RAINIS
SPĒLĒJU, DANCOJU
Velnu nakts piecos cēlienos
TREŠAIS CĒLIENS
Rijas priekša fantastiskā stilā.
Tikai neskaidros apzīmējumos saredzamas lielās ēkas daļas: jumti, piedarbs, vārti.
Apkārt koki.
Ir dziļa nakts.
*
(T o t s. K u n g s. V e l n a z ē n s.)
TOTS
(Top nešus ienests no Kunga un Velna zēna.)
Nesat mani - tā - es jauns,
Pirmā nakts man nomirušam:
Ne vēl gaisā protu skriet,
Ne vēl čukstot parunāt.
VELNA ZĒNS
(Nolikdams Totu un rokas staipīdams.)
Ak tu velns, kā nokusām!
KUNGS
Kungam neder nastas nest,
Tik jau ašāk dejā gribas.
VELNA ZĒNS
(Uztraukdamies un ostīdams.)
Kas te tāda cilvēksmaka?
KUNGS
Ko nu?! Kam tad dūšas būs
Nākt, kur velnu tāda drūzma?
TOTS
Dzi! jau spēlē! - Ak tu posts!
Skrejot aizrāvās man elpa.
Gribu atelst.
KUNGS
(Dusmīgi uz Totu.)
Velns lai tevi!
Pūties sevim! Mēs gan iesim.
(Abi ar Velna zēnu aiziet.)
*
(Ienāk N e r e d z ī g a i s n a b a g s.)
TOTS
(Klusi.)
Vai te cilvēks?
NEREDZĪGAIS
(Tāpat klusi.)
Spēlman, es!
TOTS
(Uztraukti.)
Bēdz, jeb beigts!
NEREDZĪGAIS
Gaili nesu:
Spēlmanim būs saules spēlmans,
Līdzēs velnus aizdziedāt!
TOTS
(Aši.)
Palaid ārdos!
(Tuvodamies viņam, mīļi.)
Vecīt, tu
Man vistāļāk izsekoji!
NEREDZĪGAIS
(Savu aizgrābtību slēpdams.)
Sveiks, mans dēls. - Mans dēls. - Es eju.
(Viņš aiziet.)
*
(Latviešu rija. Rijas krāsns. Rijas piederumi, spriguļi, zārdu kārtis, koka āži. Rija ir fantastiski pārpuškota velnu piederumiem par velnu vecā pili.)
*
(Liels pulks v e l n u, kas svin velnu svētkus. Ienāk T o t s.)
TOTS
Kas to velnu saskrējušu!
Biezs kā skudru, - pilns, ka čaukst.
(Uz velniem.)
Ļauns vakars! Velns palīdz!
VELNENES
Kas tas tāds ir?
VELNI
Ko šis tā brēc?
MIROŅI
Trūdi vien put!
VELNS AR SLOTAS KĀJU
Ko šis novēl? - Ļauns vakars!
TOTS
Ko tad vēlēt, slotas kāja?
Dievs palīdz? - Svēts vakars?
(Velni viebjas.)
Velna ļaudīm velns palīdz!
(Viņš lūkojas apkārt pēc palīga; uz velna meitām.)
Zaļmat, rudac, pūķazote!
(Uz vecu raganu.)
Degunknābe, ostītāja -
Tu jau gudra: - vai nau tiesa?
VELNENES
Tiesa, tiesa!
VELNS AR SLOTAS KĀJU
Kas tā saka?
VECĀ RAGANA
Gudris saka, muļķis tu!
TOTS
(Piemīlīgi.)
Velniņu bērniņi,
Raganiņu meitiņas -
Vai ir te Lelde?
VELNENES
Kas tāda Lelde?
TOTS
Jauna, jauna jaunmirīte.
VELNENES
(Dusmīgas, viena caur otru.)
- Tādas te nau -
- Nedrīkst te nākt -
Vajdzīga nau -
VECĀ RAGANA
Še tevim dēķens
Raganu meitiņu!
(Uzgrūž Totam virsū velnenes; tas ķer, tās spiedz, tad piepeši atkāpjas.)
JAUNAS VELNENES
Skat, skat, paskatat!
Kas šis tāds ir? -
- Rokas tik mīkstas. -
Vai šis ir mirons? -
Vai šis ir velns? -
TOTS
Skat, skatat, skat!
(Grozās viņām priekšā.)
Priekšā mirons, pakaļ' velns,
Pašā vidū spēlmanītis.
Bučot gribi? Kuru galu?
VELNENES
Hi, hi! Nekauns!
TOTS
Nu, kas jūs?
Žņauguvītnes, zili mati:
Tu tā esi - dzīvžņaudzene:
Vītnēm žņaudz, matos kar.
VELNENES
(Smejas.)
JAUNĀ VELNENE
Es kas esmu, pasak' drīz?
TOTS
Zaļi mati, sarkans guns:
Sūrdedzele, sirdsrāvele.
Man ko dosi, pasak' drīz?
JAUNĀ VELNENE
(Apgriežas.)
Še!
VELNENES
Mēs kas esam?
TOTS
Mušmirītes, -
Jaunu prātu tumšotājas -
Krūklenāju krellītēm.
Kā jūs mani cienāsat?
Retu viesi atnākušu?
VELNENES
(Viena caur otru.)
- Vīzīšu blinas -
- Pastalu pīrāgi -
- Tīmekļu plāceņi -
- Hi hi hi hi! hi hi hi - hi!
VELNI
(Smejas.)
- Zirgu desas - govju rauši -
- Vējā žauti - saulē cepti -
TOTS
(Nicīgi.)
Tik to jūsu gardumeļu!
Ragansmiekliem apkaisītu,
Velnu spļaudiem apspļaudītu.
- Nau jums cepts grēku šķiņķis?
Apkārt sirdis - sīpoliņi?
VECĀ VELNENE
Ak, tas gards! ak, tas gards!
Žēl, mums nau pagādāti!
Ko tas jēdz, Bluķa kāja?!
VELNENES
Ņem, kas manim gardākais:
Zirneklīšu sausi zirņi,
Miroņtaukos pasautēti!
VELNS
Ej tu purvā, velna skuķi!
(Uz Totu.)
Es tev došu, laizīsies:
Čūsku desas, asins dzira,
Asar' degvīns, divkārt degts,
Galvas kausā tārpu vira!
TOTS
Gardas gan! - Atēdušās.
VELNS
(Piedāvā.)
Piestā grūsti mirorņkauli,
Ragankrēpēm piparoti!
TOTS
Veca mode. - Vai jums nau
Sērgās sautēts kunga kuņģis?
Pārbaroti resnvēderi,
Badmireļu kaulu pilni?
VELNS
Nau, bet nāc! ņem par labu!
TOTS
Sagrauzdētu smadzeņsauju?
Sadurstītu siržu sūrstes?
VELNENES
Ak tu velns! ak tu gards!
Tek siekalas iecerot.
VELNI UN VELNENES
Nāc, nāc nu, sēsties!
(Uz resniem velniem, kas sēž pie galda.)
- Caurais maišelis,
Pavirzies nost!
- Vai tu vēl neesi
Pilns līdz ūkai?
RESNAIS VELNS
Pirmais vēders pilns,
Otrais karājas tukšs.
Nu tik pakāršu
Otro, ko pildīt.
OTRS ĒDĒJS - VELNS
Raganas, žagatas,
Došu pa sāniem!
Ko vedat tēviņu
Mielastu rīt?
TREŠAIS VELNS - ĒDĒJS
Te labas aprindas,
Ko šis te spiežas?
Pirmnaktis mirons,
Prastais spēlmanis!
RAGANA
Prasts tu pats! tukšēdels!
Viņš tik zin smalkas ēsmas:
Degšus iekšas izdedzina.
TOTS
Jēlakampji, platrīkleņi,
Ēst gan labāk es jums dotu.
KĀDS VELNS
Dzi! vai dotu? Kā tu teic?
JAUNS VELNS
(Pienāk aši, uz Totu.)
Jaunmireli, dzi, nāc šurp!
Bluķa kāja tevi sauc.
TOTS
Pats lai nāk!
BLUĶA KĀJA
(Atklumburo.)
Kas šo vedis?
TOTS
Resnais kungs - kas tur guļ:
Divas meitas mugurā
Vakariņām pupas kuļ.
Iesim meitām palīdzēt!
BLUĶA KĀJA
Stāv'! ko piemin Bluķa kāja,
Tas ne kustēt!
(Piemin Tota kāju.)
TOTS
Ko nu mels?
Pacel bluķi, mēģināsim.
(Kad Bluķa kāja apgriežas un paceļ bluķi no Tota kājas, Tots pašauj viņa asti zem viņa paša bluķa kājas.)
Lūko nu! Kustēt var?
BLUĶA KĀJA
Ne no vietas!
TOTS
(Uzlec viņam mugurā.)
BLUĶA KĀJA
Ui! Ko dari?
(Mīdās ar otru kāju.)
TOTS
Sanākat, sanākat!
Būs jauna deja!
VELNENES
Jauna, jauna, jau - jau -
Še gari laiki!
Še garas žāvas!
Hi hi hi, hi hi hi!
TOTS
Danco nu priekšā
Ar vienu kāju,
Mēs visi divām
Dancosim pakaļ.
Raganeles, spurkš!
Velnereļi, spraukš!
VELNENES
(Smejas.)
Raganas, šļaganas!
Sanākat skatīt!
Jaunmira dancina
Vecbluķa kāju!
VELNI
(Smejas.)
Bluķa kāja lec! Bluķa kāja lec!
BLUĶA KĀJA
(Spiedz.)
U-u-i! u-u-i!
(Saskrien velni.)
*
VELNI
(Bažīgi spiedz.)
Kas tad te irr?
Kas tad te irr?
BLUĶA KĀJA
(Nikni brēc.)
Raujat zemē! plēšat puš'!
Saucat veco! U-u-i!
VELNENES
(Smejas.)
Raujat zemē sev ragus!
Plēšat pušu sev nagus!
Gribi pakavu - bāc!
Gribi papūvi - nāc!
*
(Ienāk vecais T r e j g a l v i s - v e l n s, trejām galvām un trejām astēm, kuras apvītas ap kājām un ap vidu.)
TREJGALVIS
(Īgni.)
Kāršu spēlē iztraucēja! -
- Man bij desmit cilvēkacu -
- Nu? Kas ira? -
TOTS
(Uz Bluķa kājas sēdēdams.)
Trejgalv, sveiks! Trejast, sveiks!
Kam tev desmit cilvēkacu -
Pašam sešas velna acis.
Ko tās kārtis? Jautrāk še!
TREJGALVIS
(Nožāvājas.)
Ko tās kārtis? Ko tā dzīve?
Nu?
BLUĶA KĀJA
Jautris jaunmirs!? sēst uz mani!
Nez kur nācis? būs jau kungs!
VIENS VELNS
Atņem skuķus!
OTRS VELNS
Smādē ēsmu!
SLOTAS KĀJA
Jaunas modes runā ieved!
BLUĶA KĀJA
(Smagi pūzdams, uz Totu rādīdams.)
Smags kā maiss! - Sāja smaka!
Mirons vieglis - būs vēl dzīvs?
TREJGALVIS
(Uz Totu.)
Kāp tu zemē! - Apostat!
Kad ir dzīvs - cepets būs!
VELNI
(Priecīgi.)
U-u-u! u-u-u!
BLUĶA KĀJA
(Vaļā ticis, spaida savu asti un kājas.)
VELNI
(Taisās apostīt.)
TOTS
(Pūš dvašu augšup gaisā.)
Nu es pūšu. Ostat, ostat!
VIENS VELNS
(Snaigstās gaisā, palēkdams.)
Augstu smaka, nevar sniegt!
CITS VELNS
(Ož Totam pie deguna. Tots iesit viņam no lejas pa smakri; iesaucas.)
Asa smaka! nevar ciest!
TREŠAIS VELNS
(Ož zem paduses.)
Āža smaka! nevar spriest!
VAIRĀKI VELNI
(Ostīdami ap galvu.)
Sāja smaka! dzīva smaka!
TREJGALVIS
Nu, tad cepets! - Krāsnī grūst!
TOTS
(Atlec uz velneņu pusi.)
Kuru galu muļķi ož?
Augšējs dieva, zemējs velna:
Skuķes, ožat īsto galu!
RAGANAS
Laba smaka! velna smaka!
TOTS
Ko nu teicu?
(Tad uz Trejgalvi, sniegdams viņam roku, kura trūdus grābusi.)
Paod šo!
TREJGALVIS
Trūdi, trūdi! senu seni!
Pirmais labums, smalka smaka!
Mutē tik tev - smaka dzīva.
TOTS
Vakar miru - pārpalika.
TREJGALVIS
Jā, bet trūdi - senu seni?
TOTS
Vai tad dzīvie nevar trūdēt?
Daudzi trūd jau, dzīvi esot.
TREJGALVIS
(Pasmīn.)
Ir jau, ir jau! - Kas tāds esi?
TOTS
Priekšā mirons, pakaļ' velns,
Pašā vidū spēlmanītis.
(Pastrinkšina stīgas.)
TREJGALVIS
(Neticīgi.)
Pirmā dzirde, -
TOTS
Spēlmans labāks
Dzīvs, ne izcepts. -
TREJGALVIS
Paspēlē!
TOTS
Nevar. Stīgas vēl no dzīves.
Dzirdot dzīvot iegribētu
Tu un visi tavi velni.
TREJGALVIS
Spēlē! tomēr!
TOTS
(Klusi iedziedas.)
Spēlēju, dancoju -
Visu cauru nakti -
(Visi apklust.)
*
(Piepeši ieskrien V e l n a z ē n s.)
VELNA ZĒNS
(Brēkdams.)
Au! au! - nau! - nau! nau! nau!
TREJGALVIS
Ko tu bļauj? Kā tev nau?
VELNA ZĒNS
Mēs ar Kungu - vedām šurp -
- Viltus mirli - spēlmanīti -
- Durvju priekšā atstājām -
Puspasauli apskraidīju -
Nu vairs nava - nau - nau - nau -
(Sāk atkal gaudot.)
TREJGALVIS
Muļķi! palūk! Vai nau tas?
(Rāda uz spēlmani.)
VELNA ZĒNS
(Apjucis.)
Va-va, tas! va-va, tas!
Viņš jau dzīvs.
TREJGALVIS
Miris, miris.
VELNA ZĒNS
Kungs man teica, esot dzīvs -
(Uz Totu.)
Dzīvs tu - dzīvs tu!
TREJGALVIS
Dodat Kungu!
VELNI
Guļ kā mēslis.
TREJGALVIS
Karstus dzelžus!
(Velni priecīgi aizvelk Kungu karsēšanai dzelžiem.)
VELNA ZĒNS
(Klusi Trejgalvim pie auss.)
Dzīvs! nudien!
TREJGALVIS
(Norūc.)
Hm, bet spēlē,
Visas dzīslas raušus rausta.
VELNA ZĒNS
(Nepacietīgi lec uz vietas.)
Dzīvs ir! dzīvs ir!
TREJGALVIS
Ko tu bļauji?
VELNA ZĒNS
Ko ved dzīvu izost ziņas?
VELNI ap BLUĶA KĀJU
Tiesa, tiesa Velna zēnam.
*
(Atved K u n g u, kurš vēl kā piedzēris.)
TREJGALVIS
Piesvempējies Kungs kā ezers!
KUNGS
(Garšodams.)
Trijas lāsas meitas asins!
TREJGALVIS
Jā, trīs lāsas! Velns dzer spaiņus!
VELNA ZĒNS
(Uzbāžas Kungam, uz Totu rādot.)
Dzīvs tas! dzīvs tas!
KUNGS
Ej pie velna!
Pēc es viņu apēdīšu.
(Uz Totu.)
Tagad spēlē! He, he, he, he!
TOTS
(Nicīgi.)
Tārpu tarba! pelnu maiss!
Spļāviens esi tu, es spļāvējs!
KUNGS
Tirli! tirli! tirli! li!
Kur ir Lelde? Padancosim,
Tevim arī ļaušu riņķi.
VELNĒNS
Atkal Lelde! - Velna Lelde!
TOTS
(Uz Trejgalvi.)
Tu tik vienīgs vari ļaut.
TREJGALVIS
Es tik vienīgs.
VELNĒNS
(Uz Trejgalvi.)
Jaunmirēja.
Neļauj, neļauj!
TREJGALVIS
Nepaļaušu!
Pasarg velns! Klizmā kļūsim.
KUNGS
(Uz zēnu.)
Atved.
VELNA ZĒNS
Nevar.
KUNGS
Pavēl kungs!
VELNENES
(Smej.)
Lūk, tas pūslis iepūšas.
BLUĶA KĀJA
(Uz Trejgalvi.)
Jaunmirējs i tas.
(Rāda uz Totu.)
Ko paļauj?
Izošņājis maitās elli.
TREJGALVIS
Paspēlēs - tad vēlāk cepsim.
TOTS
(Nicīgi.)
Mani cepsat? Spaļu velni!
Kam man vajga izost elli?
Ko man jūsu prastā balle?
Lūgšus lūgsat - nespēlēšu.
TREJGALVIS
Nejokošu. Spēlē! klaus'!
Nespēlēsi - tūdaļ cepsim!
TOTS
Ko jūs manim padarīsat?
Vai tad cepts spēlmans spēlē?
Nedzirdēt jums skaistas spēles.
Jums tik žāvas, garlaiks vien,
Neprotat ne dancot, spēlēt,
Jokot. - Iešu.
TREJGALVIS
Neej! Paga!
Protam arī dancot, spēlēt.
Būs mums joki: riju kulsim!
(Sit plaukstas, tad skaita.)
Abraka, šabraka,
Kuļamie kūļi!
Triku traku! triku traku!
Spriguļi klaukš!
BLUĶA KĀJA un CITI VELNI
(Uztraucas.)
Kam teic vārdus, tam tur (Uz Totu rādot.) dzirdot?
Svētos vārdus!?
TREJGALVIS
Tas mūs smej.
(Uz Totu.)
Ko nu teiksi? Lūk, būs joki?
Klau, i dziesmas! Protam mēs
*
(Skatuve piepeši aptumst, tad dzird daudz vājas balsis ievaidamies un palsā gaismā redz miroņu ģindeņus un kaulus, kurus velni lēkādami kuļ kaulu spriguļiem.)
MIROŅU BALSIS
Vai! vai! vai!
VELNU KŪLĒJU DZIESMA
Kul, kul, kul, kul, kul!
Cilvēkkauli, miroņkauli,
Gul, gul, gul!
Guli, guli, gul!
MIROŅU ATBALSIS
Vai! vai! vai!
VELNU BALSIS
Spriguļkāts - stilba kauls,
Spriguļvāle - liela kauls,
Spriguļsaite - rokas dzīsla:
Kul, kul, kul!
Kuli, kuli, kul!
MIROŅU ATBALSIS
Vai! vai! vai!
VELNU BALSIS
Lieli graudi - sirdis,
Mazi graudi - acis,
Sīki ašķi - zobi:
Bir, bir, bir.
Put pelavas - asarmigla,
Put, puti, put!
MIROŅU ATBALSIS
Vai! vai! vai!
TREJGALVIS
Nu, kā ir?
TOTS
Tas nekas.
Paklau tikai, nu nāks joks!
(Skaita.)
Miroņi, miroņi,
Ceļaties augšā!
(Velni smejas un plaukšina.)
Aizdegat, aizdegat
Miroņu svecīti.
(Velni uztraucas un apklust.)
TREJGALVIS
(Apmulst, tad aši.)
Vai nu trakais!
Abru, kabru!
Abru, kabrul
Nost! nost! nost!
TOTS
Ha, ha!
MIROŅU BALSIS
Glāb, glāb, - liesim,
Svecīti liesim:
Trūkst treju lāsu.
TOTS
Ā, ā, trūkst treju lāsu!
(Parādība pazūd.)
*
TREJGALVIS
(Lielā uztraukumā.)
Nemin'! nemin'! - Plēšat Totu!
BLUĶA KĀJA
(Tāpat.)
Plēšat! plēšat!
SLOTAS KĀJA
(Tāpat.)
Raujat! raujat!
VISI VELNI
(Galīgi uztraukušies.)
TOTS
(Mierīgi smiedamies.)
Vai nu nebij velnīgs joks?
Par tiem jūsu jokiem labāks!
TREJGALVIS
(Pirmais no bailēm attapdamies.)
Pasarg velns! Tādi joki!
Tā var postīt visu pekli.
Tad tu tāds! lūk, tad tāds!
TOTS
Jā, bet mirlas izjokoju.
TREJGALVIS
Bailēs dreb vēl visi kauli,
Astes raujas čokurā!
Tā vairs nedar'! Labāk spēlē!
TOTS
Nu, tad būs jums velna gabals.
Dod man vienu velna stīgu!
TREJGALVIS
Kas par stīgu?
TOTS
Velna asti.
TREJGALVIS
Ha, ha! labi. Ņem, ko gribi!
TOTS
(Uz velniem.)
Nu jūs krietni pārbaudīšu:
(Velni sabaidās un ievelk astes; visi top pazemīgi.)
Nāc tu, zeņķi, dzīva odējs!
VELNA ZĒNS
Piedod! vai man! Nerauj, vai man!
TOTS
(Norauj gabalu astes.)
Tieva, - trūkst.
(Uz Bluķa kāju.)
Dod tu savu!
BLUĶA KĀJA
Piedod, vai man!
TOTS
(Rauj viņa asti.)
Sargies! lūk!
Laba būtu, izraut grūt'!
BLUĶA KĀJA
Trejgalv'! Trejgalv'! Neļauj izraut!
TREJGALVIS
Ha, ha! Nerauj visu sakni!
Astes saknē velna dvēsle.
TOTS
(Norauj gabalu.)
Gabals vien tik, - tas par resnu.
(Viņš rausta astes saviem pretniekiem, tad norauj garāku gabalu. Slotas kājam. Velni brēc.)
Šī būs laba! Uzstīgošu.
(Izvelk asti, garu un tievu, un uzstīgo koklei.)
VELNI
Au man! au man!
TREJGALVIS
Ko jūs bļaujat?
Nu tik sāksim jautras dziesmas.
(Uz Totu.)
Nu tik spēlē to, ko sāki!
KUNGS
Uzrauj danci!
TOTS
Visiem tiks!
Paklausaties velnu dziesmu!
(Dzied.)
Spīd velnu mēnesis:
Raganas platgals -
Spīd velnu zvaigznes:
Pūces acis.
Virs' uztupis saulei
Vecais velnis,
Vēderu sildot,
Tuš, tuš, tuš.
VELNI un VELNENES
(Smejas un izrāda lielu piekrišanu.)
Hu! hu! hu-hu! Hi-hi! hi, hi!
TREJGALVIS
(Smejas.)
Tā tik dziesma! Nedzirdēta!
Kā no pašas velnu dvēsles!
Velns tu vairāk nekā velni!
Kur mēs tādu izdomātu?
VELNENES
Sarkans uguns miesās skraida.
KUNGS
Uzrauj danci! Miroņdanci!
VELNI-MUZIKANTI
Skan par resni, skan par tievi!
TREJGALVIS
Jums jau labāks? Jums tik rūc
Ratu rumbas resnu rūku,
Cūku kvieces starpā kviec,
Juku jukās jaukdamies!
TOTS
Tiesa, tiesa - stīgu maz.
KUNGS
Kur nu mirļiem miroņdziesma?
TOTS
(Uz Kungu.)
Miroņdziesmai miroņstīgas.
Nau to stīgu, nau to dziesmu.
Dosi stīgai savu dzīslu!
VELNI
(Smejas.)
Hu, hu! hu, hu! - Hi, hi! hi, hi!
KUNGS
(Dusmīgi.)
Traks tu!
TOTS
Gribi Leldes danci?
KUNGS
(Uz Trejgalvi rādīdams.)
Tas jau neļauj!
TOTS
Dod tik dzīslu!
KUNGS
(Jau šaubīdamies, bet bēdīgi.)
Sagrūs gurni, - kā es diešu?
TOTS
Sudrabstīpiņas no zārka
Piesit gurnos!
KUNGS
Tu ņem stīpu!
TOTS
(Nicīgi.)
Tā tik sudrabs vien? - Man zelta.
(Rāda savu zelta stīgu koklē.)
KUNGS
Būšu stīvs ar visu stīpu.
TOTS
Tev pie sāniem došu brūti.
Kāzas tevim sarīkošu.
TREJGALVIS
(Priecīgs.)
Tad tik joki!
VELNI un VELNENES
(Tāpat.)
Velnu kāzas!
KUNGS
(Saņemdamies, nevarēdams atturēties.)
Zeņķi! Atnes sudrabstīpu!
Nenozodz tik sudrabnaglas!
(Zēnam pakaļ nosaukdams.)
Atved līdzi brūti arī!
TREJGALVIS
Nevar atvest. Ej pie velna!
(Velna zēns aizskrej.)
*
TOTS
(Trejgalvim.)
Nevar atvest: - nau i kāzu.
VECIE VELNI
(Bēdīgi.)
Nevar! nevar! Neļauj liktens.
TOTS
Sliktens ir tas, liktens nava.
(Viņš atsēstas zemē, nokar galvu un nerunā. Velnenes un velni arī top bēdīgi; rausta rokas, kājas.)
TREJGALVIS
(Uz Totu.)
Trum! trum! trum!
Padzied', spēlē! Pasmīdini!
TOTS
(Īdzīgi.)
Spēlēt? Nava visu stīgu.
(Par brīdi, spītēdams.)
Kāzas neļauj - būtu joki,
Visi velni vārtītos.
VELNI
(Klusi rūgst.)
Diezgan esam žāvājušies -
- Noskauž mums to mazo prieku -
VELNENES
(Uz Totu.)
Pag, tev stīgu sadabūsim!
(Uz Kungu.)
Gulsties!
(Tas apgulstas zemē.)
Dzīslu laukā ritin'!
(Izritina Kungam dzīslu iz kājas.)
KUNGS
Oi man! glābjat! Nokauj meitas.
VELNENES
(Sniedz Totam dzīslu.)
Še tev! spēlē!
TOTS
(Lēni.)
Labi!
(Uzstīgo dzīslu uz kokles un sēd atkal nejūtīgi.)
VELNENES
Spēlē!
TOTS
(Trinkšina, bet neskan kokle.)
Neskan prāts, neskan kokle.
VELNENES
(Apsēstas viņam apkārt, atkal bēdīgas, nopūzdamās.)
Ak, cik drūmi atkal tapa!
VELNI
(Nopūšas.)
Velnu vakars; tādu smieklu
Nau nekad vēl rijā bijis.
TREJGALVIS
(Nopūšas arī, nolaiž divas galvas, trešā tik paliek cieti. Divas astes nokarājas tāpat.)
VELNENES
(Uz Totu.)
Pasmejies jel! Kutināsim.
TOTS
(Dusmīgi.)
Smieties ne! - Uzlaidīšu
Tādu pirti garlaicības:
Kvēpi birs no elles griestiem;
Trejgalvim un visiem velniem
Kāps pa muti laukā iekšas,
Atpakaļ nāks dzertā asins,
Debesīs skries glābties velni,
Izdvesīs no garlaicības.
TREJGALVIS
Au man, rimsti! au man, rimsti!
Tā jau ira laiks par garu,
Visas mušas saskaititas,
Vēl tā laika atlikām.
Ko tu draudi peklei postu?
Ļaut: - būs posts! neļaut: - posts!
TOTS
Izvēlies nu: kampiņ - osiņ!
*
(Ieskrien V e l n a z ē n s ar sudraba zārka stīpu un nagliņām.)
VELNA ZĒNS
(Uz Kungu.)
Še tev tava sudrabstīpa
Ar visām nagliņām!
KUNGS
(Zemē gulēdams, pārskaita.)
Vienas trūkst!
VELNA ZĒNS
Kas šim zags?
KUNGS
Piesit stipri sudrabstīpu!
(Zēns piesit gulošam Kungam stīpu pār gurniem. Vispārējs klusums, nopūtas.)
TOTS
(Piepeši paņem kokli un iesāk.)
Spēlēju, dancoju
Visu cauru -
(Līdz ar Totu visi velni tāpat piepeši saceļas kājās. Arī Trejgalvis paceļ aši divas galvas un pakustina divas astes. Kad Tots piepeši atkal aprauj spolēšanu un nokar galvu, arī velni nolaižas vēl vairāk nekā pirmo reizi un sāk klusi gaudot. Tad Tots atkal klusi sāk spēlēt un dziedāt.)
TOTS
(Dzied.)
Dzirkstīja, dzisnīja
Īsa, sīka dzirkstiņ' -
Ilgi vilkās dūmi;
Dzirkstīja, dzisnīja
Īsa, sīka dzīviņ' -
Ilgi vilkās mūži.
(Sāk raudāt, tad piepeši sērīgi, piespiedoši.)
Nemirsti, nemirsti,
Manu mīļu dzīviņ' -
Nāc, es tevi glābšu!
(Velni skaļi iegaudojas, velnenes iespiedzas.)
VECIE VELNI
Trejgalv', dzirdi: kauj mūs nost!
Viņš mūs visus izgalēs.
Sodi viņu! iecel tiesu!
TOTS
(Nikni.)
Izgalēšu, ārā dzīšu!
Visu pekli izārdīšu,
Vairs ne atnākt nelaidīšu!
VECIE VELNI
(Uz Trejgalvi.)
Dzirdi'! dzirdi!
TREJGALVIS
(Nogrimis sērīgās domās, zem sevis klusi.)
Ak, mans zēns!
Dzīvot gribēj', gribēj' mirt;
Viena galva - tā vēl stūra -
VECIE VELNI
Dzirdi! dzirdi!
TOTS
(Vēl niknāk.)
Sodi! aši!
Jeb no dziesmas manas visi
Iegribēsat dzīvot - mirt!
(Piepeši.)
Spēlēju, dancoju
Visu cauru nakti
Ar vien' daiļu meitiņ' -
VISI VELNI
(Uzlec un sāk lēkāt.)
Pumpru! pumpru! - Ijla-rā!
TREJGALVIS
(Kā uzmozdamies, nevarēdams izturēt.)
Vedat Leldi! - taisat kāzas!
(Nogrimst savās domās. Aiziet. Aizskrien vairāki velni.)
*
TOTS
(Gavilēdams.)
Li! li! li!
JAUNIE VELNI
Pumpru! pumpru! - Ijla-rā!
VECIE VELNI
Oi-u! oi-u! Tiesāt! tiesāt!
VELNENES
Nelaist iekšā jaunmirēju!
TOTS
(Pārgalvīgi.)
Tiesāt! tiesāt! - Redzēt gribu,
Vai jums ir vēl velnu vara.
Bluķa kāju soģi celt!
Soģim rokā pilnu spēku!
- Skuķi, sodat!
VELNENES
Ko šis? pats?
VELNI
Bluķa kāja, spried tu tiesu!
BLUĶA KĀJA
Spēlmans maitā veco kārtu.
SLOTAS KĀJA
Rauj man asti!
KUNGS
(Žēlīgi.)
Rauj man dzīslu!
TOTS
Sūdzat! sūdzat: - visu! visu!
Soģi, kur tev soģa krēslis?
Kur tev kaklā soģa ķēde?
Virsū tup' uz asins mucas!
Velna asti kar par ķēdi!
VELNI
Labi sacīts!
VELNENES
Muļķis Bluķis!
*
(Aiz vārtiem klauvē.)
BALSIS
Verat vārtus! Pašu ļaudis,
Jaunmirēja.
BLUĶA KĀJA
Nelaist!
VELNENES
Nelaist!
Atpakaļ dzīt! Dzīt uz dzīvi!
(Balsis apklust.)
BLUĶA KĀJA
Pušu raut gabalos!
Krāsnī cept spēlmaneli!
Viena kāja Slotas kājam,
Otra Kungam, vidus man!
VIENS VELNS
Man kas krīt?
VELNENES
Mums kas tiek?
CITI VELNI
Citi bešā! Muļķis Bluķis!
TOTS
Ha, ha! ha, ha! Tas tik soģis!
Tik tā soda: krāsnī cept!
Sods lai šmaugāks ir par nāvi,
Kodīgāks par zārka tārpu!
VELNI
Tiesa! tiesa! Nost to Bluķi!
TOTS
Dzelža asmins asins alkst.
Kājām asnīs jābradā.
Līdz sarkani lieli top, -
Bluķim asins tik pie zoles.
VELNI
Tiesa! tiesa! - Spēlmans soģis!
BLUĶA KĀJA
(Dusmodamies.)
Nu tu! Nu tu!
VELNENES
Spēlmans soģis!
Sēsties krēslā! Bluķi nost!
TOTS
Man tas krēslis zemu zems:
Asins stipris, stiprāks guns.
Liesmu meldri, kvēlu spilvens!
Tur tā mana sēdēšana.
(Uzlec un atsēstas uz krāsns mutes.)
Man tā ķēde vāju vāja:
Dzelžu pirkstu atslēdziņa,
Manu stīgu skaņotāja,
Tā tā mana soģa ķēde.
(Apkar sev lauznas.)
VELNI
Spriedi tiesu!
TOTS
Klausat, velni!
Velnu tiesa soda tā:
Kurš ir cietis pārestību,
Kurš ir brēcis palīdzības,
To liek piekaut velna soģis!
VELNI
(Smejas.)
TOTS
Bezastnieki: Bluķa kāja,
Slotas kāja, Velna zēns:
Viens otram astes kaļat,
Piķa gunī mērcēdami!
Dzesēdami apskrejat
Ap pasauli trejās reizes!
VELNI
(Smejas.
Nosodītie nozūd kaukdami.)
*
TOTS
Velna skuķēm sods ir tāds:
Skaistumā pārspēt Leldi!
VELNI
(Smejas.)
VELNENES
(Brēc pretī.)
TOTS
Kungam sods: precēt jaunu,
Kas tam izdzers dzertās asins.
KUNGS
To tik ne! to tik ne!
TOTS
Trejgalvim vēl dot galvu,
Lai ir gudrāks nekā visi!
VELNI
Ha, ha, ha, ha! Gan tu gudris!
TOTS
Manim krīt Kunga dzīsla!
Visiem citiem kāzas dzert!
Leldi vest!
VELNI
Pumpru! pumpru!
*
(Ienāk velni, nesdami zārku ar L e l d i, noliek zārku ar kājgali uz zemi un saceļ stāvu, tā ka Lelde var iznākt laukā.)
VISI
(Klusu iesaucas.)
A! ā!
LELDE
(Miroņa palagā segta kā sagšā. Viņa stāv stīva.)
VELNENES
Lūk, tad tāda!
VELNI
Skaista! skaista!
VELNENES
Lūk, šiem skaista! Kas tad mēs?
Vedat veci! Tas dzīs prom.
(Vairākas skrien pēc Trejgalvja.)
*
TOTS
(Sauc klusi.)
Lelde! Lelde!
LELDE
(Sakustas un lēni paiet trīs soļus uz priekšu; viņa iet stīvi; bez liekšanās. Tad viņa apžilbst un lēni paceļ vienu roku aizklāt acis.)
VELNI
(Klusi.)
Zārka tumsas iznākusi -
Acis žilbst pekles gaismas.
*
(Ieskrej aši T r e j g a l v i s, apkārt skatīdams, viņam pakaļ K u n g s.)
TREJGALVIS
Kur tad šī ir?
Kur tad šī ir?
(Ieraugot Leldi, apjūk un paliek kluss.)
Nu, tu velns! - Tā ir gan -!
LELDE
(Lēni apgriežas atkal uz zārka pusi un taisās iet atpakaļ.)
TOTS
(Iekliedzas paklusi.)
Vai! vai!
VELNI
(Klusi.)
Iet! iet!
TREJGALVIS
(Arī klusu.)
Pirmā nakts negulēta:
Ir vēl viņa savas vaļas,
Nevar velni viņu turēt.
Lai vien iet!
KUNGS
(Skaļi.)
Pag, pag! ē!
VELNI
(Sagrābj Kungu klusi un nobīda pie malas.)
VELNENES
(Nikni, bet klusu.)
Ej sev! ej sev! Kam šīs vajga?
LELDE
(Iet atkal lēni soli atpakaļ.)
TOTS
Lelde, vai man! Neej atkal -
Atpakaļ uz mūža māju.
LELDE
(Apstājas.)
TOTS
Es tev gribu ceļu šķirt
Atpakaļ uz mīļu sauli!
VELNI
(Klusi.)
Ha, ha! atpakaļ uz sauli!
Pati zina: to jau nevar.
Neklausās spēlmaņjoku.
TREJGALVIS
Zārkā iegulsies uz muti,
Tad nekad vairs nepiecelsies.
TOTS
(Izsamisis.)
Vai man! vai man! - Ko lai daru?
(Piepeši ķer savu kokli.)
Spēlēju, dancoju
Visu cauru nakti
Ar vien' daiļu meitiņ' -
LELDE
(Apgriežas atkal.)
VELNI
(Pārsteigti, klusi.)
Atkal nāk!
TREJGALVIS
(Tāpat.)
Nu, tu velns!
Kas šim devis tādu dziesmu?
(Domīgi, bailīgi.)
Vai man, manu treju galvu!
TOTS
(Turpina meldijas otru pusi.)
Spēlēju, dancoju
Visu cauru nakti
Ar vien' daiļu meitiņ' -
LELDE
(Nāk soli uz priekšu.)
TOTS
(Dzied.)
- Ar vien' daiļu meitiņ' -
LELDE
(Vēl aizmiegtām acīm, lēni ver muti kā ar pūlēm, tad itin klusi dzirdas vārdi.)
- Vai! es deju - nepabeidzu -
- Nesauc vairs - kā es iešu?
- Manas kurpes - atrisušas -
- Kas man aizsies - kāju saites? -
VELNI
(Brīnēdamies. )
Ak ta - Ak ta - kluso balsi!
TOTS
(Paiet soli uz priekšu.)
Aizsasiešu - kāju saites,
Lai tās kurpes ved uz dzīvi!
VELNI
Ko šis atkal min par dzīvi!
KUNGS
(Spiežas atkal priekšā; uzpūtīgi, bet tomēr bailīgi un klusi.)
Kalpo, spēlman, aizsien kurpes!
(Uz Leldi.)
Nāc nu, meit, uz kāzu deju!
LELDE
(Atkal griežas prom uz zārku.)
KUNGS
Ekur! neklaus'.
VELNI
Aiziet!
VELNENES
Aiziet!
TOTS
(Klusi, nikni uz Kungu.)
Ellē ej tu!
KUNGS
Kur man kāzas?
(Velni viņu atkal aizbīda.)
TOTS
(Dzied.)
Nebija, nebija
Vēl ne puse naktis -
LELDE
- Iet tā spēlīt' pušu -
TOTS
(Dzied.)
- Es tev pirkšu jaunu!
(Runā.)
Dod man dzīvu matu stīgu,
Spēlēšu tev dzīvu dziesmu!
LELDE
Ko tu mani augšā cel?
Zemes durvis nevar vērt.
TOTS
(Aši.)
Ko tu vaidi, Trūdu Milda?
Varu vērt, - gribu vērt!
Nāves ežas pārstatīšu!
LELDE
Manas ilgas iet uz dusu:
Mīkstas cisas zeme klāj,
Cieši sedz nāves palags,
Pretī sniegsies rožu saknes,
Krūtīm apkārt lieksies liljas,
Acīs ziedēs vijolītes.
VELNENES
(Klusu.)
Labu nakti! labu nakti!
TOTS
Ha, ha! dusa! - Ļauna vara
Raus ik nakts tavas puķes!
Liks tev matos zemes smaku,
Kaisīs zobos smilšu graudus,
Tevi pašu dancinās,
Līdz tev tārpi birs no pieres!
LELDE
(Ievaidas.)
Ai! A-i!
VELNENES
(Smejas klusi.)
Bir! bir! bir!
Bir! tārpiņu sabaidījās!
TOTS
(Uzstājas Leldei.)
Dzīvu matu! - Glābšu tevi,
Dzīvē atkal aizvedīšu!
VELNI
(Uztraucas, bet vēl klusu.)
Ko šis grib? Dzīvē vest?
VELNENES
(Uz velniem.)
Klusat! Joks tik! - Pati negrib.
TOTS
(Nemierīgi.)
Aši! - Dzīvē - iesim abi!
LELDE
Nevar - dzīvē ira Zemgus -
TOTS
Ir bez viņa - dzīvei telpas,
Vai viņš spēja - tevi glābt?
Izjaust jele?
LELDE
Ai - es arī -
Neiespēju - izjaust tevi -
Kauns no tevis -
TOTS
(Piepešā uzliesmojumā viņai tuvojoties.)
Mīļā, nāc!
Turpināsim sākto deju!
VELNENES
(Aši.)
Tā tev mīļā?!
VELNI
(Skaļi.)
Šis to ņems?
VELNI UN VELNENES
(Tāpat viens caur otru.)
Zārkā! zārkā! - Tārpos ej!
- Ne tev dejā locīties!
- Lokies, tārpu kutināta! -
- Grozies, skudru rubināta! -
LELDE
(Rokas izstiepusi, lēni iet pie Tota.)
VELNENES
(Uztraukušās skraida; Dzīvžņauga un Sērdedze no muguras puses pieiet pie Tota, kurš izstiepis rokas pretī Leldei, un izbāž galvas caur viņa padusēm, pretī ņirgādamās Leldei.)
Nāc nu, dūjiņ! - Nāc pie mums!
LELDE
(Sabaidās, iekliedzas.)
A-i! Toti! - Neiespēju -
Izjaust tevi -
(Aizgriežas, iet atpakaļ, rokām aizsegusi acis.)
TOTS
Vai man! Matu!
(Uz velnenēm.)
Tik jums sāncense: lai ir!
VELNENES
Nē, lai dzīvo!
VELNI
Nē, lai mirst!
TOTS
(Dzied.)
Neraudi, neraudi,
Manu mīļu meitiņ -
LELDE
Nesauc dejā! - Kā es iešu!
Manas dzīslas atrisušas -
Iztek asins - kas dos asins?
TOTS
Kas tās dzēra, tas lai dod!
Matu! Matu!
LELDE
Še tev mats!
(Tots ašāk par velnenēm paspēj satvert pasniegto matu.)
TOTS
(Gavilēdams.)
Lelde, Lelde! glābšu, glābšu! -
Ej un ejot neapgriezies!
LELDE
(Iet atpakaļ uz zārka pusi, bet atmuguriski, nenogriezdama skatu no Tota.)
TOTS
(Piepeši, jaukdams dziesmas.)
Spēlēju, dancoju
Visu cauru nakti -
Virsuztupis saulei -
Vecam velnam -
(Runādams.)
Velnu dziesmu! velnu tiesu! -
Oi! o-i! o-i!
VELNI
(Līdzi līksmi.)
Uhru, uhru! uika, oi!
TOTS
(Sasauc.)
Tiesā! tiesā! Soģis sauc!
Kungs lai nāk!
KUNGS
Kas man tiesa?
TOTS
Sakat, velni: - kurš še soģis?
VISI VELNI
Spēlmans! spēlmans!
TOTS
Kāzas! hoi!
Kungs, tu turpu stāj pie zārka!
KUNGS
He, he! Kāzas? - Cita lieta.
LELDE
(Atiet zārkā atpakaļ.)
TOTS
Muļķi! - Brūtei jādod balvas,
Dod tās trijas asins lāsas!
VELNI
Ha, ha! labi!
KUNGS
To tik ne!
TOTS
Nebūs kāzas.
KUNGS
Lai tad nau.
TOTS
Aidā! velni! Dakšas klāt!
Izņemat tās trijas lāsas!
(Velni aši paklausa.)
KUNGS
Oi man! oi man! To tik ne!
Pilns man vēders dārgu mantu:
Dārgi sveķi, dārgas smaršas,
Balzamīši, vīraciņi -
Jums tik salmi vēderā.
TOTS
Dārgākas par dārgo sveķu
Ir tās trijas asins lāsas;
Šķēržams! šķēržams Kunga vēders!
VELNI
(Priecīgi.)
Ho ho! hu hu! turies, Kungs!
KUNGS
Oi man! oi man: velns tās kāzas!
TOTS
Tverat, tverat asins kāzas!
(V e l n i ar dakšām uzšķērž Kunga vēderu, izbārstīdami dārgas mantas, kuras Kungs pūlas satvert. Piepeši paspīd trīs dzirksteles - asins lāsas. Tots metas viņas ķert, bet viņas nokrīt zemē un sāk degt, un kūpēt.)
LELDE
(Iesaucas.)
A-i! a-i!
(Pazūd zārkā, un zārks top aiznests.)
*
VELNI
O-i! o-i! uhu! uhu!
KUNGS
(Aizbēg no degvietas, metas zemē, lūko sagrābt.)
Asins dzira, mana dzira!
Turat! turat! ķerat, ķerat!
Oi! deg rokas! oi man, nevar!
(Bēdīgi.)
Dzira beigta, dzīsla beigta,
Sudrabstīpā kāja stīva!
Tās tās kāzas! Pag' tu, spēlman!
(Aiziet.)
*
TOTS
(Ironiski.)
Zeme, zeme! Tu ņem lāsas?
Gribēju tev atdot dzīvi,
Tu ņem labāk: sīkas lāsas!
(Kliedz dusmīgi.)
Zeme zog! apzog bērnus!
TREJGALVIS
Nekliedz, spēlman! zemei tiesa:
Visi esam zemes bērni:
Miroņi un velni arī.
Cietas nāvei robežstīgas:
Nemirstami velns un mirons,
Tikai cilvēks, tas ir mirla!
Vai tam! vai! Kurš top cilvēks!
Mirla mirst - ļauj tam mirt!
TOTS
(Spītīgi.)
Nemirt! nemirt! Nāves ežas
Šauras tapa - jāizpleš!
(Nikni sauc.)
Zeme, atdod zagtu mantu!
TREJGALVIS
(Lēni.)
Dzīve dodas tik pret dzīvi.
(Klusi smejas.)
Ha, ha! ha, ha!
Taču tevi dabūsim!
TOTS
(Neklausās, sauc.)
Zeme, zeme! atdod, zeme!
Es ne]aušu miera tevim!
Smiltis speršu! dobes dēšu!
Gan tu mani pieminēsi!
Atsaucies! Atsaucies!
(Sper zemi ar kājām.)
VELNI
(Smejas, bet bailīgi.)
Ha, ha! ha, ha! - Oi! o-i!
*
(Padzirdas kā tālas balsis; dūcieni zem zemes.)
VELNI
(Piepeši apklust, un apkārtējie aizbēg.)
Uh! - uh! - uh!
BALSIS NO ZEMZEMES. VIENAS
Asins liesmas sveļ,
Mirušos mierā ceļ -
CITAS
- Zeme dod
Bērnu daudz -
- Neņem vien,
Pretī dod -
- Ņem, ņem, ņem -
Lejam, lejam, lejam -
(Apklust, bet vēlreiz dūciens.)
TOTS
(Uztraukts.)
Kas par balsīm? - Kas par brīnu!
TREJGALVIS
(Atžilbdams.)
Klusi! briesmas! pasarg velns!
TOTS
Ko tie ņem? Ko tie lej?
Ho, ho! Tot!
TREJGALVIS
(Apmierinājas.)
Nogrimst! - Uhra! Vieglāk top!
(Velni atkal sanāk tuvāk no kaktiem.)
*
(Ieskrien aizelsušies B l u ķ a k ā j a, S l o t a s k ā j a un V e l n a z ē n s; tikko spēj izrunāt.)
VISI TRĪS
Am, am! - Eu, eu! - vau, vau!
VELNI
(Smejas.)
Aizelsuši kurti rej!
VELNA ZĒNS
Klau! klau! draud!
SLOTAS KĀJA
Lab' nau! lab' nau!
BLUĶA KĀJA
Puš' rau! puš' rau!
TREJGALVIS
Ko šie rej? Ko šie sauc?
VELNI
Aši gan ir atpakaļ!
Trīsreiz zemei apskrējuši!
SLOTAS KĀJA
(Vēl aizelsies.)
Būt' - būt' - aš' atpakaļ -
Būt' - būt' - Bluķis - aš' - braucis.
BLUĶA KĀJA
(Tāpat.)
Pats - slot' - lauk' - slauk' -
VELNA ZĒNS
Klau! klau! bail - draud!
TREJGALVIS
Kas tev draud? Kā tev bail?
Nu neviens nedzen jūsu.
BLUĶA KĀJA
Ve - ve - velni - lab' nau!
Dzīvs te, rijā - smaka nāk -
Jau līdz ellei - kur jums deguns? -
VELNI
(Arī uztraukti.)
Jutām, - jutām sen ko dzīvu!
VELNA ZĒNS
Spēlmans dzīvs!
BLUĶA KĀJA
(Viņu pārtraukdams.)
Pag, to vēlāk!
Bij še jaunmirēja?
VELNI
Bij -
Nu jau projām.
BLUĶA KĀJA
(Svarīgi.)
Daudz ko, - projām.
Nezinat, ka grēks un sods?
SLOTAS KĀJA
(Tāpat.)
Tā var postīt visu pekli!
BLUĶA KĀJA
Kas to ļāva?
VELNI
Trejgalvainais.
BLUĶA KĀJA
(Draudēdams Trejgalvim.)
Raus tev visas trejas galvas!
Vārīs pekles kāpostos!
TREJGALVIS
Lielo Bluķi! Bluķa kājā
Iešļūcis tev viss tavs prāts!
BLUĶA KĀJA
Lutrain, kur tev velnu darbi?
Pūdams pūpēds smakdams sēd!
TREJGALVIS
Lādi, Bluķi! Apsmērē
Pats ar savu žulti muti!
SLOTAS KĀJA
Kas to veda?
VELNI
Spēlmanīts.
BLUĶA KĀJA
Raujat pušu! Šķēlēs griežat!
(Velni sāk trokšņot.)
*
(Ienāk vilkdamies K u n g s.)
KUNGS
Raujat to tur!
(Uz Totu rādīdams.)
Vainīgs tas!
Es jau zināj' - dzīvs ir dzīvs!
SLOTAS KĀJA
Kam tad vedi? Gribēj' Leldes!
Nu tev Lelde pekles pannā!
KUNGS
Nē! man kauli tā jau tvīkst!
BLUĶA KĀJA
Vienā krāsnī visus trīs!
VELNI
Žakstu! šļakstu! tad būs ēsma!
BLUĶA KĀJA
(Lielīgi.)
Tagad es par veco būšu!
TREJGALVIS
(Mierīgi smīn.)
Nebe jūs nu veco ceļat!
VELNI
(Šaubīdamies.)
Spēlmans soģis!
BLUĶA KĀJA
Dzīvs iri' Ko?
Ķerat!
KUNGS
Ķerat!
TOTS
(Met velniem, kas viņam uzbrūk, acis saujiņu trūdu.)
Še jums!
KUNGS
(Aizbēg.)
*
VELNI
(Atbēg atpakaļ, vaidēdami šķaudās.)
Vai!
BLUĶA KĀJA
(Šķauda.)
Trūdu smaka! - Nevar! - Šķaudas!
Ķerat! ķerat!
TREJGALVIS
(Smejas.)
He, he! Bluķi!
Tas tik velns! Spēlmanelis!
VELNI
Nedzīvs! nedzīvs! - Kaut i dzīvs!
TOTS
(Sajuzdams savu spēku, nicīgi.)
Ha, ha! spaļi! - Jā, - es dzīvs!
Domājat, man jūsu bail?
VELNI
(Saceļ lielu troksni, dusmās kauc.)
Au-u! au-u! urlu, urlu!
TOTS
Kaucat! kaucat! - Kā vēl kauksat!
Pekli, teicu, - izpostīšu!
Ira manim te vēl darbs,
Pēc tad visi: brauc pa ceļu!
TREJGALVIS
(Uz Totu.)
Tas tik velns! spēlmanīts!
Kāds tad tevim vēl te darbs?
BLUĶA KĀJA
(Uz Totu.)
Izdzīt mūs?! Lielies, muļķi!
Izdzīt mūs: - spēj tik tad,
Kad mēs paši sakām vārdu.
TREJGALVIS
(Aši sauc.)
Neteic! neteic!
BLUĶA KĀJA
(Uzpūtīgi.)
Šis man kungs?!
Mājās! Mājās!
Atpakaļ ne!
TOTS
(Smejas.)
Ha, ha! ha, ha! muļķis Bluķis!
Iegribēšu: teiksat paši.
VELNI
(Ironiski.)
Gaidi, gaidi! teiksim paši!?
(Priecīgi trokšņo.)
*
(Ielien atkal K u n g s.)
BLUĶA KĀJA
(Liek velniem atkal uzbrukt Totam.)
Ķerat, velni!
KUNGS
(Uz Totu.)
Dod man asins! dod man brūti!
Dod man manus dārgos sveķus!
Nu es tevim atdarīšu,
Kad tev sāka plāni iet.
TOTS
Laikā nāci, tevis vajga:
Kungs, tu arī drusku dzīvs,
Labāk turi manu pusi!
KUNGS
Nē, es tevi - apēdīšu!
TOTS
Ko nu es tev? Ir kas gardāks.
Zinu kāzas, zinu brūtes;
Došu dzert asins dziru.
KUNGS
(Iesmejas kāri.)
He, hei asins!
TOTS
Allaž jaunas!
Vēders būs tev pilns kā bungas:
Sveķu nebūs, - jaunas asins!
KUNGS
(Piepeši.)
Hurra! hurra! juhhei!
(Ķer sev pie rīkles.)
Oi!
TOTS
Aizrijies no liela prieka!
Uzsist?
KUNGS
Nesit!
TOTS
(Sit Kungam ar nolūku stipri uz muguras, kamēr tam izlec no mutes balts mazs pirkstiņš, kuru Tots tūdaļ grābj un iebāž sev azotē.)
TREJGALVIS
(Iesaucas.)
Ķerat, velni! aši! aši!
(Tad dusmīgi.)
Ak, jūs lempji! Svētais kumoss!
To būt' ķēris! Muļķi Bluķi!
KUNGS
(Sāk dikti vaimanāt un žēloties.)
Oi, o-i, oi-oi, i-i-!
Pirkstiņš, pirkstiņš, oi, mans pirkstizņš!
Cieši paslēpts man aiz ūkas!
Bij i manī kas bez vainas!
Kas i mani galā glābtu:
Mazais pirkstiņš - manis nokosts
Nevainīgam zīdāmbērnam!
Kas nu tagad izpirks mani?
(Aiziet.)
VELNI
(Gavilē.)
*
TREJGALVIS
Ak, tu sērs! zibens velns!
Mums kumosu izraudams.
BLUĶA KĀJA
Ko šis Kungam nodarīja?
TREJGALVIS
(Pārsmejoši.)
Grib būt vecais! Nesajēdz.
(Uz Totu.)
Mums tu tomēr neizbēgsi.
VELNI
(Uz Totu, trokšņodami.)
Nu, tu turies!
VELNENES
(Notālīm.)
Vai nu! vai!
TOTS
Vēl viens darbs, tad jums gals!
TREJGALVIS
Zibens velns: pats tu ķerts.
TOTS
(Nicīgi uz velniem, kas viņam tuvojas.)
Mani ķers - sīkie velni?!
Tik Trejgalvis - velnu suga,
Jūs tik pekles saslaukumi!
Visus jūsus izārdīšu.
TREJGALVIS
(Lēni.)
Izejas tev, spēlman, nava.
TOTS
(Spītīgi.)
Ha, ha! nau? - Parādīšu.
TREJGALVIS
Es nezinu, kas tev prāts,
Izejas tik nau uz dzīvi:
Sauc vai mirļus palīgā, -
Klau, ko teikšu: ātrāk mirsi!
BLUĶA KĀJA
(Drusku mazāk lielīgi.)
Ko tur tērzēt? Pušu raut!
TREJGALVIS
(Pārsmejot.)
Rausim, rausim! - Trijas galvas
Vairāk der par Bluķa kāju.
(Uz Totu.)
Spēlman, gudris esi, veiklis,
Velnīgāks ne mūsu velni, -
Žēl man: sapūs tava galva.
TOTS
Sapūs galva, paliks Lelde.
TREJGALVIS
Visi sapūs, velns tik ne.
(Svarīgi, piepeši.)
Es par velnu tevi celšu!
VELNENES
(Gavilē, notālīm tuvodamās.)
Ijla, ijla, ijla! li!
VELNI
Au-u, au-u! raujat, cepat!
TOTS
(Nicīgi, izaicinoši.)
Lielais gods! - Ašķ gali!
Pušrāvēji, jēlrijēji,
Vēdervelni, gremotāji,
Cūkas galvas, bluķu kājas,
Sešu roku velnu vēzis,
Zilgansejnieks - maitas muša,
Vecas modes kazu kājas,
Velniem sikspārneļu spārni!
Zaļi nagi aizpuvuši,
Mutēs vārdi siekaloti
VELNI
(Dusmās kauc.)
Au-u, au-u, rausim, rausim!
TREJGALVIS
(Uz velniem.)
Paga, spēlmans neizbēgs,
Raut būs laiks.
(Uz Totu.)
Runā, spēlman!
TOTS
(Mēda.)
Runāt, runāt! - pabirumi,
Sāji, stulbi garlaikuļi!
TREJGALVIS
Labi! labi!
TOTS
(Ironiski.)
Labi, saki?
(Tad tāpat nicīgi.)
Muļķībā jūs ierāvušies
Tā kā gliemeži iekš vāka,
Lādin ārā neizlādēt.
Glumā, siltā ūdenī,
Varžu dīķi peldēdami,
Paši neprot savu darbu,
Nāks, kas pratīs, - kur tad jūs?
Tikai tos dzīve veiks.
TREJGALVIS
Tiesa, tiesa!
TOTS
Tie ir velni!
Lopus maitā, ļaudīm riebj.
Parauj kādu - lieli prieki!
Kas veselas tautas rauj?
Zobiem kož ģintu ģintis,
Apēd galvas, apēd kājas,
Apēd vidu gabaliem!
Vēl no nagiem izsūc dvēsli!
Tādi nāks, kur tad jūs?
Tik ij tos dzīve veiks.
TREJGALVIS
Klausat, velni! Tas ir velns!
VELNI
(Domīgi.)
U-u! u-u!
VELNENES
Ijla! ijla!
TOTS
(Uz Trejgalvi.)
Ko tu manim solīt vari?
TREJGALVIS
To es varu tevim solīt:
Topi mums velnu v e c i s.
VELNI
U-u, u-u, u-u, oi!
VELNENES
Ijla, ojla, ijla, li!
BLUĶA KĀJA
(Ņirdzīgi.)
Kur tad Trejgalvs?
SLOTAS KĀJA
Kur tad Bluķis?
TREJGALVIS
Es jau vecs, miera gribu:
Nesu trejas mūžībeles,
Palaižas jau mani velni.
BLUĶA KĀJA
(Ņirdzīgi.)
Pašam dēls dzīvē gāja,
Ha, ha, ha, ha!
TREJGALVIS
Vai man, jā!
Spītnieks, ārgals - tāds kā tu.
(Uz Totu rādīdams.)
Mīl tam labāk ģintās maiņu
Mirt un dzīvot, nekā nemirt
Nepārtrauktu vienu gaitu.
- Tu pa jaunam valdi velnus:
Es tev došu divas galvas,
Dusēšanai tiks man vienas.
TOTS
Ko man tavas divas galvas?
Mīl man labāk: dzīvot, mirt!
Jūs vairs briesmas nepazīstat.
Tur tik prieks, īsāks laiks.
Reizi bijāt visam pretņi, -
Kas jūs tagad? - Es nu būšu
Pretvelns, pretdievs, pretcilvēks,
Vecam pretnis, jaunam labs.
Es jums tagad došu briesmas.
TREJGALVIS
Kaut tu, spēlman, dažu zini, -
Cilvēks nespēj zināt visu,
Vilsies tava zināšana!
Tu gribēsi mūžam būt,
Pašam būt, vienam būt!
TOTS
(Lepni.)
Es i mirējs nenomiršu:
Mūžam paliks manas spēles.
TREJGALVIS
Spēlman, spēlman, žēl man tevis, -
Vijas tava zināšana:
Kaut i paliks tavas spēles,
Nebūs tāda, kas prot spēlēt.
TOTS
Katris pratīs.
TREJGALVIS
Spēlman, spēlinan, -
Žēl man tevis, žēl man sevis:
Nezin velns, nezin mirons,
Kur man dēls? Kur man dēls?
Tūkstots gadi pagājuši.
Tu man būtu dēlā bijis!
TOTS
(Klusi.)
Lelde.
TREJGALVIS
Vai tu izvēl' mazo daļu?
Spēlman, klaus'!
(Klusi, ar visu dziņu.)
Kad tu pats tas dēls man esi?
TOTS
Vai man! vai man!
(Nokrīt pie zemes; par brīdi, paceldamies kājās.)
Pasauli sev jaunu ceļu:
Treju laiku mana dzīve,
Treju galvu mana dziesma:
Tā, kas ir, kas bij, kas būs.
Pretnis visam - es tas esmu,
Pretnis! - Iešu.
TREJGALVIS
(Lūdzoši.)
Neej, dēls!
TOTS
Oi!
BLUĶA KĀJA
Virsū! virsū!
VELNI
(Uzbrūk.)
Urla, urla, urla, lu!
Abraka, šabraka,
Kuļamie kūļi!
Triku traku, triku traku!
Spriguļi klaukš!
TOTS
(Atgaiņādamies.)
Miroņi! miroņi!
VELNI
(Piepeši.)
Uuuu - i -
(Apjūk pārstāj uzbrukt; iestājas piepešs klusums.)
*
(Dzirdas tālas balsis kā no zemzemes.)
BALSIS
A-i, a-i, a-i!
VELNI
(Pa malām salīduši, bailīgi gaida.)
TOTS
(Skaita.)
Miroņi, miroņi,
Ceļaties augšā!
Aizdegat, aizdegat
Miroņu svecīti!
BALSIS
(Tuvāk.)
A-i! a-i! a-i!
VELNI
(Atgriežas atmuguriski un saliecas.)
Uh! uh! uh!
(Aptumst.)
*
(Iznāk m i r o ņ u p a r ā d ī b a tumsā ar piepešu palsu, nespodru gaismu.)
MIROŅI
- Ņēmi - lāsas ņēmi -
- Lējām, sveci lējām -
- Svece deg -
- Tumsa bēg -
- Miru ceļ -
- Dzīvu sveļ!
(Miroņu parādības vidū paspīd maza svecīte ar spožu gaismu.)
TOTS
(Ieraudzīdams svecīti.)
Svels!
Kad tik mīļo cels.
(Viņš metas klāt pie svecītes, bet apdedzinājies atlec atpakaļ.)
MIROŅI
Miru visu augšā sveri,
Tad i savu mīļo tveri!
TOTS
Visu miru augšā svēršu!
(Metas atkal pie svecītes, bet atkrīt atpakaļ un pakrīt, bet tūdaļ atkal ceļas.)
MIROŅI
Priekšā treji guņi --
- Mīla, pekle, nāve,
- Trejkārt mirt -
- Citā mirt -
- Dienai lemt -
TOTS
(Nepacietīgi ieskandina kokli, pārtraukdams miroņu dziesmu.)
Garas runas, gari vārdi:
- Ņemt.
(Metas atkal uz miroņu svecīti un grābj to.)
MIROŅI
(Žēli.)
Ai! a-i!
(Miroņu gaisma apdziest, paliek tik mazs spožumiņš.)
TOTS
(Gavilējoši.)
Iznesīšu jūsu sveci
Dienā sauli sveicināt.
Celšu Leldi, celšu jūs;
Nekuls jūs jauna vara,
Saule žēlos visus līdz!
MIROŅU BALSIS
(Tumsā, kad nodziest i pēdējs mazais spozumiņš.)
- Tevi ne -
- Mūžam viens -
- Kopu balss -
Laika gals -
(Apklust, paliek tumsa, iestājas parastā gaisma.)
TOTS
(Jautris, apmierināts.)
Spēlēju, dancoju
Visu cauru nakti -
Nu jūs, velni, sveiki!
(Taisās uz iešanu.)
TREJGALVIS
(Sparīgi, skaļi.)
Ho, ho! stāvi! Turat, velni!
Nu ir pretnis! Zobiem laiks!
BLUĶA KĀJA
(Norūc.)
Pats palaidi zobiem laiku.
TOTS
(Mierīgi.)
Kas spēj pretī miroņsvecei?
TREJGALVIS
Mirst, kas ņem miroņsveci!
TOTS
Darīts darbs, darbnieks iet.
Tev kas rūp? Turies pats.
Manim deg - velniem vairāk.
Nu jums briesmas uzlaidīšu.
(Iet pie velniem.)
VELNI
(Bēgdami.)
Uh, uh, uh! - Uh, uh, uh!
TREJGALVIS
Krāsnī dzenat!
VELNI
(Pūlas dzīt Totu uz krāsns pusi, bet bēg no sveces.)
BLUĶA KĀJA
Nebēdz nost!
TOTS
(Tuvodamies.)
Nebēdz nost! Bluķa kāja!
BLUĶA KĀJA
(Bēg.)
Uh, uh, ui!
TOTS
Ha, ha! ha, ha!
TREJGALVIS
Ķerat kārti - abi gali!
Krāsnī dzenat!
VELNI
Uhru! uhru!
(Paņem kārti, kurā saķeras velni abos galos un rauga tā atspiest Totu uz krāsns pusi. Bet kārts pārdeg pušu un krīt no Tota miroņu sveces.)
Uh, uh - krīt!
TOTS
Krāsnī paši!
VELNI
(No Tota dzenāti.)
Au! no rijas laukā slauka!
BLUĶA KĀJA
Velnu astes kopā sienat.
VELNI
(Tā dara, bet gaudodami bēg dedzināti.)
Ui, ui, i-i! Ui, ui, i-i!
TREJGALVIS
Mira vien tik spēj pret miru,
Krāsnī viņu iedzīsat
Ar miroņu spriguļiem!
(V e l n i ķer priecīgi pēc miroņspriguļiem, miroņu kauliem un uzbrūk ar tiem Totam. Pār miroņspriguļiem miroņsvece nespēj. Tots top atspiests atpakaļ.)
VELNI
(Gavilē.)
Uhru, ojla!
TOTS
Gudrais vecis!
TREJGALVIS
Tev izejas, spēlman, nau.
TOTS
Vai tiem mēsliem mani veikt?
Spēļu prāts,
Palīgā nāc!
Spēju brāļi,
Neesat tāļi!
(Piepeši gavilē.)
Ailā, ira! spēju brālis.
Saules spēlman, spēlē tu!
(Dzied.)
Ko tu guli? ko tu guli?
Gailīti man'?
(Pakaļdarīdams gaiļa dziesmai.)
Rījkur, kur rīj'!
Rījkur, kur rij'!
(Iedziedas gailis, kuru Totam bij atnesis Neredzīgais.)
VELNI
(Galīgi uztraucas un skrej, viens caur otru bēgdami.)
Uh, uh, ui! Uh, uh, ui!
TREJGALVIS
(Pats uztraukts, pūlas saturēt.)
Ko šis jūs viļ?
Vēl jau nau rīts!
Ostāt, vai aust?
VELNI
(Osta, viens, otrs.)
- Uf, uf - nau vēl asās smakas! -
- Uf, uf - neķeras vēl rīklē! -
- Uf, uf - negriež degunā! -
- Uf, uf - nekutina šķaudas! -
TREJGALVIS
Uhru, virsū! uhru, aši!
VELNI
(Metas Totam virsū ar izmisušu straujumu.)
Uhru! uhru! ujla, uh!
TOTS
(Dzied otrreiz gaiļa dziesmu.)
Rījkur, kur rij'!
Rījkur, kur rīj'!
(Gailis vēl nedzied, un velni sāk jau priecīgi trokšņot.)
VELNI
Uhru! uhru! ujla, lu!
TOTS
(Paķer kārti un nogrūž no ārdiem gaili zemē, tā ka tas, klaigādams un ķērkdams, noskrien klonā pašā velnu vidū.)
VELNI
(Lielās izbailēs un piepešā apjukumā rauga bēgt uz visām pusēm.)
Uh, uh, ui, i - - -
Bēdz tik, kur redz'!
Vej, kur lai skrej?
TREJGALVIS
(Lielā niknumā skaļi kliedz.)
Spaļu velni! Cūku galvas!
Atpakaļ, ē! atpakaļ, ē!
TOTS
(Vēl skaļāk.)
Mājās, mājās!
Atpakaļ nē!
VELNI
(Izmisumā un apjukumā.)
Mājās, mājās!
Atpakaļ nē!
TREJGALVIS
(Pārskaities, sāk lādēties.)
Trejdeviņi mēslu velni!
Paši sevi dzenat prom!
VELNI
(Viņam garām un pāri bēgdami.)
Bēdz, veci! ui! Bēdz, veci, ui!
TREJGALVIS
(Putodams.)
Zili, zaļi uguns lāsti!
TOTS
(Smiedamies.)
Veci, izeja tev ira!
(Uz Trejgalvi, kurš top no bēgošiem velniem līdzi aizrauts.)
TOTS
Ha, ha, ha! ha, ha, ha!
(Aptumst.)
(Priekškars.)