RAINIS

MŪZA MĀJĀS

Sveicieni daudziem un vieniem

OTRĀ DAĻA

        P a r    s e v i

*  *  *

Jūs prasāt, kāds es esmu? - Manu sirdi
Un dvēsli kopš trīsdesmit pieciem gadiem
Jūs zināt, - sen es moku jūsu dzirdi,
Es šķitos zināms jums kā tuviem radiem.

Mans vaigs? - pārs santīmu jums to jau rāda,
«Bet stāvs? bet krāsas?» - Esmu bāla vaiga,
Man zilas acis, balti mati, brūna āda.

Stāvs smalks, bet spēcīgs, lokans, augsta spraiga,
Kas trīssimts gadus dzīvos, ja tik vajga.

«Bet kas tu pats?» - Reiz dzirdēsi, ko tirdi!

*  *  *

TEV UN SEV

Vai visiem sveiks un atsveiks dots nu būtu,
Nu paliekam
Mēs vieni vien ar dziļo dzimtenjūtu.

*  *  *