršu guntiņu,
- Rīt savu brālīti
Nesildīšu vairs.

Brālītim nevajga
Pavarda guntiņas,
Brālītim nevajga
Vasaras saulītes.

Nevajga, nevajga
Māsiņas kopējas:
Pakrēsla aizsedza,
Paēna aizklāja.

Brālītim vajaga
Baltsmilšu gultiņas,
Brālītim vajaga
Velēnas palaga.

Brālītim nevajga
Asaru rituma,
Brālītim nevajga
Vaimanu gauduma:

Asaras slacina
Baltsmilšu gultiņu,
Vaimanas vīdina
Velēnu palagu.

Brālītim vajaga
Vienīgas piemiņas:
Bez vārda teikuma
Darāma darba.

RUDA RĀVA

Kur priecīgi pļāvēji
Zāli pļāva,
Guļ iezili sarkana,
Ruda rāva.

Tur zēniņš kā pazudis
Gurdi staigā:
«Tēt, kur tu palieci?»
Vienmēr klaigā.

Ko kliedz?  Tēvs nenāks,
Šo viņu šāva;
To sedz zili sarkana,
Ruda rāva.

ZĒNIŅA DZIESMA

Pilna mūsu sētiņa
Zīžainu meitiņu,
Samtainu māmiņu,
Dzīparainu skuķīšu -
Dzīparainu skuķīšu,
Vai manu, vai!

Pilna mūsu sētiņa
Tērauda puisīšu,
Zaļa vara vīru,
Sudrabainu zēniņu -
Sudrabainu zēniņu,
Vai manu, vai!

Pilna mūsu sētiņa
Ābolainu kumeļu,
Sarkanu gotiņu,
Baltiņu aitiņu -
Baltiņu aitiņu,
Vai manu, vai!

Pilna mūsu sētiņa
Vasaras darbiņu:
Rudzu, miežu, kviesīšu,
Piena, siera, maizītes -
Piena, siera, maizītes,
Vai manu, vai!

Pilna mūsu sētiņa
Debesu spīdekļu:
Saulītes, mēneša,
Sīku, smalku svaigzņišu -
Sīku, smalku svaigznīšu,
Vai manu, vai!

Pilna mūsu sētiņa
Svešu tautu ļautiņu,
Vilkaču, sumpurņu
Asiņainiem purniem -
Asiņainiem purniem,
Vai manu, vai!

NABAGA BRĀLIS
Romance

Tēvs, māte, bērniņi, līdzbiedri -
Ak, viņi visu man ņēmuši!
Kas manim paliek, mans brāli!?

Nabaga brāli, to viņi spēj;
Vienu tie nespēj: likt tevim vaidēt,
- Tas tevim paliek, mans brāli!

*  *  *

Ak, viņi liks manim rokas siet,
Ka asinis zilas - no pirkstiem riet,
Brāli, mans brāli!

Nabaga brāli, to viņi spēj;
Vienu tie nespēj: likt tevim vaidēt!

*  *  *

Ak, viņi cietumā liks mani sviest,
Tur manas mūža dieniņas dziest,
Brāli, mans brāli!

Nabaga brāli, to viņi spēj;
Vienu tie nespēj: likt tevim vaidēt!

*  *  *

Ak, viņi tuksnešos liks mani dzīt,
Kur salam un badam būs mani rīt;
Brāli, mans brāli!

Nabaga brāli, to viņi spēj;
Vienu tie nespēj: likt tevim vaidēt!

*  *  *

Ak, viņi liks mani lodēm šaut,
Sirdi un dzīslas pušu man raut!
Brāli, mans brāli, mans brāli!

Brāli, mans mīļākais, to vēl tie spēj -
Mūžam tie neiespēs likt tevim vaidēt!
Sajūsmas liesmas iz acīm tev staros,
Nāvē brāļi par tevi vēl karos -
Tas tevim paliek, mans brāli!

*  *  *

KLUSIE KAPI

Pie klusiem kapiem ejam,
Nau tālu jāstaigā,
Mēs savus mīļos rodam
Ikkatrā atmatā.

Ne krusta nau, ne zīmes, -
Ne smilšu kopiņas,
Lai nau, tās dziļiem rakstiem
Mums krūtīs iespiestas.

Tur smiltis iegrimušas,
Nau lemta piemiņa;
Ikviens tur ierakts tika,
Kur miesas izdzisa.

Bet zāle tomēr izaug
Un kapus puškot drīkst,
Tā tomēr jauna dzīve
Mums, brāļi, atkal dīgst.

NEMINAMĀ

Iz cilvēka miesām
Izspiestā asins: -
Dziesma nau spējīga
Iztēlot tevi.

Baigi tu lido
Kā asins smaka,
Dvēsli īsiem
Drebuļiem kratot.

Zeme! ņem atpakaļ
Bezgala šausmas:
Iz cilvēka miesām
Izspiestās asins!

SARKANS PAVEDIENS

Ko runājam, ko darām,
Ko jūtam katris viens,
Tam cauri velkas šalkas
Kā sarkans pavediens:

Par to, kas mums ir darīts,
Ko cietis katris viens,
Par asinīm, kas plūda
Kā sarkans pavediens.

Par to, ko neizdzēsīs
Ne laiks, ne mūžs, - neviens,
Kas ies līdz saules valstij
Kā sarkans pavediens.

VEĻU LAIVA
Daugavas barkarola

Melna veļu laiva nakti brauc,
Zaļas veļu aires rakstā klaudz -
Daudz, daudz, vēl daudz . . .

Lēni veļu upe viļņus trauc,
Sarkanmelnas putas veļi jauc -
Daudz, daudz, vēl daudz . . .

Tilpums veļu laivai pilnam krauts,
Dzīves sējums veļu pļaujā pļauts -
Daudz, daudz, vēl daudz . . .

Balsis veļu upē žēli sauc,
Krastā veļu vilki gari kauc -
Daudz, daudz, vēl daudz . . .

Veļu Daugavā viss līdzi rauts;
Zilas veļu rokas klusi žņaudz -
Daudz, daudz, vēl daudz . . .

Melna veļu laiva lēni brauc,
Zaļas veļu aires rakstā klaudz. -
Daudz, daudz, vēl daudz . . .
Daudz, daudz, vēl daudz . . .