RAINIS
SPĒLĒJU, DANCOJU
Velnu nakts piecos cēlienos
PIEKTAIS CĒLIENS
K ā z u n a m a p a g a l m s.
Izredze uz kapsētu un uz austrumiem.
*
(Ļaudis nepacietīgi gaida Totu atnākam ar Leldi.)
VIENS NO ĻAUDĪM
Gailis sen jau nodziedāja.
OTRIS
Desmit reizes saskaitīju.
TREŠAIS
Nu vairs briesmu nau nekādu, -
Ko nu šis vēl - baidās nākt?
PIRMAIS
Tu ej, palūk! Ko šis dara?
TREŠAIS
Ko es iešu? Man kas daļas?
PIRMAIS
I pēc desmit gaiļu bailes?
(Ļaudis smejas.)
TREŠAIS
Bailes nau. Beigts, kas beigts.
(Atiet nost.)
VECENE
Sak' nu vien! sak' nu vien!
Ies šis traucēt nomireļus!
(Krata galvu nelabvēlīgi.)
*
(Ienāk R a g a n a, uztraukta.)
PIRMAIS NO ĻAUDĪM
Nu, kas ir?
RAGANA
(Dusmīgi mēda.)
Kas īr? kas īr?
Pīpe ir man apdzisusi,
Ne kopš mūža nebij bijis!
(Stāsta ar bailēm, aizraudamās.)
Rijas jumti kūpēt kūp!
Visas malas pilnas dūmu!
Koki izgāzti no saknēm!
Zemē dobes izraustītas!
Akā ūdens - melnu putu!
Visur velni aizsprukuši.
VIENS NO ĻAUDĪM
Tādu briesmu neredzētu!
OTRIS
Ak vai, kungs! Žēlīgs esi!
VECENE
Sak' nu vien! sak' nu vien!
*
(Ienāk K l i b a i s, tāpat uztraukts.)
ĻAUDIS
Kur tu biji?
KLIBAIS
Kapos biju.
Visi krusti izmētāti!
Smiltis apkārt izmētātas,
Tā kā sesku izkasītas,
Miroņi tās spārdījuši!
VIENS NO ĻAUDĪM
(Nedroši.)
Pašos kapos - vai tad biji?
KLIBAIS
Kad tu netic' - ej jel pats!
(Stāsta.)
Salauzts žogs - tā kā niedre!
Nomīts ceļš - dzelžu kurpju!
Zāle uguns apsvilusi!
Palagskrandas guļ pa zemi!
VIENS NO ĻAUDĪM
Nu jau beigts - spēlmans gan!
OTRIS
Žēl ir taču - lāga zēns!
*
(Ienāk taustīdamies A k l a i s n a b a g s.)
VIENS NO ĻAUDĪM
Aklais nabags - tas ir dzīvs!
OTRIS
Nerauj velns to liekaēdi.
TREŠAIS
(Uz nabagu.)
Neredzīgais, kur tu biji?
AKLAIS
No tālītes klausījos,
Visu nakti trīsēdams,
Pirtiņā šaipus rijas.
Visu nakti - tavu briesmu!
Spēlē, danco visa elle:
Kauc un bļauj, spīdz un spiedz,
Pa tām starpām moku vaidi!
Brēc, ka auksts kaulos skrien!
Vēl ne pilna - pusnakts - pēkšņi
Troksnis it kā tūkstots balsu:
Āži, zirgi, cūkas, vilki!
Te par brīdi - pēkšņi kluss!
Bailēs - blīkš! - es no lāvas -
ĻAUDIS
(Viens caur otru.)
Ak tu! - Pasarg'! - Stāv' man klāt!
AKLAIS
(Skumīgi.)
Ak tu zēns! - Vai tu veici!
Kas tev palīgs? Kas tev sargs?
VIENS NO ĻAUDĪM
Žēl tā puiša!
OTRIS
Tāda galva!
TREŠAIS
Te nu bij tas - ļaužu glābējs!
CETURTAIS
Kur nu, cilvēks, Kungu veiksi?
PIEKTAIS
Kas to aizskar - nomirst pats.
CETURTAIS
Smalkos miltos saberž kaulus!
PIEKTAIS
Rijas klonā slapjš tik paliek!
PIRMAIS
Vajadzētu palūkot,
Kas no viņa būs vēl pāri?
TREŠAIS
Kas tad ies? Kungs vēl grābs!
RAGANA
Ēnu redzot - top jau mēms.
Trešu dienu mirst kā - spēlmans.
Ja i pārnāk spēlmans sveiks:
Kas tad labs? - Nāvēs citus:
Kam sniedz roku, tas ij mirst.
*
(Ienāk T o t s, nesdams uz rokām aizmigušo L e l d i.)
ĻAUDIS
(Lietā pārsteigumā.)
Ā, ā! - Vai man! Sak' nu vien!
(Tad piepeši apklust.)
TOTS
Ho, ho! ho, ho! Te es esmu!
Veikti visi velni, gari!
Te ir Lelde, mana Lelde!
Nu no nāves laukā rauta!
Kas vēl spēj nu nākt pret mani?.
(Ievērodams vispārējo klusumu.)
Ko jūs klusat? Ko jūs stāvat?
Dodat Leldei atsēst krēslu!
(Padod krēslu, viņš atsēdina tanī Leldi, pavirzīdams to pret austrumiem.)
Lai redz saule pirmo tevi!
AKLAIS NABAGS
(Spiežas caur ļaudīm cauri.)
Toti, Toti! dēls, mans dēls!
TOTS
(Uz Aklo.)
Pēdējs tu man līdzi gāji,
Pirmais tu man pretī nāci!
PIEKTAIS
(Apskauj Totu.)
Nau man bailes sniegt tev roku:
Jāmirst - miršu; vecs jau esmu:
Laimīgs esmu, ka tu veicis.
KLIBAIS
(Sveicina iztālēm.)
Dzīvs mans biedris!
TOTS
Klibais, ā!
RAGANA
Sveiks, mans spēlman! Lūk, tu veici!
Daudzi prāti, daudzas rokas!
ĻAUDIS
- Kungs vai vairāk - nesūks ļaudis? -
TOTS
Veikti visi kungi, trūdi!
ĻAUDIS
- Vai nu tiešām - būsim brīvi? -
TOTS
Brīvs, kam dūša: brīvam būt!
ĻAUDIS
(Sauc.)
- Brīvi! brīvi! - Dzīvo, spēlman! -
Saucat māti! Leldes māti! -
RAGANA
(Uz Totu.)
Kungam mietu krūtīs dūri?
TOTS
I bez mieta velns to rāva.
RAGANA
Žēl man.
ĻAUDIS
Žēl man!
RAGANA
Ejat raudzīt.
Varbūt var vēl?
TOTS
Kapā nava.
RAGANA
Vai tik pats to neaiznesi?
TOTS
Velni.
ĻAUDIS
(Vēl šaubās.)
Kungs vairs nenāks?
TOTS
Nenāks.
ĻAUDIS
Dzīvo, spēlman!
TOTS
(Droši.)
Dzīvot gribu!
*
(Ienāk L e l d e s m ā t e un D ē l a m ā t e.)
TOTS
Māte, nāc nu! Lūk, tev meita!
MEITAS MĀTE
(Pieiedama pie Leldes.)
Meitiņ manu, ezerpuķīt,
Nāves ūdens laukā rauta!
DĒLA MĀTE
Laukā rauta vēl kā mirla -
Kāda dzīve būs ar tādu?
MEITAS MĀTE
(Nemdama Leldi mīļi aiz rokām.)
Vēl rociņas aukstas, velgas!
Vēl vaidziņi zemes bāli!
Drīzi žūs, drīzi sils, -
Kas nu Zemgum būs par prieku!
DĒLA MĀTE
Nabadziņš ne dzīvs, ne miris!
MEITAS MĀTE
Saucat Zemgu.
TOTS
Saucat, saucat!
MEITAS MĀTE
(Lūkojas Leldē.)
Vaigā- lāsas - asariņas.
- Runā, manu acu dzirnīt!
LELDE
(Klusē un guļ nekustēdamās.)
TOTS
Lelde guļ vēl puķes miegu,
Rīta rasas slacināta.
Abas reizē acis vērs:
Rīta saule, mana Lelde.
MEITAS MĀTE
(Brīnīdamās.)
Tava Lelde?
TOTS
Mana Lelde!
Nāves ūdens laukā rauta.
ĻAUDIS
(Izrāda klusu izbrīnēšanos.)
MEITAS MĀTE
(Sauc.)
Zemgu! Zemgu!
TOTS
Lai nu nāk!
DĒLA MĀTE
Ko es dzirdu? Ko šis grib?
Atņemt sievu manam dēlam?
VECENES
Sak' nu vien! sak' nu vien!
Kādus darbus darīs nu?
VIENA SIEVA
(Uz Dēla māti.)
Tu jau teici: esot mirla? -
DĒLA MĀTE
(Viņu pārtraukdama.)
Lai es teicu! - Lai ir kāda!
Mana ira!
ĻAUDIS
(Nelabvēlīgi.)
Tādas lietas!
Cita manta! - Kā tā var?
KLIBAIS
Spēlmans glābis, spēlmans ņem!
RAGANA
Mirējs pats, - dzīvu ņems?
Sakat, ļaudis, ko es teicu?
Nāves veicējs nāvē pats.
Pašam jāmirst ir to dienu.
AKLAIS NABAGS
(Klusi.)
Toti, nava tas tavs ceļš!
TOTS
Arī tevim tāda runa?!
Neveikt jums! Klausi, Ragan!
Sīka tava zināšana:
Dzīvot gribu, dzīvot varu!
Kas par tevi lielāks, teica:
Dzīvot manim saules mūžu!
ĻAUDIS
Mēs par tevi, spēlman, stāvam,
Tā kā tu par ļaudīm stāvi.
CITI
Mūsu lieta taisna bija,
Cik ir taisna spēlmaņlieta?
VĒL CITI
Nāk jau! nāk jau!
PIRMIE
Lai tik nāk!
TOTS
(Paņem Leldi rokās.)
Nāc man rokās, mana Lelde!
LELDE
(Apliek viņam rokas ap kaklu.)
*
(Ienāk Z e m g u s steidzīgi.)
TOTS
(Uz viņu.)
Nāc nu, nāc! Te ir Lelde!
ZEMGUS
Lelde! Lelde! - Atkal, atkal!
Esi dzīvē sveicināta!
Esi, spēlman, sveicināts!
TOTS
(Pārsteigts.)
Tā tu manim pretī nāc?
Es uz cīņu biju gājis.
ZEMGUS
Nedraugs biju, nedraugs esmu, -
Kad tik Lelde, Lelde glābta!
TOTS
(Atsēdina Leldi atkal krēslā.)
Sēsti! atlaid savas rokas!
ZEMGUS
(Pie Leldes nometies, lūkodamies viņā.)
Galvu slēpj rociņās,
Kā dūjiņa spārnos slēpj.
Nerunā, aizmigusi.
LELDES MĀTE
Saule lēks: modīsies.
ZEMGUS
Gaidīsim!
MĀTE
Zemgu, dēls,
Tavai laimei briesmas draud.
ZEMGUS
Draudēj' briesmas: Lelde mirs,
Nu ir dzīva.
(Paliek pie Leldes zemē sēdot.)
ĻAUDIS
(Gaidīdami apsēst un apklust.)
Tūliņ saulei vajga nākt!
TOTS
(Klusi aplūkodams Zemgu.)
Cik viņš bāls!
AKLAIS
(Uz Totu tāpat klusi kā visa saruna.)
Žēlo citus? žēlo sevi!
Toti, dēls! ceļš nau tavs!
TOTS
(Dusmīgi.)
Ko tu ķērc vienu laidu:
Ceļš nau tavs! ceļš nau tavs!
Plaka visi pretinieki,
Noliedzēji, atņēmēji, -
Šis man nāks pretinieks!
AKLAIS
Ceļš nau tavs: šim te gals,
Tavu redzu tālu tekam.
TOTS
Ceļš man, tiešām, tālu tek:
Dzīvot man saules mūžu!
AKLAIS
Saules mūžu? kuras saules!
Tās, kas riet uzlēkusi?
Citu zinu: mūža sauli,
Uzlēkusi neriet vairs.
Dod šai saulē citiem dzīvi,
Citā saulē tevim dos!
TOTS
Neredzētājs saules redz!
AKLAIS
Divas saules, divas dzīves:
Vienu redz spulgas acis,
Otru acis nespulgotas.
TOTS
(Nepacietīgi, skaļi pret sauli.)
Viena saule, nāc nu aši!
ĻAUDIS
(Čukst.)
Ko šis grib? Veikt i sauli?
AKLAIS
Saule zina savu ceļu,
Zin' tu savu.
TOTS
Ha, ha, zinu.
AKLAIS
Lūk, kā dairās saule lēcam:
Kam tu neej savu ceļu!?
ĻAUDIS
(Čukst.)
Laiks jau tiešām saulei lēkt!
TOTS
(Uzlikdams roku uz Leldi, jaunā apņēmumā.)
Lelde mana, veikšu visu! - -
Būs tev, saule, laikā lēkt!
Es aizdegšu savu sveci,
Bēgat nost! Miroņsvece!
(Viņš izņem no azotes svecīti.)
RAGANA
(Iesaucas aši un izbailēs.)
Bēgat, bēgat! nāve nāk!
ĻAUDIS
(Metas bēgt no Tota.)
TOTS
Ha, ha, ha, ha! Nu šie bēg!
Nostu vēršat savus vaigus!
Nāvei acīs jāskatās!
Aklais, bēdz! Zemgu, bēdz!
AKLAIS
Aklis neredz.
ZEMGUS
- Diezgan bēgu!
(Abi paliek nebēguši.)
TOTS
(Ar rokas mājienu aizdedz svecīti, skaita.)
Miroņsvecīte, dedz!
Gulošas actiņas redz.
Klususi mutīte, veries!
Tirpusi rociņa, tveries!
(Pieliecies pie Leldes, vēro ar visu dziņu.)
*
(Sakustas lēnām un sāk runāt L e l d e.)
LELDE
(Klusi.)
Acis veras - aizveras,
Saules nau - nau ko redzēt!
Mute veras - aizveras,
Saules nau - nau ko sacīt!
ĻAUDIS
Klausat! klausat!
TOTS
(Izaicinoši, lūdzoši - draudoši.)
Saule, saule, saule, nāc!
Saule, kaunā nemet bērnus!
Augšā ausmā ašāk cel
Savu smagu zelta segu!
Miroņsvece aši deg,
Nesastapsies abas gaismas,
Neatvērsies mīļās acis,
Vai! vai! vai man!
(Viņš izmisumā sāk koklēt.)
Pažiba, padzisa
Īsa, sīka dzīviņ'.
Mūžam spīdēs saule.
Pažibi! paglābi!
Visu mīļu dzīviņ', -
Mūžam slavēs sauli!
*
(Piepeši atspīd saule.)
TOTS
(Iesaucas.)
Saule, saule liela nāk!
Abas reizē acis ver.
AKLAIS
(Iesaucas.)
Vai man! pašu sauli veici!
TOTS
Miroņsvecīte, dziesti!
Tumsup stari tev griezti.
(Svecīte apdziest.)
LELDE
(Uzceļas no krēsla stāvus.)
TOTS
(Gavilē.)
Ho! ho! ceļas!
RAGANA
(Atgriežas un tuvojas notikuma vietai.)
Skatat, skatat! briesmas garām.
Vēršat visi saulei vaigus!
ĻAUDIS
(Brīnumu pārņemti, uzelpodami.)
- Trīsas krīt -
- Krūtis dveš -
- Lelde redz -
- Lelde iet -
VECENES
Sak' nu vien! sak' nu vien!
ZEMGUS
(Pieskriedams klāt.)
Lelde! Lelde! Glābta, glābta!
LELDE
(Stāv klusu, saulē skatīdamās.)
MĀTE
Meitiņ, meitiņ! vaļā acis!
ĻAUDIS
Saulē skatās, nemirkšina.
RAGANA
Nāvi cietis - sauli cieš.
MĀTE
Saulē skatās, nenoskatās,
Nevar beigt skatīties.
TOTS
Kurš spēj saules atdzerties?
Neredzīgais, vai tu spēj?
AKLAIS
Dēls, es nē, kur man spēt?
Visām dzīslām tveru sauli.
Spēj tik viens: dēls mans, tu,
Tu, kas pašu sauli veici:
Tiek tās dienas!
TOTS
Klusi, veci!
LELDE
(Runā lēni.)
Saule, ņemi mani atkal,
Saule, visa labadare!
Es pie tevis atkal nāku.
TOTS
Iesim, iesim uz to sauli!
LELDE
Toti, turi mani vēl!
Netura vēl manas kājas.
(Tots viņu pabalsta.)
LELDE
(Lēni, bet līksmi.)
Manu dzīslu vārti veras,
Lēni kūso sulu kausi,
Asins staigā locekļos.
(Iet dažus soļus, bet draud saļimt.)
Ai!
Nesi, Toti, mani vēl!
Locekļi vēl manim ļimst!
TOTS
(Paņem Leldi klēpī un nones krēslā.)
Saule, visa labadare,
Dos tev spēku.
LELDE
(Klusi.)
Trūka - ak -
TOTS
(Izbailēs.)
Trūka?
LELDE
Mazas asins lāsas!
Treju sīku pilieniņu -
TOTS
(Lielā uztraukumā.)
Asins lāsas! Vai vēl trūkst?!
Vēl tu, zeme, neatdzēries?
Ciet tev aizspert asinsrīkli.
(Viņš zemi sper ar kāju. Tad pret sauli.)
Skaties, saule, labadare!
Ko man dara Zemes māte!
(Saule spīd sarkana.)
Vaigi asins piesarkuši!
Ij tu arī izsūkt gribi?
(Uz Leldi.)
Lūko pati piecelties!
Iesim spītīs labdarēm!
LELDE
(Lūko iet.)
Eju, Toti, - krītu, turi!
TOTS
(Spēcīgi.)
Lāsts tev, zeme! lāsts tev, saule!
Neatdošu laupījumu!
ĻAUDIS
Vai man! vai man! lāsts un posts!
Klausat! Klausat! ko viņš lād: -
Pašu zemi! pašu sauli!
AKLAIS
Rimsti, dēls! Būs tev iet!
Nepretojies savam ceļam!
Tikai reizi sauli veic:
Brīvi ejot, kur tā riet.
TOTS
Mirt, tik mirt! Tagad mirt?
Dzirdu tavu niknu runu!
Dzīvot gribu! - Dzirdi - tu!
Spēks ir gūts, - mērķis sniegts,
Nau šis viens: lielāks sauc, -
Tur mans ceļš!
AKLAIS
Nau tas viss.
Vairāk guvi: guvi spēles,
Stīgas, kādu ļaudīs nava:
Zemes, pekles, saules balsis.
Tanīs stīgās vairāk skaņu
Nekā visas dzīves laimes,
Kādas mūži vēl tev dotu.
Spēles tavas sauli veica,
Ne tavs prāts.
TOTS
Klusi, Veci!
Ja tais stīgās skaņu mūži,
Kam lai šodien eju prom
Nespēlējis, nedzirdējis?
AKLAIS
Viena dzīve cilvēkam,
Dziesmai ira trejas dzīves:
Tā, kas bija, tā, kas ira,
Tā, kas būs mūžībā.
TOTS
Dziesma vai man riet tik viena?
Skaistākas vēl ritēs simtu.
AKLAIS
(Apklust un neatbild.)
TOTS
Ko tu klusi?
AKLAIS
Ko lai saku?
TOTS
(Pārliecībā, ka uzvarējis, piegriežas atkal Leldei.)
Nedošu es tevi, Lelde!
LELDE
(Ir atkal aizvērusi acis, kā sākumā.)
ĻAUDIS
Atkal guļ! atkal guļ!
MĀTE
Meitiņ, vai man! aizver acis!
Saule lec, zvaigznes riet -
Vai tu, manu vecu galvu!
Kādu laimi vēl tu gaidi?
ZEMGUS
(Pienāk pie Tota.)
Spēlman, vai nu viņa dzīva?
Kā tu lielin lielījies.
VECENES
(Paklusu.)
Sak' nu vien! Vai tā dzīva?
Pesteļi tik vien tie bija.
ZEMGUS
(Pārmetoši, draudoši, pabīdīdams viņu pie malas.)
Izmocīta, iznīkusi,
Pusactiņām atskatās,
Pusvārdiņiem atsakās.
TOTS
(Klusē.)
ZEMGUS
Ko nu klusi?
(Nicīgi.)
Laba daris!
Laimes namā nāci tu,
Līdzi tevim velnu kleijas,
Atnesāt nāvi šurpu.
ĻAUDIS
(Paklusu.)
Kā tad? kā tad? - Pirmais spēlmans,
Kungs jau nāca tikai pēc.
ZEMGUS
Tagad atdod m a n u Leldi!
Dzīvu, tā kā agrāk bija!
TOTS
(Sakustas, aptver Leldi.)
ĻAUDIS
Atdod dzīvu! - atdod dzīvu!
KLIBAIS un RAGANA
(Lūko nemanīti aiziet.)
ĻAUDIS
Nebēgt! - Klibo! - Ragan! Turat!
VECENES
Sak' nu vien! Velnu burvji!
ĻAUDIS
Lielījās Kungu veikšis!
ZEMGUS
(Atmet ar roku ļaudīm. Uz Totu.)
Bur nu vājiem velnu vārdus,
Zem' un sauli nolādējis!
Lād', līdz kūpēs tev pa rīkli!
Tikai dari - Leldi dzīvu!
Jeb tev šķīdīs dzīvas asins.
ĻAUDIS
(Draudoši.)
Jeb tev šķīdīs dzīvas asins.
VECENES
Mazgās tīru mūsu māju.
(Ļ a u d i s līdz ar Z e m g u draudoši tuvojas Totam.)
TOTS
(Atmozdamies, nicīgi.)
Ha, ha! pīšļi, sveces bēga,
Nu šie manim draudēs nāvi.
Man, kas nāvi pašu veicis.
(Ironiski.)
Ha, ha! liesat manas asins!
Kam jums derēs? - Te, lūk, der;
Tikai trijas asins lāsas,
Tūdaļ Lelde dzīva būs!
(Uzaicina.)
Kam ir dūša dot tās lāsas?
Tikai zinat: tas tad mirst!
(Starpbrīdis. Neviens no ļaudīm nekustas.)
Asinsleji! lejat nu!
Zemgu, tu, kas teic šo mīlam!
(Uz Leldi rādīdams.)
Lej priekš viņas savas asins!
ĻAUDIS
Lej tu pats!
TOTS
Manas asins
Ir par dārgu: visi jūs
Neatsverat vienas lāsas.
Es to izvedu no kapa,
Darbs nu jūsu. Kādēļ man
Ziedoties svešu labad?
(Starpbrīdis.)
ZEMGUS
(Uz Leldi.)
Lelde, dzirdi:
Teic, vai tam tu atdod sevi?
LELDE
(Pa miegiem.)
Tam tu mani devi pats,
Kad es kapā -
ZEMGUS
(Satriekts.)
Vai man! devu,
Teic vēl vienu: dzīvot gribi?
LELDE
Dzīvot gribu.
ZEMGUS
Teic vēl vienu:
Mīli mani?
LELDE
Mīlu tevi -
Tota spēks - aiznes līdzi -
ZEMGUS
(Uz Totu, piepeši.)
Ņemi, spēks, manas asins!
(Uz Leldi.)
Svētsvētīta esi, Lelde!
(Uz ļaudīm.)
Nesat nazi!
TOTS
(Gavilē.)
Ho, ho! ho, ho! veicis esmu!
Dzīvot man saules mūžu!
Neredzīgais, ko nu saki?
Ko tu klusi? Klusi vien?
AKLAIS
(Klusē un atiet nost no Tota.)
DĒLA MĀTE
Lāsts pār tevi, velna spēlman!
LELDES MĀTE
Vai man, dēls!
LELDE
Vai man, vai!
TOTS
Ho, ho! ho, ho!
Vaimanām zinu veldzi:
Skani, mana jaunā dziesma,
Jaunu prieku, savu prieku:
(Koklē un dzied.)
Spēlēju, dancoju
Visu cauru dienu!
(Kokle piepeši neskan.)
TOTS
(Izbrīnējies.)
Ha, tu balss! Kas tev ir?
Ho! ho! ho!
(Sāk vēlreiz.)
Spēlēju, dancoju -
(Neskan.)
AKLAIS
(Žēli, iztālēm klusi.)
Vai! vai! vai!
TOTS
(Nikni.)
Ko tu aizkliedz? Izput, Aklis!
Visi velni! Klausat stīgas!
Velna stīga! mata stīga!
(Viss paliek klusu.)
Skani, mana paša stīga!
STĪGA
(Ievaidas klusi.)
Vai!
TOTS
(Lielā niknumā.)
Nolādētā, ko tu vaidi?
Skanēs stīga, skani!
STĪGA
(Klusi ieskanas.)
Irrr!
TOTS
Kas tev irrr! - Visas klus'!
AKLAIS
(Klusi.)
Vai man, vai man, spēlman - dēls!
TOTS
(Piepeši sagrauzts.)
Ko es esmu padarījis?
Kauns, ak, kauns! Tiesa, veci!
Neskan vairs! neskan vairs!
*
(Ienāk Z ē n s, atnezdams nazi.)
ZĒNS
(Uz Zemgu.)
Še tev nazis.
ZEMGUS
(Zēnam rāda uz Totu.)
Dodi tam!
ZĒNS
(Uz Totu.)
Še tev nazis.
TOTS
Kam tas man?
ZĒNS
Nokaut Zemgu.
TOTS
(Dusmīgi.)
Ej pie velna!
(Uz Zemgu.)
Ko tu dari, pekles kalps?
Ziedojums - paša rokas!
ZEMGUS
Tu jau prasi manas asins.
Pašam nokaut nau tev dūšas?
TOTS
Arī tas man jāuzklausās!
(Uz Zemgu.)
Es neprasu tavas asins,
Pašam tev ir jāziedojas.
To tu nespēj. - Nu, jel saki!
ZEMGUS
(Stāv nekustoši.)
TOTS
(Uz Zēnu.)
Zēniņ, padod man to nazi!
AKLAIS
(Uz Totu.)
Dod šai saulē citiem dzīvi,
Citā saulē tevim dos.
TOTS
(Turēdams rokā un aplūkodams Zēna pasniegto nazi, to saulē mirdzinādams.)
Tāds tad man tas - saules mūžs!
Atspulgots naža gala,
Atbalsots mēmas stīgas!
Tas nau viss! Tas par maz!
AKLAIS
Toti, dēliņ, tas tavs ceļš.
Svētī, svētī tevi saule.
TOTS
Svētī saule, - man par maz!
Bet lai labāk nāve skan,
Nekā neskan mana dzīve!
(Uz Zemgu, kā atmezdams domas.)
Ailā, Zemgu! - Acis skati!
(Viņš paceļ nazi pret Zemgu.)
ZEMGUS
(Saraujas.)
ĻAUDIS
(Iesaucas.)
Vai! vai!
Neļaut durt! - Ņemat nazi!
TOTS
Pag, jūs! - Zemgu: acs tev trīc!
Dusmās nomirt tiek tev drosmes,
Mācies mirt: redzot, rāms!
Mācies mirt: ziedojoties.
Topi kareivs! Topi varons!
Cienīgs nest - vaiņagu!
Mācies mirt: drīz tev jāspēj!
(Uz Leldi pagriezdamies.)
Atsedz sevim kakla rētu,
Kur tev Kungs asins dzēra!
(Lelde to dara.)
Neredzīgo, stāj pie manis!
(Aklais pieskaras viņam.)
TOTS
(Aši iedur sev nazi krūtīs un atspiežas uz Aklo.)
LELDE
(Iekliedzas.)
Ai! ai!
ĻAUDIS
Izrauj nazi tam no sirds!
TOTS
Neraujat - dzīves mirkli!
Man vēl vārdi: jums ko sacīt.
(Viņš no iedurtā naža noņem trīs lāsas asins un ieliek sev mutē, tad ar muti uzliek uz Leldes kakla rētas.)
Trijas ņemu asins lāsas:
Trijas mute tevim sūca,
Trijas mute tevim deva.
Nu tev dzīslās mana asins,
Nu tu, Lelde, būsi mana.
Gūt var ņemot, - gūt var dodot!
Dodot gūtais - neatņemams!
Ritēs tevī trijas asins,
Triju sauju audzēs augsi!
Galvā būs tev saules vaiņags,
Karaļmāsu vidū krēslis!
LELDE
Toti, spēki manī riet,
Locekļi man augšā ceļas!
(Viņa pieceļas no krēsla, saules apspīdēta.)
TOTS
Celties tev, sēsties man!
(Viņš apsēstas uz krēsla.)
ZEMGUS
(Nometas ceļos Tota priekšā.)
Toti, Toti, nu mēs vieni.
TOTS
Es pie jums - Leldē būšu:
Mūžam Lelde, mūžam es.
(Uz ļaudīm.)
Klausat, ļaudis! klausi, Zemgu!
Jaunais Kalvis kala man
Jaunas bruņas briesmas ciest;
Kala stipru manu sirdi.
Kaļat bruņas, kaļat sirdis
Briesmas ciest, kuras nāks, -
Kamēr sirdīs tapsat brīvi:
Laimi tvert, kura nāks!
ĻAUDIS
Kalsim! kalsim! Tapsim brīvi!
TOTS
Aizmirsies - vēl viens vārds,
Man tas lieks, - jums tas der:
Mūsu zemē liela nauda,
Mūsu pašu sviedru krāta,
Vecā Kunga kapā grābta:
Rokat sētas pavārtē,
Mūžam tiks, audzēm tiks
Jaunās Latves mantojuma!
ĻAUDIS
Ailā! ailā! ejam rakt!
(Aiziet.)
*
TOTS
Lelde, tevim rokās dodu
Žēlot tavu mocītāju
Veco Kungu, asins sūci!
Karstās mokās mirons nāks:
Dod šo ķīlu - tā to glābs!
(Viņš iedod Leldei Kunga pirkstiņu.)
Tagad visi aizejat!
(Uz Leldi.)
Pirmais gājiens tev pie mātes!
Neredzīgais, paliec tu!
(Visi aiziet.)
*
(T o t s un A k l a i s vieni.)
TOTS
Nu es mirstu, kā tu liec, -
Atbildi nu, kam tā vajga?
Kādēļ jāiet projām man?
Nespēlēti, nedzirdēti
Stīgās paliks skaņu mūži,
Paliks mana jaunā dziesma,
Tā, ko es tik dziedāt spētu.
AKLAIS
Tu tās stīgas vilcis esi
Apkārt saulei, pasaulei;
Stīgu gūstā abus ņēmis,
Citiem vieglāk spēlēt būs.
TOTS
(Sniedz viņam savu kokli.)
Raug'! vai vari?
AKLAIS
(Rauga; kokle tik dobji ievaidas.)
Ak, man klus'.
TOTS
Klusēs citiem stīgas manas,
Velti ciestas, velti gūtas.
AKLAIS
Lai tās klus', velti nau:
Nemirst dziesma, reiz dziedāta!
TOTS
Kad ne dzird, kad ne prot -?
Velta dziesma.
AKLAIS
Velta nau:
Kad jel prot - divus vārdus.
TOTS
Div' spalviņas - nava putnis,
Div' vārdiņi - nava dziesma.
AKLAIS
Vai, mans dēls! Ko lai saku?
(Par brīdi.)
Nu es zinu, nu es teikšu:
Lai nedzird - simtas audzes,
Par tūkstošām atnāks viens:
Tas dzirdēs dziesmu tavu, -
Tas dzirdēs, izdziedās;
Mācīs tālāk - to, kas nāks
Atkal pēc tūkstots audžu.
TOTS
Ak, vai nāksi?
AKLAIS
Klusi jele!
Atbalss bija tava dziesma
Tai dziesmai, kas aiz laiku.
Tā ij būs tavai dziesmai
Atbalss cita, kas aiz laiku!
(Starpbrīdis.)
TOTS
(No asins plūsmas nogurdams, nolaižas no krēsla zemē un atgulstas.)
Es no mūžiem esmu nācis,
Es uz mūžiem atkal eju.
Ļauj nu laikā īsu dusu!
AKLAIS
Dusa laikā - bij tavs darbs.
TOTS
(Nepacietīgi.)
Ļauj jel īsu prieka algu:
Pašam dziedāt savu dziesmu,
Pašam redzēt savu prieku!
AKLAIS
Prieks tavs: iet saules ceļu;
Pārrauj saites, izrauj nazi!
TOTS
(Atstumj viņu.)
Aklis esi: tu tik redzi
Citu sauli, es ij šo.
Zemei dēls - īstais esmu:
Tā vēl dzirdēs manu dziesmu.
(Sauc.)
Lelde! Lelde!
*
(Ieskrien L e l d e.)
LELDE
Toti, Toti, tu pie zemes?
Vai man dieniņ, vai man, vai!
TOTS
Nesauc vaidus, - paši nāk.
Sauc man prieku! spēlē man!
LELDE
(Zemē nometusies ceļos, lūko strinkšināt kokli, tā tikai sīki ieskanas.)
Neskan man.
TOTS
Vai vēl man?
(Sniedzas pēc kokles, kura skaļi ieskanas. Uz Leldi.)
Locekļos vai rit tev dejai?
LELDE
Rit man deja - kā es diešu?
Acu priekšā tu man mirsti!
TOTS
Dzīvs un miris kopā der!
(Sāk spēlēt.)
LELDE
(Dejo viena pati līdzi Tota spēlei.)
TOTS
(Koklē un dzied.)
Spēlēju, dancoju
Visu cauru mūžu
Ar vien' daiļu meitiņ'.
Nebija, nebija
Vēl ne puse mūža -
(Tots paceļas sēdus, bet nazis izkrīt no krūtīm, un Tots piepeši apstājas spēlē.)
LELDE
(Turpina dziesmu.)
- Iet tā spēlīt' pušu -
(Piepeši, pavērdamās uz Totu, skaļi iesaucas.)
Ai!
(Viņa nokrīt pie Tota zemē.)
AKLAIS
Vai man, vai man, simtas audzes!
*
(Saskrien ļ a u d i s, arī Z e m g u s.)
ĻAUDIS
(Viens caur otru.)
Kas te kliedza? - Ailā! ailāl -
- Kaudzēm nauda! - Vai ir miris? -
AKLAIS
Viņš ir vesels!
ĻAUDIS
Klusu! klusu!
*
(Atskan klusumā Z e m e s v ē z ī š a balss.)
ZEMES VĒZĪTS
Dzīvs irrr! dzīvs irrr!
ĻAUDIS
(Čukst.)
- Kas par balsīm? - Burvis bija -
- Velni ņem - atpakaļ! -
- Vai tad tās - velnu balsis?
ZEMES VĒZĪTS
Svēts irrr! svēts irrr!
Irrr, irrr, irrr!
ĻAUDIS
(Klusi.)
Vai! vai!
STĪGAS TOTA KOKLĒ
(Sāk pašas klusi skanēt.)
ĻAUDIS
(Klusi.)
- Stīgas skan - pašas skan -
- Nu viss kluss -
- Paskandin'! -
- Bailes ņemt - -
VECENES
Sak' nu vien! sak' nu vien!
VAIRĀKI JAUNI PUIŠI
(Nostādamies ap L e l d i.)
- Pulcējaties, Latves ļaudis! -
- Ejam post Latves sētu! -
- Kalsim sirdis, kalsim bruņas! -
- Varoņos brīvi tapsim -
- Saulē celsim jauno Latvi!
(Visi ļaudis saskrien un piebalso; visu pagalmu apspīd saule.)
(Priekškars.)