RAINIS

MŪZA MĀJĀS

Sveicieni daudziem un vieniem

OTRĀ DAĻA

        V a i r ā k i e m

INVALĪDIEM LĀČPLĒŠIEM

uz viņa godadienu 11. novembrī 1923. gadā

J

ūs invalīdi - lāčplēši, -
Jums cīņā lauzti locekļi un kauli,
jūs zināt, ka tie ziedoti,
Lai mūsu Latvija redz brīves sauli, -
Nu gādāsim mēs, pilsoņi,
Lai invalīdi nau mums veci prauli!

SVEICIENS UN PATEICĪBA LATVIJAS ATVAĻINĀTO KARAVĪRU BIEDRĪBAI, KAD TĀ IECĒLA MANI
PAR SAVU GODA BIEDRI

Sveiks tu, latvju atvaļināts karavīrs, -
Es līdzi cīnījos, un šķēps mans tīrs:
«Sargā cīņā iegūto» - tas jūsu vārds,
Tas ir mums naidniekiem tas draudu dārds;
Atvaļināts nau neviens no tā:
Tautas brīvi sargāt cīniņā!
Pateicos par goda biedri. būt no sirds.
Lai uz mūžiem latvju trijas zvaigznes mirdz

KAROGA UZRAKSTS RĪGAS KOMUNĀLDARBINIEKU ARODBIEDRĪBAI

«Darba sūrā vara
Rīgu lielu dara.»

LIELAI AKTRISEI MIRDZAI SMITHENEI

uz mākslas gaitas atskati 15. 10. 24.

Zvaigžņu mirdza debesīs
Mīļa spīd, bet bāla, tāla;
Mūsu mākslas debesīs
Cita zvaigzne, ne tik bāla,
Veldzē mūs ar mākslas spirdzi -
Mirdza - zvaigzne, mirdzi, mirdzi!

ALEKSIM MIERLAUKAM

uz četrdesmit gadu mākslas gaitu

Sveiks, mūžam jaunais! lai birst tev lauri!
Caur sirdi gāja tev naidi un vaidi,
Tu, jautrais, slaidi pār galvu tos laidi.

*

Simts dzīves dzīvoji, - vēl tev ir šauri! -
Pēc tik daudz gadiem ne miera tu gaidi,
Pēc lielākas mākslas tu skatus tik raidi.

*

Kāds spēks tevi mīt, kas visam iet cauri?
Tu sirdis mums sagrāb, ar šausmām mūs baidi,
Liec raudāt, kad skumsti, liec smieties, kad smaidi.

*

Sveic tevi māksla ar herolda tauri!
Tu mūžīgs mums būsi, kaut viss iet kā klaidi,
Ar daili tu nākamās paaudzes svaidi.

MĀKSLINIEKAM FOTOGRĀFAM V. MEDNIM-KLIO

uz 25 gadu jubileju 16. 12. 24.

Kas cīniņā kā kareivis
Par brīvi sirdsasinis atdevis,
Būs mākslas augstumus sasniedzis,
Draugs draugiem mūžam palicis.

DZEJNIEKAM RIETEKLIM

uz viņa 50 gadu rakstniecības piemiņas svētkiem 1924.

Tev, līdzcensonim latvju gara gaitā,
Mēs mīļus sveicienus no tāles sūtām!
Piecdesmit gadus Tava mūža skaitā
Tu devi darbam, nesaudzīgi grūtam:
Krāt mantas, ko ne laiks, ne rūsa maitā,
Un jauns arvien vēl pieslēdz Tevis gūtam.
Tā katrai jaunai mākslinieku audzei
Daudz mīļa ir ko vēlēt vecai draudzei.

MĪĻAJAM PĒTERIM KŪLAM

uz jubileju 22. novembrī 1924 g.

Ik skaistais ideāls top bāls un bālāks,
Kad iemiesojas ļaužu cietās sirdīs, -
Tu laimīgs, tautas audzētāj, tavs gars
Top spožs un spožāks jaunās paaudzēs.
Ij biedros audzētājos vēl tavs es
Tev pretī atspīd, cēli apskaidrots.

MŪSU KĀRLIM DĒĶĒNAM

35 gadu pedagoģiskās darbības atsvētkos 24. janvārī 1925.

Tikko cēlās gaismas jaunā strāva,
Vai tev viņa mieru .ļāva
Augšā tevi rāva.

Tava dvēsle mūžam tevi dzina,
Tautai gara augļus šķina,
Gaismas šķēpus trina.

Priekā skatot tavu laipno vaigu,
Aizmirst katris tumsas baigu,
Zin tik gaismas zaigu

DAŽIEM VECIEM DARBA BIEDRIEM UN DRAUGIEM

Pilns pūrs ar veciem dzīpariem,
Ar kamoliem un dzijām,
Viss sagrauzts ir no ķirmeļiem, -
Cik lepni reiz mēs bijām!

Nu izcilā un pārcilā,
Cik der vēl vecā turta?
Vai zelts un zīds nav dibenā,
Vai slēpta manta burta?