RAINIS

1897. GADA PIEZĪMES

 

SLOBODSKAS LAIKA PIEZĪMES PAR IBSENU

 

 

[Ibsens visdziļāk iedziļinās, līdzīgi Gētem; ēzeļa grimase Ibsenam no Rubeka, Solhauga. ("Faustā" Valpurģu nakts intermeco un 2. daļa.)]

*

[Pilnīga kritikas neizpratne]; "nebūtu labāk noņēmis no plaukta nemaz". ["Nora" pagājusi bez nožēlas.] "Sadzīves pīlāri" [sen pagalam.] "Spoki" [nav pat iespiesti.] "Tautas naidnieks", [arī] "Rosmermuiža" (?) [vienīgi aiz tieksmes atdarināt, tāpēc ka] "D[ienas] L[apā]" 94. [gadā] [tika dota iniciatīva.]

*

[Tas bija cīņas gabals, tātad viegli saprotams. Te bija domas, fantāzijas, kur apstrādāti augstākie jautājumi.]

*

[Ibs. stāvokļa raksturojums pie mums, nepieciešams. Pat Vācijā viņu lielā publika nesaprot, vienīgi Norvēģijā.]

*

[Publikas gaumei piemēroti: asiņaini kauli, [nolietoti?] ulstera gabali, izceltas personas.]

*

[Jautājums nav tikai par māksliniekiem, bet par dzīvi un tās jēgu, individuālismu un altruismu.

Meterlinka priekšgājējs, bet reālist[iskais] un simbol[iskais] M[eterlinkam] tikai kā mirdzums, sniegs, tīrais spoks, mazliet spiritisma un okultisma, mazliet neprāta, šeit abstraktie tēli tikai reālistiski simboli, abstraktas, saprotamas domas.

Ideju izteiksmes līdzeklis. Mēs nevaram samierināties ar kailu fotogrāfiju vien, bet gribam paskaidrojumu par dzīves jēgu. Jautājumi un atrisinājumi; reālists teica: tā tas ir, Ibs. jautā: kāpēc? Labi un ]auni reālisti - Zolā, Mop[asāns], Tolst[ojs], Hauptmanis, Kiplings, Rozegers.

Hamsuns stāv Ibs. vistuvāk.

Salīdzinājums ar meistaru Heinrihu. Īsti reāls nav neviens, ne simbolika, ne arī Hauptmaņa pasaka. Heinriha vaina: par mazu egoisms, par maz mākslinieks. Viņš kopā ar Magdu paliktu cilvēks un mākslinieks kļūtu tikai vienatnē. Vientuļam viņam nav nesaudzīga spēka. Šeit [Rubeks?] acīmredzot nav sapratis sievieti un tātad atpalicis savā mākslā.

Ibsens ir liels un laikam vislielākais. Es viņu stādu visaugstāk un uzskatu viņu par lielu un, kā liekas, arī par vislielāko. Es vērtēju viņu augstāk par vāciešiem. Ja nav cita skaidrāka, tad esmu apmierināts.

Es domājos Ibsenu ar to nepamazināt, bet pārvērtēt viņu nav iespējams, lai arī cik augstu celtu, Tolstoja beidzamais darbs ir pats sīkākais, mākslinieciskā ziņā tas augstāks par [bojāts teksts], bet pret Ibs. sekls un tikpat nenozīmīgs kā viņa mākslas uztvere un maz labvēlīgais spriedums par Ibs[enu].

[Bojāts teksts] "Lit[erarisches] E[cho]" 8.

Ed. Šteigers - 554. R. uzskata G. tikai par modeli. Kad viņa aiziet, viņš apprecas, izmisis par savu mākslu: zudis svētums. Viņš nu gribēja dzīvot, bet tagad tas neizdodas. Tas būtu izdevies tikai agrāk, atsakoties no mākslas.]

(23042/21)

 

1494 22. II

[Lasīts lbsens, "Kad mēs, mirušie, mostamies". Mākslinieks beigās ir vīlies: viņam viens mērķis - dzīties pakaļ mākslai un pēc tam aizmirst dzīvi. Viņš šķīris mākslinieku no cilvēka. Kas ir bijis tikai cilvēks, ir tikai dzīvojis. Vai tas beigu beigās nepaliks vīlies? Arī Gēte beigās atzinis, ka māksliniekam neesot augstākas laimes kā parastajam cilvēkam, ka laime patiesībā esot tikai mazā, neievērojamā, ikdienišķā dzīve: tikai filistrs ir laimīgs; tikai miesīgi ēst, dzert un vairoties ir laime. Beigu beigās Ibsens no tā izveidojis savas pēdējās drāmas. Bet vai viņiem taisnība? Vai arī viņš nav beigās vīlies? Pie tam - ir taču viss velti. Jeb vai tas ir mīklas atrisinājums: laime un īstā dzīve ir vismazākais egoisms, kas gadījuma pēc, starp citu, bez nolūka atdod arī darbus vispārībai. Lielais gars apzināti neveido dzīvo un progresu, bet muļķa pūlis neapzināti. Bet jo tālāk virzās vēsture, jo vairāk zaudē neapzinātā ekonomija savu vienīgo iespaidu, un apzinīgais gars parādās kā vadošais. Bet vai tas ir jau kaut ko veicis? Kapitālisms pārvar pats sevi. Jā, vēl vadošais gars ir vājš, un tāpēc pār viņu valda nesavaldīgie lielie gari kā Ibsens. Viņi ir par daudz ticējuši gara varenībai un tagad tādēļ pilnīgi izmisuši, kad ar kopējo reakciju arī kūtrās miesas varenība izrādās vēl stiprāka nekā viņi cerējuši. Viņi steidzas par ātru uz priekšu un izmist, redzot vēl tik tālu aiz sevis masu, kas nav varējusi sekot. Tagad viņi domā, ka masa vispār nevarot sekot.]

(23042/23)