RAINIS
RĪGAS RAGANA
VIENAS NAKTS SAPNIS
TRILOĢIJAS TREŠĀ DAĻA
DRAMATISKA UVERTĪRA
Pie Spīdolas pils jūras dzelmē. Melna siena; no lejas stiepjas augšup ūdensaugi.
Pirmais skats
No augšas dzirdamas balsis kā kaivu kliedzieni. No lejas atbalsojas jūras radības. Sadrebas ūdens priekškars.
BALSIS NO AUGŠAS
- Rīga grims! - Rīga degs!
- Rīga grims! - Rīga degs!
- Vai, vai! - Vai, vai!
CITAS BALSIS
- Kas to glābs? - Kas to segs?
- Vai, vai! - Vai, vai!
BALSIS NO LEJAS
- Rīga grims? - Rīga degs?
- Rīga grims? - Rīga degs?
- Vai, vai! - Vai, vai!
CITAS
- Kas to glābs? - Kas to segs?
- Vai, vai! - Vai, vai!
Otrais skats
Parādās S p ī d o l a. Paceļ rokas.
SPĪDOLA
Lāčplēsi, dzirdi! Vai dzirdi?
Uz jūras pili
Dūmi veļas zili,
Nākamais deguma tvaiks.
LĀČPLĒŠA BALSS NO TĀLES
Dzirdu, dzirdu:
Dūmi grib velties,
Manim jau celties
Nava vēl laiks.
ŪDENS BALSIS
Vai, vai! - Vai, vai!
SPĪDOLA
Vai Rīgai būs grimt?
LĀČPLĒŠA BALSS
Būs degt, būs grimt, -
Lai nebeidz tik mūžam no jauna dzimt.
Par simtēju gadskārtu
«Vai Rīga gatava?» jautāšu.
Kad atbildēs: «Rīga ir gatava»,
Tad Rīgas grimšana galīga.
SPĪDOLA
Vai, vai! Mana Rīga rītu degs!
LĀČPLĒŠA BALSS
Sūti tu, kas to segs.
SPĪDOLA
Vai Rīgu tas glābs?
LĀČPLĒŠA BALSS
Glābs, glābs -
Ij tad, kad vēl slābs;
Ij tad, kad vēl neiegūs,
Tas solis uz uzvaru būs.
SPĪDOLA
Vai gribi pats cīniņā iet?
LĀČLĒŠA BALSS
Mans sapnis lai iet,
Manas acis vēl ciet,
Nau ieročiem laiks.
BALSIS VISAPKĀRT
Vai, vai! - Vai, vai! - Vai, vai!
(Apklustot.)
Trešais skats
SPĪDOLA
(Sauc skaļi un spēcīgi.)
Rīga grims, Rīga degs -
Kas to glābs? - Kas to segs?
BALSIS
Vai, vai! - Vai, vai!
(Iznāk trīs v a r o ņ m e i t a s n ā r a s bruņās un Spīdolas meita D e d z e.)
TRĪS NĀRAS
(Paceļ rokas.)
Es! - Es! - Es!
(Spīdolas meita paceļ roku, bet nesaka nekā.)
SPĪDOLA
Kas glābs, ne šķēpu ceļot,
Ne viļņus veļot, -
Naidnieka garu šķeļot?
TRĪS VAROŅNĀRAS
(Nolaiž paceltās rokas un aizgriežas.)
BALSIS
Vai, vai! - Vai, vai! - Vai, vai!
DEDZE
(Uz priekšu panākot.)
Es!
SPĪDOLA
Tu, meitiņ?! Nē, nē!
Tev jūras laime lai smaida!
Tu nezini, kas tevi gaida.
DEDZE
Nav tāda, kas mani baida:
Lāčplēša meita - es!
SPĪDOLA
Lāčplēsis guļ vēl un gaida.
DEDZE
Spīdolas meita - es.
Daile, tāle, klaida!
SPĪDOLA
Kas iet turp, tam sāpes būs ciest,
Tam mūsu mieru nemiera dzīvē sviest.
DEDZE
Kas zin, kā sāpes dara,
Tam palīdzēt vara.
Kas citiem līdzi var ciest,
Spēj likteni griezt.
SPĪDOLA
Ā! Ā! -
Tie vārdi sveši tev mutē skan!
DEDZE
Der tēva vārdi ij man.
Mātes neprāts un tēva prāts:
Tāda un tāds -
Es eju!
SPĪDOLA
Rīgu glābs,
Kas neatslābs,
Tas valdīs, - tad ej nu un valdi!
Ak! valdīt tik saldi.
DEDZE
Un klausīt?
SPĪDOLA
Ā! Ā!
DEDZE
Un klaidīt?
SPĪDOLA
Ā! Ā!
DEDZE
Un spēku pasaulē raidīt?
Par sevi lielāku?
Un sevi just?
Un sevi likt zust?
Un kust citā uz visumu?
Kā vētrā kaiva lidot, lidot, lidot!
SĪDOLA
Kas Rīgu glābs,
Bet slābs -
Tas nenāks atpakaļ,
Kur dzelmē likteņus kaļ,
Tas aizies lidojot klaidā!
DEDZE
Aidā? Aidā!
Es eju lielā laidā!
SPĪDOLA
(Bažās.)
Vai apdomā tu, kurp iet
Tas ceļš, kurā stāvi?
DEDZE
(Sadrebinās.)
Ak, māt, mīļā māte, man šķiet - -
Uz nāvi.
SPĪDOLA
Mans bērns, ak, neej!
DEDZE
Ak, māt!
Visskaistāk ir dzīvi prom dāvināt!
SPĪDOLA
(Par brīdi.)
Tev dota viena diena vai nakts!
DEDZE
Pēc dienas nāk nakts,
Pēc nakts nāk diena -
Lai dota man nakts, bet vai tik viena?
SPĪDOLA
Tev neizciest vairāk, - tu būsi lakts!
DEDZE
- Būšu lakts!
SPĪDOLA
Bērns, mīļais, dzirdi:
Tā viena nakts -
Tā nau mūsu nakts,
Tā ir zemes nakts,
Neej! ko mani tirdi?
Es zinu, kas zeme un nakts.
DEDZE
Es ne!
Bet vai Spīdola
Runā kā Laimdota,
Kad priekšā viņas meitiņa?
SPĪDOLA
Ā! Ā!
Es vienu drīstu vēl teikt:
Kad savu gaitu tu iespēj veikt
Pirms rīta, tad jūras mierā nāc atpakaļ,
Kad ne, tad tevi turēs nakts.
DEDZE
(Izplestām rokām steidzas.)
Aidā! Nāc, nakts!
SPĪDOLA
(Aizsedz galvu un nogriežas.)
BALSS
(Atskan no dziļuma.)
Ha, ha, ha, ha!
SPĪDOLA
Kas tur tik neganti smejas?
Ka trīs visas jūras lejas -
Vai aklais melnais, tas tu?
BALSS NO DZIĻUMA
Ha, ha, ha, - hu, hu, hu!
DEDZES BALSS
Tu, kas tu klīdi,
Spīdolas meita, spīdi!
(Priekškars.)