RAINIS
SPĒLĒJU, DANCOJU
Velnu nakts piecos cēlienos
CETURTAIS CĒLIENS
K a u l u k a m b a r ī.
Skaliņš nodedzis, uz beigām vāji kvēlo.
L e l d e savā zārkā tikko saredzama.
*
(Ienāk T o t s ar miroņu svecīti rokās. Skaliņš tūliņ uzliesmo gaišāk, bet palsā, nespodrā miroņu gaismā.)
TOTS
(Smejas uzvaras priekā, pārmērīgi.)
Ha, ha! ha, ha! ha, ha! ha, ha!
Visi velni aizvēkšēja
Savos tumšos dzijumos!
Zili, zaļi uguns lāsti!
(Skatās apkārt.)
Skat! ij dzisis skaliņš deg!
Liesmas uzcel uzvarētājs!
Uzcels, Lelde, arī tevi.
(Viņš pieiet pie Leldes zārka.)
Nāci, celies, mana Lelde!
(Kad nesagaida atbildes.)
Nebaidies otras nāves!
Nu ne zemei nau tā spēka:
Nu man rokā miroņsvece,
Jaunā dienā tevi vest.
Izdiesim nu sākto deju
Zemei pāri, nāvei pāri!
(Viņš paskandina savu kokli.)
Spēlēju, dancoju
Visu cauru nakti -
(Viņš pieliecas pie Leldes, bet vēl nesagaida atbildes.)
Ā! tu guli vēl to miegu.
(Lepnā, vēl saceltā uzvaras sajūtā.)
Visam pāri mana roka:
Gribu - guldu, gribu - ceļu.
(Skaita.)
Miroņsvecīte, dedz!
Guloša actiņa, redz!
LELDE
(Paver acis, bet nerunā un neceļas.)
TOTS
(Gavilējoši.)
Ho, ho, veras dārgās acis!
(Skatās gulošā Leldē.)
Ko nevizat vizumā?
(Pacilā Leldes roku.)
Lokās dzīvi loceklīši,
Stingi nau - - ir tik gurdi?
(Šaubās, pats sevi drošinādams, ar pārmērību.)
Ho, ho! vēl - baiļu tverti!
Ho, ho! dūjiņ - m a n u dūjiņ!
(Uzstājas.)
Ho, ho! runā! saki manim!
Smaidi jele, ko tu blendi?
LELDE
(Klusē un skatās ar tukšu, plašu skatu.)
TOTS
(Pieliecies pie Leldes lūpam, piepešā izmisumā.)
Lelde! Lelde! - Lūpas aukstas!
Vai miroņi māna mani?
Visas cīņas pazaudētas?
(Atkal spītībā sasliedamies.)
Mūžam cīņa nevar zaudēt!
Mūžam nebūs miroņiem
Leldi pīšļiem apputināt!
Jūsu pašu miroņsveci
Acis es jums svilināšu!
Ārā raušu jūs no kapa,
Izplēsīšu noslēpumu!
Nu tu, Kungs!
(Viņš aizsteidzas.)
*
(K u n g u k a p u n a m s. Patumša gaismiņa no kapa lampas. K u n g s guļ savā zārkā.)
*
(Ienāk T o t s aši, atstādams durvis pusviru; gaismiņa uzliesmo spožāk, bet viss paliek tikko saredzams.)
TOTS
(Skaļi.)
Aidā! Kungs! - Ko, jau guli?
Ne vēl ausma acis dur,
Ne vēl troksnis ausis plēš,
Ne vēl rīts rīkli rauj.
KUNGS
(Īgni.)
Liec man mieru! Vāķies prom!
Es tev rīkli raušu pušu!
TOTS
Ha, ha! dusmīgs?
KUNGS
(Pieceldamies zārkā sēdus.)
Šis tas? Spēlmans?
Ko šis iedrīkst nākt vēl šurpu?
TOTS
(Mierīgi.)
Nu, es šurpu nāku gulēt.
KUNGS
(Dusmīgi spiedz.)
Manā zārkā? Ārā, mirla!
Gulsties grīdā, žurku grauža!
Ārā, prom no manas velves!
Pūsti ārā, putnu knābjams,
Durstāms saules karsto pīķu!
(Aizraujas, spiegdams.)
TOTS
Lēnām! lēnām!
KUNGS
Dusuls māc.
Ne vēl tā bij tevi lādēt!
Kur mans kumoss? mana dzīsla?
TOTS
(Rāda uz savu kokli.)
Te par stīgu! Gribi dancot?
Patrinkšēšu tavu dzīslu.
KUNGS
(Pārskaities.)
Izputē, pīšļu pūznis!
Diet, kad trinkšē mana dzīsla!?
(Dusmās aizrāvies, piepeši mana savas kaulu sāpes.)
Satriektas man visas malas;
Sudrabstīpa netur kaulus;
Zārks bez stīpu kopā gāžas.
Dod man dzīslu! - jeb es drāžu!
(Atvēzējas, bet ievaidas.)
Vai man kauli! - Caurvējš velk!
Aizdari jel durvis cieti!
TOTS
(Aizdara durvis.)
KUNGS
(Žēlīgā balsī, nespēcīgās dusmās.)
Vēders tukšs! - Dārgie sveši!
Nau, kas silda - asins lāsas!
Citas solīj'? Kur tās asins?
Pats tu asins pilns kā dzīvuls.
(Stenēdams, žāvādamies.)
Kur tas paliek? Velna zēns?
Nenāk mani likt uz guļu?
TOTS
Zēns vairs nenāks.
KUNGS
Kas tad tas?
TOTS
Velni padzīti no rijas.
KUNGS
(Brīnās nesaprazdams.)
Rijas? Velni?
TOTS
Šodien es
Tādā guļā tevi likšu,
Ka tu necelsies!
KUNGS
Vai traks?
(Viņš uztraukumā izlec no zārka laukā.)
TOTS
Nieka nezin. - Vai tu zini,
Kā var miru atkal uzcelt?
KUNGS
Zinu.
TOTS
Saki!
KUNGS
(Smejas.)
Ha, ha! Leldi?
Pats tu cēli, - neceļas?
Neizdevās - ho, ho, hu, hu!
TOTS
Saki drīz! Nava laiks.
Gailis dziedās trešo reizi.
KUNGS
(Ironiski.)
Gudris, he, he! - Jāiet gulēt.
(Sit kopā savus kaulus.)
Plak! plak! zēns! - Aši nāc!
TOTS
Ha, ha! ha, ha!
KUNGS
Plak, plaki plak, plak!
(Aiz durvīm dzirdas smiekli.)
Kas tur smejas? Nenāk gan.
Velns ir padzīts? Kas tad dzinis?
TOTS
Zinu.
KUNGS
Saki!
TOTS
Kā ceļ miru?
KUNGS
Ha, ha! Plak, plak! Oi man, oi man!
Velnus padzīt? - Nevar būt.
Vai tad gāžas pasaulsēka?
TUTS
Gāžas.
KUNGS
Nedrīkst! - velnus dzīt!?
Pats tu nezin'.
TOTS
Pats es dzinu.
KUNGS
(No bailēm atlec pie sava zārka.)
Pats tu dzini?
TOTS
(Draudoši.)
Teic, jeb es tev -!
(Starpbrīdis.)
KUNGS
(Trīsēdams.)
Briesmīgs vārds! nevar pateikt -
TOTS
Rauj tad tevi -
KUNGS
Teikšu! teikšu!
(Svarīgi, svinīgi.)
Miroņsvece! - Tā spēj celti
Briesmas: sadeg visi kauli!
Dvēsle pati tulznās tūkst!
TOTS
(Pārsteigts, izmisis.)
Ko tu saki? - Miroņsvece?
Tā man ir!
KUNGS
(Lielās bailēs, ielec zārkā.)
Oi man! oi!
TOTS
(Apklust uz brīdi.)
Vai man! vai man! velti, velti!
(Tad atkal cerēdams uz Kungu.)
Celies ārā! Tas nau viss!
KUNGS
Viss ir, viss!
(Kad Tots tuvojas, - aši ceļas.)
Ceļos. Nenāc!
TOTS
Kas tad ir vēl briesmīgāka?
Nemelo? Degšu tevi.
KUNGS
(Uztraukts.)
Uj tu, velns tu! pārāks velns!
Trūdu traucējs! miroņzaglis!
Kapu svētumapgānītājs!
Asinssūcis! Kārtībgrāvis!
(Starpbrīdis.)
TOTS
(Nesaprazdams.)
Kā tad? Kā tad? - Pievilts esmu!
Neceļas no miroņsveces.
KUNGS
Nemin' sveci! Ej no šenes!
Vairāk pateikt man nau ziņas.
TOTS
Kas tad zina?
KUNGS
Nāve nezin.
Varbūt dzīve? - Kad ir pārāk?
TOTS
(Nikni.)
Kad necelsat - atriebšos!
Sarausaties! izstiepsaties!
Nodrebēs miroņpīšļi!
KUNGS
Oi man, oi man, manim ne!
TOTS
Tevim pirmam: tu to ņēmi.
KUNGS
(Lūdzas.)
Diezgan cietu: laid man gulēt!
TOTS
(Nikni smiedamies.)
Gulsti zārkā!
KUNGS
(Bailīgi.)
Ej tu pirmais!
TOTS
(Nikni, ironiski.)
Tu jau kungs, tas gulstas agrāk,
Darba ļaudis vēlāk gulstas.
KUNGS
Bail, ka vāku neaizslēdzi,
Kā tad celšos asins dzert?
TOTS
Necelsies! nedzert asins!
KUNGS
(Nesaprazdams.)
Kā tad? kā tad?
TOTS
Visi būs
Brīvi ļaudis - nesūcami.
KUNGS
(Lūdzas.)
Ļauj jel sūkt! Ņem sev dzīslu
Spēlēt, ka ij nāve klausās.
TOTS
Nesūkt asins!
KUNGS
Es tev došu
Slēptu naudu pavārtē,
Leldes nama pagalmā!
Mūžam būsi miesās pilns.
Nebirst milti nemaļami -
Tevim birs.
TOTS
Nesūkt asins!
(Tuvojas.)
KUNGS
Nenāc! Gulšos. - Atdod jele
Paglābjamo kumosiņu!
Es tev labu padarīju,
Rijā tevi ievezdams,
Citā, jaunā pasaulē.
TOTS
Ko tu ļaudīm padarīji?
KUNGS
Dzinu nemigt, pasargāties.
TOTS
Sevim vien tik labu gribot.
KUNGS
Žēlo jele.
TOTS
Pažēlošu,
Kad vairs kaitēt neiespēsi;
Tad atdošu kumosiņu,
Kad es miršu.
KUNGS
He, he! he, he!
Nu tad teikšu noslēpumu:
Šodien mirsi! - he, he! he, he!
Mirst, kas ņem miroņsveci.
TOTS
(Paņem zārka vāku un aizvāž to.)
Guli, maita, ar šo sauli!
Vairs tu augšā necelsies!
(Uzsit trīsreiz uz zārka.)
Plak, plak, plak!
KUNGS
(No zārka iekšas.)
He, he! he, he! he, he!
TOTS
Šis vēl smiesies!? Es tev gan!
Šodien mirsi! Šodien mirsi!
Mirst, kas ņem miroņsveci.
(Starpbrīdis.)
Ha, ha! miršu, - gan: bet kad?
Es negribu šodien mirt,
Sava mērķa nesasniedzis.
Mērķi sniegt, dzīvot vēl!
(Aiz durvīm dzird smieklus. He, he! he, he!)
TOTS
Kas tur smej? Laukā nāc!
*
(Ienāk V e l n a z ē n s, vēl pabailīgi glūnēdams.)
VELNA ZĒNS
Es tas esmu: Velna zēns!
Vai mans Kungs vairs necelsies?
TOTS
Necelsies.
VELNA ZĒNS
(Priecīgi iesaukdamies.)
Uhru! hu!
Nu no klaušiem esmu brīvs!
TOTS
Brīvi visi: ļaudis, velni,
Brīvs ij tu. - Man ko līdz?
(Stāv domās.)
VELNA ZĒNS
(Paklusi.)
Spēlman!
TOTS
Ej sevi - Esi brīvs.
VELNA ZĒNS
Spēlman, līdzēt - var ij tevim.
TOTS
(Smejas.)
Tā -?!
VELNA ZĒNS
Es visu noskatīju,
Lejāk gaida citi velni.
TOTS
Ko tie iespēj?
VELNA ZĒNS
Nesak' vis!
Noklausījos: Trejgalvs sūta
Velnu gluži - jaunizceptu:
Jauniedomu, - tā kā tu!
Astes nau, rokas baltas,
Tam uz kaklu sīkas sakas.
TOTS
(Brīnīdamies.)
Kas tas tāds?
VELNA ZĒNS
Redzēs. - Pasvilpt?
TOTS
(Neatbild.)
VELNA ZĒNS
Otram galva mugurā:
Tas ir viņa vecais brālis.
Trešais: vēzis - zelta čaula.
Pasvilpt? - U-i! u-i! u-i!
*
(Ienāk J a u n v e l n s, D u j v e l n s ar divām galvām un Z e l t a v ē z i s.)
TOTS
Ko jūs gribat?
JAUNVELNS
Tevim līdzēt.
(Runā modernā, gribēti ārkārtējā veidā, raudzīdams attēlot spēlmaņa runu.)
Mūs neviens vēl nebij veicis, -
Tu mūs veici.
Mūs neviens vēl nebij dzinis, -
Tu mūs dzini.
Tu tas gudrākais, - mēs tevi
Gūt par galvu gribējām:
Būt par galvu negribēji.
Vara tev ij tā par mums, -
Dara visu tava roka,
Lūdzam tevi: nedzen mūs!
Lūdzam: dod mums mūsu tiesu:
Gailis reiz tik dziedāj' - mums
Bailes nau še būt līdz trešai,
Mums ir tiesības -
TOTS
Jums nau:
Velni jādzen, lai še būtu
Mirušiem ij dzīviem miers.
JAUNVELNS
Vai tad būs gan - miers i tevim?
TOTS
Miers nau tāļš man, - kas tev daļas?
JAUNVELNS
Daļa tāda: varam dalīt:
Dod mums Kungu, mēs tev mieru.
TOTS
Kam jums Kungs?
JAUNVELNS
Dot tam algu.
TOTS
Ņemat vien! - Kas man daļas?
(Smiedamies Jaunvelna veidā.)
Dzīve bij tam zaļu zaļa, -
Tagad lai ir velnu vaļa.
JAUNVELNS
(Lielīgi - glaimīgi.)
Ak, tu spīdošs valdnieks būtu!
Proti dāvāt izšķērdīgi.
Parādā mēs nepaliekam:
Miru gribi uzcelt?
TOTS
Gribu.
JAUNVELNS
Nebij tevim laimes.
TOTS
Nebij.
JAUNVELNS
Lūk, tik laimes tevim trūka.
Lielo darbu veici pats, -
Atstāj laimei arī darbu!
Lelde dzīvos, - ļauj tik vien;
Lai to apspīd laimes saule!
TOTS
A, ā! ā!
JAUNVELNS
Tu sev izcīnīji viņu, -
Laimē dzīvo nu ar viņu!
TOTS
Ha! teic mirons: šodien miršu.
JAUNVELNS
Tevim dzīvot saules mūžu!
DUJVELNS - JAUNAIS BRĀLIS
Nu tu redzi: mēs tev draugi.
DUJVELNS - VECAIS BRĀLIS
Draugi, kad vēl tevis nebij!
ZELTA VĒZIS
Nāksi mūsos atpakaļ!
TOTS
Nē, ne mūžam.
JAUNVELNS
Mums ir laika.
DUJVELNS - VECAIS
Pārdod zirgu, - dod ij līdz
Pavadiņu!
TOTS
Nesaprotu!
DUJVELNS - JAUNAIS
Dod ij Kunga kumosiņu!
JAUNVELNS
To, kas Kungā nevainīgs,
Kas to beigās paglābt spētu.
TOTS
Nē, to turu, - lai tas nekait,
Mirdams došu.
DUJVELNS - VECAIS
Nava līgums.
DUJVELNS - JAUNAIS
Solīts ira, varam ņemt.
JAUNVELNS
Lai ij paliek, - atdos pēc:
Ilgāk Kungam atalgosim.
- Taču spēlmans mūsu būs!
(Patētiski.)
Zemes virsū visā mēs
Izplatīsim savu valsti.
Zemes dzelmēs valdniekam
Nebūs jābrien, - vizēs grezni
Zelta saulē pats kā zelts.
ZELTA VĒZIS
Zeltu smejam mēs no dzelmes:
Zemes dzelmes, ļaužu dzelmes,
Miesas zelts, asins zelts,
Sirdis zelts, sāpes zelts, -
Visam pāri tava roka.
TOTS
Es neesmu, ko tu ceri.
- Nē, ne mūžam.
JAUNVELNS
Mums ir laika.
Kad tik tevim būtu laika?
TOTS
Kas tu esi, ka tev laika? -
Mirkļa doma, kuru aizmirst.
JAUNVELNS
Spēj tēvs mani izdomāt,
Nespēj domu iznīcināt.
TOTS
Tad i manim laika ira:
Tad i nenīks mana dziesma.
JAUNVELNS
(Neīstā patosā.)
Nenīks, nenīks! Tev ir laika.
Dzīvot tevim saules mūžu!
ZELTA VĒZIS
Laimē dzīvot tev ar mīļo.
DUJVELNS - VECAIS
Topi liels!
DUJVELNS - JAUNAIS
Topi spožs!
TOTS
Ailā, eju!
JAUNVELNS
Ailā, ej!
Naidniekus par draugiem vērtis!
(Dod zīmi Dujvelnam.)
DUJVELNS - VECAIS
Plak, plak, plak!
DUJVELNS - JAUNAIS
(Sit plaukstās.)
Plak, plak, plak!
*
(Saskrien vairāk velnu.)
DUJVELNS - VECAIS
Ņemat nu to! zārkā Kungu!
KUNGS
(Dobji zārkā.)
Oi man, oi man!
VELNI
(Grib atdarīt vāku.)
Vāks ir cieti.
KUNGS
(Zārkā līksmi.)
Ihri, ihri!
DUJVELNS - VECAIS
(Uz Totu.)
Atvāz!
DUJVELNS - JAUNAIS
Atdod!
TOTS
(Aiziedams prom.)
Kas man daļas.
KUNGS
Ihri, ihri!
TOTS
(Aiziet.)
*
JAUNVELNS
(Klusu.)
Uhru, uhru, spēlmans mūsu,
Šodien tevi dabūsim!
KUNGS
(Zārkā skaļi un žēli iekliedzas.)
Spēlman! spēlman!
TOTA BALSS
(Viņpus durvīm.)
Ailā! ailā!
*
JAUNVELNS
(Uz velniem.)
Ašāk! Kas tas? - Ņemat Kungu!
DUJVELNS - VECAIS
Vāks ir cieti.
DUJVELNS - JAUNAIS
Nevar atplēst.
JAUNVELNS
(Dusmīgi.)
Var vai nevar, - ņemt tūlīt!
Drīz dzied gailis trešo reizi.
DUJVELNS - VECAIS
Burvju vārdi, - atplēs pats!
Spēlmans krāpis, cieti vēris.
DUJVELNS - JAUNAIS
Kam tu viņam aiziet ļāvi?
JAUNVELNS
(Nicīgi.)
Mana ziņa: veci abi, -
Ne jel derat paņemt klēpi.
KUNGS
(Zārkā iesmejas.)
He, he! he, he!
DUJVELNS - VECAIS
Pag' tu, mirla!
DUJVELNS - JAUNAIS
Salauzīšu tavus kaulus!
JAUNVELNS
Muļķi! vai tik mute caurums?
Kad ir cieti zārkam mute,
Plēšat vaļā otru galu!
VELNI
(Priecīgi.)
Uhru, uhru! - plēšam otru!
DUJVELNS - VECAIS
Aizliegts!
DUJVELNS - JAUNAIS
Nevar!
JAUNVELNS
Ha, bet - iet!
KUNGS
(Zārkā dobji.)
Oi man!
JAUNVELNS
(Ironiski.)
Nekliedz! Drīzi būs!
(Aiziet J a u n v e l n s, D u j v e l n s un Z e l t a v ē z i s.)
*
VELNI
(Nopūlēdamies ap zārku, plēsdami no dibena dēļus nost, jokodami viens caur otru.)
- Kungs par resnu! neiet cauri. -
- Pārāk dzēris ļaužu asins -
- Lūdzu, nākat, cienīgs Kungs!
- Kungs nau radis pakaļdurvis -
- Gan ne dienu, nakti gan -
(Velni, atplēsuši dēļus, velk ārā Kungu kliegdami.)
Nu reiz ārā, nu reiz rokā!
KUNGS
Oi man, oi man! sāp man kauli.
VELNI
(Viens otrs.)
- Hu, hu! tūdaļ pabraucīsim.
- Kaulus pakult - dara labi -
Pats jau kūli miroņkaulus. -
KUNGS
Jā, tie bija - prasti ļaudis.
VELNI
- Nu, mēs tevi smalkāk kulsim -
- Pekles gunī mērcēdami -
KUNGS
Oi man, oi man!
(Piepeši sauc palīgā.)
Spēlmani spēlman!
VELNI
Ho! no tā mēs - pirkām tevi.
KUNGS
(Pārmetoši, žēli.)
Ak, tu, Toti!
(Ar pēdējo cerību.)
Kur ir kumoss?
VELNI
Tas pie Tota.
KUNGS
(Piepeši priecīgi.)
Tots lai svētīts!
Tots ir tomēr mani glābis.
VELNI
Stiepjat Kungu!
KUNGS
Oi, Oi, Oi!
VELNA ZĒNS
Lēnāk! lēnāk! - Velk kā vilki
Kaulu sāpēm stīvu suni.
*
(K a u l u k a m b a r ī. Tumsa. Skaliņš nodzisis.)
*
TOTS
(Pie Leldes zārka.)
Ko es atkal šurpu nāku!
Tikai redzēt savu laimi,
Vai nau atkal izzudusi?
Vēl tu manis nesadzirdi!
Vienu mūžu iecerēta,
Vienu mirkli ieraudzīta,
Tūkstots cīņu iecīnīta,
Pazaudēta, atkal gūta.
Mokas, ilgas, žēlas, ceras
Sirdī lēja smagu svinu: -
Nu tu tomēr esi mana!
(Savā priekā kā atminēdamies.)
Kad es gāju - bij kā balss?
It kā bailēs sauktu mani?
(Atkal piegriezdamies Leldei.)
Guli vēl šo mazo brīdi!
Drīz dzied gailis trešo reizi;
Tad es saulē tevi celšu,
Saule tevim dzīvi dos.
Tu nu gaidi saules laimi.
(Saņem viņu savās rokās uz mirkli.)
Čuči, guli, līgaviņa,
Uz manām rociņām!
(Iet prom uz durvju pusi.)
*
(Padzirdas klusa b a l s s.)
BALSS
Dzirrrdi.
TOTS
Kas tur tāds ir?
Ko tas tāds grib?
ZEMES VĒZĪŠA BALSS
Drīz! drrīz! drrrīz!
Rīst, rīst, rīst.
Šķirbā! šķirbā!
Dzirrrdi -!
TOTS
(Dusmīgi.)
Zemes vēzīts! - Cieti klusu!
Netrauc manas Leldes miegu!
ZEMES VĒZĪTS
Šķirrbiņā lien!
Šķirrbiņā drīz!
Velti vai vakarā
Stīgu tev stiepu?
Šķirrbiņā lien!
Spēlēsim abi.
Dzirrrdi -!
(Zemes vēzītis apklust.)
TOTS
(Klusi.)
Ha, ha! ha, ha! Gaidi vien!
(Paliek domās.)
*
(Parādās m i r o ņ u g ā j i e n s, kurš aiziet garām.)
MIROŅI
(Dzied.)
Nomirušie ceļas,
Smiltainieši runā,
Visi sīki puteklīši
Spēlmanīti sveic!
Dvēselītes siro,
Iecerites spīgo,
Visas zemes aizmirītes
Spēlmanīti teic.
Mira mūža mokas,
Slēdzās melnās vātis,
Asins murgu izpestītie
Spēlmanīti teic.
Gulēt medus miegu!
Dzīvot miņas dzīvi!
Gari, garu gaidīdami,
Spēlmanīti sveic.
(Parādība pazūd.)
TOTS
(Klusi iepakaļ.)
Vieglas smiltis, saldu dusu!
(Uz Leldi pagriezdamies.)
Tevim, Lelde, jaunu sauli!
(Gailis dzied.)
Dziedi, gaili, trešu reizi!
Nu es veicis, nu es veicis!
Tu mans biedris - spēlmanītis,
Tu man līdzi labu vēli.
Gari mani guldīt grib,
Tu uz dzīvi mani sauc:
Dzīvot gribu, dzīvot varu!
Kas vēl spēj : nākt pret mani?
Kas vēl drīkst: laimi ņemt?
(Uz durvju pusi.)
Paldies, Kalvi, še tev lauznas!
Nu man liekas, nu es veicis.
(Aizmet lauznas pa durvīm.)
Nu man atliek tikai spēles,
Nu man atliek tikai Lelde!
Nāc nu rokās, mana Lelde!
Iesim nu uz jaunu sauli!
(Sāk aust rīts.)
(Priekškars.)