RAINIS

 

Vēstules

 

 

Šveices periods (1912. - 1914. VIII)

 

1914. gads

 

 

 

566.

A. DEGLAVAM
Cīrihē 1914. gada 1. janvārī

Priecīgus svētkus un laimīgu jaunu gadu! Rakstu atkal tikai es un visā īsumā. Elzas vēstule nāks drīz. - Liec norakstīt visu to rakstu, lai arī būtu 2500 rind. un 10 rubļ., tā nevaru pateikt, kas vajdzīgs. Vai Plāt[esam] ir arī agrākie «D[ienas] L[apas]» gadagājumi, arī no mana laika? - Ar «Z[elta] zirga» izrādēm jādara būs tā, ka šķiros lielās, dārgās izrādes no mazām. Lai par mazām maksā 10 rbļ. no reizes, bet, kad ir lieli sarīkojumi, lai dod 5% no bruto ienākuma. Kad lūdz pazemināt honorāru, tad tas jāievēro. - Golts man nau nekā ziņojis par «Z. zirgu», laikam būs ar Tevi runājis. - Kad liec norakstīt ar mašīnu, tad lai taisa 2 eksemplārus. - Vai ar sludinājuma palīdzību nevarētu sadabūt vecus «D.L.» gadagājumus? - Plāt. īsteni ir parādā par «Quo vadis» pārdrukājumu. Vai viņš nedomā maksāt, jo Gulbis maksā par pārdrukājumu. Nu lai paliek veikali un lai nāk mīļi sveicieni un skūpsti abiem no abiem. [Paraksts.]

 

 

 

567.

K. ĶIRPĒNAM
Cīrihē 1914. gada 6. janvārī

Mīļo, labo, atraksti man tūliņ: vai teātris būtu ar mieru, ka «Guna» top dota izrādēm Rīgā Apollo teātrī T. Amtmanim? Es atbildēju viņam, ka bez teātra ziņas to nedarīšu, jo varbūt teātrim tas kait kā konkurence. Atbildi tūliņ, bet nerunā par to tālāk; rakstu tikai vēl Freinberģim. - Kuga pieprasīja, vai lai turpinot «Jāz[epa]» dekorāciju zīmēšanu, jo esot dzirdējis, ka es negribot «Jāzepu» uzvest šo pavasarī. Atbildēju, lai zīmē visādā ziņā, jo «Jāz.» uzvešana atkarāsies no teātra intreses un vajadzības. Kā iet ar apmeklētājiem? Vai būs labi ienākumi? Vai būs «Jāzeps» nepieciešams šo pavasari? Man bail, ka aktieri ir dezorganizēti. Atraksti aši par visu uz Zürich 6, Rigistr. 4. Simtu mīļu sveicienu no Tava [paraksts].

 

 

 

568.

V. SKARREM
Cīrihē 1914. gada 6. janvārī

6. 1. 14.                      Dārgo biedri, sekretār Merķel!

Uz Jūsu vēstuli no augusta beigām nevarēju atbildēt tādēļ, ka Jūs tur, Ā. k. vārdā aizliegdami man atbildēt uz apvainojumu legālā presē, pats publicējāt legālā presē tās pašas savas man rakstītās vēstules saturu. Tāpat Jūs tanī vēstulē pretī patiesībai noliedzat, ka es b. Br[auna] lietā licis priekšā goda tiesas iecelšanu. Tādas nekorektības b. Br. par labu bija no Ā. k. pielaistas vienmēr visā b. Br. lietas vešanā. Kad es neatbildēju Ā. k-ai, tad, ievērodams viņas prasījumu, neatbildēju arī atklātībā legālā presē un cerēju, ka tā cīņa pieņems kulturālāku formu, bet cerībās vīlos, jo taisni pa manas klusēšanas laiku aiz manas muguras tika vestas intrigas, kuras iznākums bij emigrāciju un Ā. k. apkaunojošā briseliešu vēstule. Arī briseliešu vēstule pret mani, kura ir parakstīta no Ā. k. pilna sastāva, arī no Jums, un laikam arī iniciatīva uz to pret mani iziet no Ā. k.
Pēc visa tā es nevarēju Ā. k. uzskatīt par bezpartejisku instanci, ar kuru sarakstīties. Kad kongress uzņems savā dienas kārtībā jautājumus par b. Br. un par manu lietu (līdz šim izsludinātā dienas kārtībā šo jautājumu nau), tad uz kongresa uzaicinājumu es atbildēšu, tikai lai paziņo, par kādu īsti jautājumu Jankava lietā vēlas ziņas.

 

 

 

569.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Cīrihē 1914. gada 13. janvārī

Laimīgu jaunu gadu, mīļais draugs, un daudz paldies par sūtījumu, kuru saņēmu šomēnes agrāk! Es ļoti priecājos, ka Jūs stājušies tuvākā sakarā ar A. G[ulbi], tas nāks abiem un mūsu tautas kultūrai sevišķi par labu. Iniņberga kgm jau kopš trim mēnešiem (oktobrī) aizsūtīju Koprakstu II daļu, bet uz daudzkārtēju pieprasījumu neesmu saņēmis atbildes pat par to, vai Kopraksti II nonākuši viņa rokās. Atbildat, lūdzami, Jūs, vai tiks drukāta II daļa Koprakstu? - Novēlam abi Jums visu labāko jaunā gadā un sūtam Jums sirsnīgus sveicienus.
                                                                                [Paraksts.]

 

 

 

570.

A. KIRHENŠTEINAM
Cīrihē 1914. gada 14. janvārī

- Sveiki! Saņēmu no Jums sveicienu brošūras veidā, - daudz paldies! Varbūt esat jau Bernā, tādēļ no Jums nekādas tuvākas ziņas.
Daudz labu dienu.                                          [Paraksts.]

C[īrihe] 14. 1. 14.

 

 

 

571.

A. GULBIM
Cīrihē 1914. gada janvāra vidū

Sirsnīgs sveiciens, mīļais draugs, un laimīgu jaunu gadu! Saņēmu Tavu mīļo un plašo vēstuli un nu liekos klāt pie atbildes, īsa nu nebūs. Vispirms: R. Pelšem un J. Masterim vajga tūliņ honorāru uz rokas, katram pa 50 rubļ.; esmu solījis un nevaru nekā darīt: abiem esmu jau pa tādai summai izsūtījis, tādēļ vari tos 100 r. labāk sūtīt man; citādi man būtu tādas summas jādāvā, un tik bagāts diemžēl vēl neesmu. Mana paša honorāru man sūtīt nau tik steidzami, vari to sūtīt februāra sākumā, kā soli, vai beigās, bet šo mazo summu atsūti tūliņ; manuskripti no abiem ir jau man atsūtīti. - Un nu pie lielās lietas. Nupat saņēmu arī Birznieka vēstuli. Man gan bija prāts laist vaļā tūliņ šoruden, bet Tavas un Birzn[ieka] ierunas ir ļoti pareizas. Tik viens: kā ir ar Nicmani, kad avīzi nesākam šoruden? Vai viņš tad nepieņems citu vietu, tā ka nebūs vairs dabūjams? un tad mums ar viņu zustu lielākais veikala atbalsts. Tas jāapdomā un jānokārto, citādi es nevaru piekrist avīzes atlikšanai uz 1915. gadu. - arī tas nerunā par labu 1915. g., ko Tu mini: daudz citas avīzes: lauksaimnieki ar V. Siliņu (tie mums nau nemaz konkurenti, literatūru un zinātni - vispārējo viņi nespēs dot, jo nau savienojamas ar lauku mēsliem, paši viņu abonenti blakus abonēs mūs, priekš savām garīgām interesēm; viņu avīze būs pilna ar pienu, [1 nesalasāms vārds], kazām un kasīšanos ar Bisnieku u.c. konkurentiem), tad Zemgals ar jaunu «D[ienas] Lapu» (tur par redaktoru laikam būs viņa svainis Pīpiņš, no tā nau ko baidīties; tad Zemgals un otrā «D.L.» abas būs tikai veikala avīzes, viņām pietiks kauties ar «Jauno Ceļu» un «Dz[imtenes] Vē[stne]si», un laikam arī trūkumu. Ar viņiem mēs arī gandrīz nekonkurēsim.). «Dz[īves] Balss» beigās arī nau konkurente, jo tai itin sava publika, tur konkurenti: «J[aunais] Ceļš», «D.L.». Mums vispār sava pašu publika, kurai līdz šim nebija savas avīzes. Birzn. pareizi salīdzina mūs ar «Русск[ие] Ведомости», vēl pareizāk: mūsu avīzei tā pate publika, kas mūsu U. B-ai. Tātad mēs varētu itin labi sākt jau šoruden, jo līdz 1915. g. būs varbūt vēl kādas jaunas avīzes pienākušas un varbūt arī kāda ar mūsu nolūkiem un ģīmi. Bet lielas bailes man arī nau par vēlāku sākš[anu] (1915), jo mums ir tas, kas nau citiem: tāds ciets pamats kā U. B-a. U. B-ai jāpaliek visādā ziņā. Un avīzi var laist tik tad, kad mums ir atlicīgs materiāls pabalsts. To dos Birzn. B[irznieks] saka pareizi: labāk mēs trīs kopā, nekā pieņemt vēl Zeltiņu, jo - mēs apzināmies kā godīgi cilvēki, neesam veikalnieki un ticam pilnīgi viens otram. Taisnība. Tāds uzticības pamats un tāds ideālisma-bezveikalības pamats ir tikpat daudz un varbūt vairāk vērts nekā kapitāla pamats. Nu un B[irznieks] sola kapitālu 10 000 r. tikai nāk[amajā], 1915. gadā. Ar to, man šķiet, jārēķinājas. Tas ir gandrīz vienīgais, kādēļ es piekrītu izdošanai 1915. B[irznieks] vēl pareizi saka, ka vajadzīgs lielāks pajs, 10000 r.; tad nau jābadējas [un] jābaidējas no paša sākuma; var tūliņ maksāt līdzstrādniekiem, var publikai imponēt ar noteiktību, nau atkarībā no papīra un sludinājumu veikalniekiem u. t. l. - Jā, vēl: kādēļ labāk bez Zeltiņa kā līdzīpašnieka? Z[eltiņ]am gan liela apgrozība, var labi izplatīt, bet viņa lielo apgrozību var arī tā saistīt pie mums, ka viņš ir kā ģenerālkomisārs uz %. Tad viņš rūpēsies tikai par izplatīšanu mūsu ceļā. Kad viņš līdzīpašnieks, viņš centīsies dabūt vēl lielāku peļņu un lūkos darīt avīzi veikalniecisku. Viņš to varēs, jo viņš atradīsies avīzei vistuvāk, mēs no tālienes, arī Tu, retam turp ieiedams, nevarēsim viņu visur atturēt un virzīt. Avīze nāks viņa rokās un tiks veikaliska, un zaudēs savu raksturu: būt zinātniska, lietišķa, bezpartejiska, bez atkarības no kliķēm, bankām, veikalniekiem u. t. l. - Tad nu vēl viens grūtāks jautājums. Es zinu, cik U.B-a Tev tuva, kā Tavs gara bērns; kā Tu baidies par viņas noturēšanu savās rokās; es atminu Deglava gadījumu. Nu Birzn. gribētu labprāt arī pie U.B-as piedalīties ar naudu - uz pusēm: vārds lai paliktu Tavs, redakcija mana, viņam «būtu tikai saldā apziņa, ka arī viņš upurējis savu artavu derīgai lietai». Tie, man liekas, nau vārdi vien, bet skaidra patiesība, tas ir vienīgais viņa motīvs. Tev nevajadzētu tūliņ sakausēt galīgi abus: U. B-u un «Dzirc[iemniekus]»; varētu, kā jau runājām, to darīt pamazām, kopīgas telpas, zināma dalības nauda no Birzn. iekš U. B-as. - Tad Tu pats arī redzētu, vai beigās sakausēt abus veikalus, vai nē. Es zinu tik to, ka B[irznieks] ir godīgs cilvēks un kā noteicējs par abiem veikaliem paliktu Tu, jo B[irznieks] ir tāli projām. Arī U.B-ā nevajdzētu ņemt iekšā ne Zeltiņu, ne kādu citu, piem., Goltu; ar tiem būtu grūtāk iztikt i Tev, i ideālismam. - Tas būtu galvenais par U. B-u un avīzi: citi jautājumi sīkāki. Birzn. liek priekšā «Dzirc[iemniekiem]» izdot latv. literatūru, tulkotu citās valodās, sākot ar tautas dziesmām. Lai viņš to dara. Es nesajūsminājos. Jo, kas tulkos? Tulkojumi būs ļoti vāji. Un, galu galā, mūsu uzdevums dot labu literatūru latviešiem, ne krieviem vai vāciem. Viņi uzskatīs to kā uzbāzīgu gādību par viņiem, kā mēs, piemēram, nepirktu no vāciem vai krieviem priekš mums taisītu literatūru. - Daudz svarīgāka lieta ir Tava ideja ievest grāmattirdzniecību uz nomaksu. Lieta laba. Mērķis - strādāt pretī pārkrievināšanai - arī labs. Vēlāk izdot konv[ersācijas] vārdnīcu arī labi, jo mums jau ir pamats U.B-a. Bet vai Tev pietiks naudas? Vēl ļoti labi, ka to varēsi nodot Nicmanim. Bet vai naudu neatrausi U. B-ai? Ja atrausi, vai tad lūkosi aizņemties, pievelkot klāt Birznieku vai varbūt Zeltiņu un Goltu? Un no abiem pēdējiem man būtu taču bailes. - Es pats mīlu tādu [plešanos?] un daudzu lietu savienošanu vienās rokās, bet piedzīvojumi rāda, ka arī ļoti lieli veikali, sevišķi krieviem, izput no pārliekas izplatīšanas. Var to darīt tikai tad, kad no galvenā veikala, Tev U. B-a, paliek pāri lieki spēki. Bet nu Tu raksti, ka gribi jau jauno nomaksas veikalu sākt taisni tādēļ, ka U.B-a neiet pietiekoši labi. Tas būtu jauns izplatīšanas veids U. B-ai. Ja tā vien, tad labi. Bet Tu taču gribi arī vairāk izdot kopotus rakstus, un tas prasīs lielākus kapitālus. Tātad U. B-ai Tu gan varbūt palīdzēsi, bet arī atrausi kapitālu, kura jau tā par maz. Ja nu jaunais nomaksas veikals varbūt tomēr neiet? Un jauns nekad uzreizi neiet. Apdomā, ka nomaksu veikaliem vēl ir pie mums tikai ļauna slava: Zingera mašīnas un tad Lodzes švindeļveikali, un prēmiju pārdevēji uz nomaksu. Apdomā arī par visām namu būvēm vēlāk. Izrādās, izdevumi daudz lielāki nekā iepriekš aprēķināti. Ja nu jaunais veikals prasa lielākas summas? un ja nu kait un atņem sulu U. B-ai? Automobils nau tik dārga lieta, to var, bet uz šo nomaksas veikalu, kurš gandrīz kā dzīvīb[as] apdrošināš[ana] prasa [aprēķinu?] un brīvu kapitālu uz gariem termiņiem, mīļais draugs, uz to es Tev labāk nedotu padomu. Es to lietu Tavā stāvoklī neuzsāktu jau tagad; vismaz ne pavasarī, jo vasaru nepērk grāmatas. Ja Tu sakausē tūdaļ savu U.B-u ar «Dzirc.» un dabū jaunu naudu, tad gan varētu. Bet vai tad avīze nebūs jāatmet? Vai nomaksas veikals nau pārāk liels? Es to skaitļos nepārvedu. Cik naudas tur vajdzētu? Galu galā, avīze var palīdzēt i U. B-ai, i nomaksas veikalam, bet tad vajga ļoti lielu kapitālu. Un tādu vēl nau - bez Zeltiņa un A. G[olta]. Atraksti man vēlreiz, atbildēdams uz jautājumu, un tad es Tev teikšu galīgi jā vai nē par nomaksas veikalu. Par sakausēšanu ar «Dzirc.» un Birzn. pieņemšanu uz pusēm es jau tagad saku: jā. Nu vēl sīkumi. Kā teici «virsredakcijā», labi, kaut gan tas ir tas pats. Bet neviens prātīgs un lietišķs cilvēks neatrausies tādēļ - «Jāzepu» laikam laidīšu tikai rudenī un došu Tev. Pat manu Kop. rakstu II d. Iniņbergs nespēj izdot: nodoti manuskripti jau oktobrī un līdz šim neesmu pat saņēmis ziņu par to saņemšanu. Tu redzi, ka vajga tur Tavas rokas. - Beigās atliek izteikt lielo paldies Tev un vecajam Remiķim, un visiem Pēterburgas draugiem par padomu nepolemizēt. Padoms draudzīgs un prātīgs. Es tā puslīdz esmu līdz šim turējies un ceru, ka varēšu arī turpmāk. Man riebjas polemizēt. Ja nevarēs citādi un man pārāk uzmāksies, es atmetīšu visu latv. literatūru. Man arī citur būs darbu diezgan, un mani pretnieki un varbūt arī visa latv. rakstniecība jutīsies bez manis brīvāki; es redzu, ka esmu tiešām visus dzinis uz turieni, kur viņi negrib un laikam arī nevar. Lai top atkal miers.
Paliec nu mīļi, sirsnīgi sveicināts un atraksti drīz. Tavs [paraksts].

 

 

 

572.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Cīrihē 1914. gada 20. janvārī

Sirsnīgākos laimes vēlējumus uz jaunu gadu no mums abiem! Nesen aizrakstīju Jums kartiņu un pēc tam saņēmu Jūsu garo un sirsnīgo vēstuli. Man liels prieks, ka mans senejs vēlējums tuvojas piepildīšanai: Jūsu un Gulbja veikali savienosies. Nenotiks tas tūliņ. Gulbis, kā vairāk veikalnieks, redz labāk tehniskos šķēršļus, bet pamazām viss iegrozīsies. Arī Un. Bibl-ā es vēlētos, lai Jūs abi ietu uz pusēm, un tā es ieteicu Gulbim, nupat viņam rakstīdams. - Avīzes lietā es viņam rakstīju, lai atliek visu uz 1915. gadu, tādēļ ka Jūs tā vēlaties. Es arī gribu, ka mēs būtu trīs vien, bez visiem Zeltiņiem - veikalniekiem, kas varētu pazemināt avīzes līmeni. Tai jābūt neatkarīgai, lietpratīgai, noblai lapai priekš īstas demokrātijas un kultūras, kreisāk par «D[ienas] L[apu]». - Bet Gulbis ir ļoti darbīgs un pārāk nemierīgs cilvēks, viņam jau cits projekts: grāmatveikals uz nomaksu, izdodot sevišķi kop. rakstus un dārgas grāmatas, arī konvers[ācijas] vārdnīcu. Es viņu no tā atrunāju, jo jātaupa un jāsatura nauda, lai paliktu U. B-ai, «Dzirc[iemniekiem]» un avīzei. Atrunājat arī Jūs no pārsteigšanās. To varēs darīt, kad būs vēl vairāk naudas. No Jūsu plāniem es vienīgi nepiekristu latv. literatūras tulkošanai citās valodās. Tulkojumi būs vāji, jo tulkotājam jābūt dzimušam tanī valodā, kurā tulko; krievu un vācu, kas pietiekoši prastu latviski,. vēl nau. Tad: nevajga uzbāzt savu literatūru; mēs neciešam, ka mums uzbāžas, piem., draugu biedrība. Tad ne vāci, ne krievi nepirks: vāciem izputēja ļoti labs žurnāls: «Aus fremden Zungen», nelasīja. - «Dzirc.» būtu diezgan sava darba priekš latvju kultūras tieši, nepiekopjot mūsu reklamēšanu citās tautās, kam mēdz pielikt, man domāt, pārāk lielu svaru. Mūsu iekšējā kultūra jāpaceļ un labi aši, citādi nebūs, ar ko lepoties citu tautu priekšā. - Tagad drusku sūdzības par Iniņberga kgu: II daļa no kop. rakstiem pilnīgi gatava atrodas Iniņberga kga rokās jau kopš oktobra mēneša, un viņš Jums par to nau ne vārda teicis, tā kā Jūs man rakstat, lai es sūtot II K.r. sakārtojumu! Kvīte no sūtījuma man ir, bet no Iniņberga paša es gan uz trim pieprasījumiem neesmu saņēmis atbildes, vai sūtījums pie viņa nonācis. Kad nu man tagad viss tas caurlūkošanas darbs pie II Kopraksta jādara otrreiz, tad man gan nepatīkami par lielo laika tēriņu. Varbūt viņš visu sūtījumu aiz nevīžības būs kur nometis. Pieprasat Jūs viņam, lai vismaz uz to atbild. Bet redzat, ka tā grūti kopā strādāt ar viņu. Tādēļ es jau par «Jāzepa» izdošanu vairs nerunāšu. - Krauja gan Jums nodos laikā savus darbus; ļaujat viņam laiku, viņa daba prasa, lai darbi labi ilgi gatavotos viņa sirdī un galvā un tad tikai kļūtu noplūkti kā ienākušies augļi. Toties saldāki tie tad būs. Man liekas, es viņa dabu saprotu; viņa man ir ļoti simpātiska. Arī Jūs esat puslīdz no ilgaudžiem. Kad Kraujam ļaus mieru, nedzīs iekšā žurnālistikā, no viņa iznāks vēl ļoti lielas lietas. - Beigās mums jāizsaka liels prieks, ka Jūs paspējat izlaist savas skaistās grāmatiņas un reizē padarīt lielu veikala darbu. Tā ir priekš manis lielākā krietnības zīme: spēt abus. Un Jums, kā godīgam cilvēkam un ideālistam, jātop bagātam, lai varētu darīt labus kultūras darbus. To pat es vēlu arī Gulbim un gribētu arī pats. Gan tad mēs izdarītu brīnumus. - Par mūsu veselību sakāms maz, laba vēl mazāk. Sēdam abi Cīrihā un paārstējamies. Darbi veicas maz. Aspazija uzraksta pa dzejolim nākamam krājumam un drusku memuāru; bet jāraujas ar polemikām. Man no «Jāzepa» jau kopš pusgada trūkst tik kāda viena skata, bet ļaudis nepielaiž pie darba. Lai nu Jums iet labāk. Saņemat mūsu abu sirsnīgākos sveicienus un vēlējumus. Jūsu [paraksts].

Vēstules malā rakstīts:
Vai negribat «Dzirc[iemniekiem]» Bogdanova «Введение в полит. экономию (в вопросах и ответах)», 128 lapp. Man piesolīts, bet, liekas, Jums derētu labāk; ja nē, ņemu pats priekš U.B-as. Atbildat tūliņ! Mīļi sveiki.

 

 

 

573.

A. KIRHENŠTEINAM
Cīrihē 1914. gadā, pirms 29. janvāra

Mīļais draugs, ļoti žēl, ka Jums bij jāšķiras no Špenglera; viņš jau pats lāga vīrs, būtu vēl palikuši laboratorijā. Bet cerēsim nu, ka Jūs drīz dabūsit citu darbu Davosā. Berģim es gan varu rakstīt, bet cerību man nau gandrīz nekādu: es, piem., reiz rakstīju uzdevumā priekš kādas atklātības lietas (ne s. d.) pēc 15 rbļ. - un viņš tos pašus nedeva. Citādi jau viņš laipns cilvēks. Vai Lūkin kdze nevarētu labāk izpalīdzēt? Rakstat vēlreiz Beldavam un sakat, ka palīdzība ir steidzama; viņi to ievēros. - Policijai gan nekādā ziņā nesūdzaties. - Manu adresi nedodat. Kā to kungu sauc? Varbūt es pazīstu. - Turaties nu tikai pie veselības, gan tad visas grūtības pārvarēsat. Daudz mīļu labdienu. [Paraksts.]

 

 

 

574.

A. KIRHENŠTEINAM
Cīrihē 1914. gada 29. janvārī

Sirsnīgi sveiki! Es taču neatmetu cerības, ka arī no Beldava plāna kas iznāks. Pie mums gan ļaudis ir pārāk nekulturāli un tādēļ šabloniski, pēdo arī tikai pa labi iebrauktām sliedēm, bet ir šur tur arī kulturālāki cilvēki, un, kad tik trīs četri vēl ziedotu, tad būtu arī pakaļteči. - Ko Butuls domā, nevaru atminēt, varbūt no literatūras fonda, kas būtu ļoti pareizi. Ja Jūs varat iesākt savu praktiku un no tās iztikt, tad tas vislabākais. - Es Cīrihā palieku vēl apmēram līdz 4.-5. februārim, tad uz Castagnolu. Pašlaik briesmīgas zobu sāpes un ārā raušanas. Daudz mīļu sveicienu. [Paraksts.]

 

 

 

575.

K. ĶIRPĒNAM
Cīrihē 1914. gada janvāra beigās

Mīļo, dārgo, visu laiku, kādu mēnesi, nebiju vesels, noguris un apātisks, nerakstīju ne vēstules, tikai ārstējos te, Cīrihā; nu sāku rakstīt vismaz vēstules. Šodien rakstu arī garāku vēstuli Freinberģim par teātra tehniskām lietām. Galvenais jāprasa Tev, kā nu būs ar jaunu teātra direktoru? Teātrs izrakstīja pieteikšanos (vai 3 nedēļas nau īss termiņš?). Vai nu ņemsat nopietni ārzemnieku un mākslas pratēju tehnikā, vai lūkosat taču ar kādu latviešu kombināciju, piem., ar Amtmani vai Mierlauku? - Amt[manim] dota benefice, vai tā zīme, ka viņu gribat paturēt? «J[aunā] D[ienas] L[apa]» liekas arī aizstāvam Amt. kandidatūru? - Bet vai tad konflikti necelsies no jauna? Un vai tad var cerēt, ka mākslas tehnikā teātrs pacelsies? Amt. jau arī tāpat kā Mier[lauks] tikai praktiķis - diletants. (Vai Amt. nebija intriģējis pret Mierlauka «Induļa» izrādi, ka otrā izrādē piepeši nokrita apmeklētāju skaits uz 1/5?) Aktieriem vajdzētu labas un jaunas skolas un autoritātes - vadītāja. Manas domas vēl tagad, ka jāņem būtu ārzemnieks, un paliktu kā palīgi un specifisku latv[iešu] lietu pārzinātāji vecie režisori. Uz naudu nevajdzētu sevišķi skatīties. Ja jau nemaz nebūtu iespējams ārzemnieks, tad vēl labāks Mierl., pie kura vismaz nau streiku. Mierl. labi pratis uzvest «P[ūt], vēj[iņiJ», sajūtas radīšana ar mūziku u. c. bij laba doma «U. u. N.» laikā, taču Mierl. nopelns. - «Ug. u. Nakts» prologu došu citu; tas bij rūgtumā rakstīts, un rūgtums man ātri pārgāja. - Honorāri lai iet par «Pūt, vēj.» tāpat kā par citām lugām - 10 %. - «Ug. N.» bij rēķināts 5 % man un 5% no manis dāvātas teātrim atkal, es nebiju to gaidījis, bet lai nu iet tā arī turpmāk, tā tomēr ir vistaisnāk. Un 100. izrāde tad lai ir mana benefice. - «Jāzeps» drīz būs. Kad Kuga negrib tam taisīt dekorācijas un ieteic Cimermani, ņemat vien Cimermani. Es ar mieru, lai nāk jauni spēki, tie spēs to pašu, un man būs tas labums, ka nebūs jādzird pārmetumi. - Amtmaņa parādu es neiešu piedzīt no viņa, kad viņam nau diezgan smalkjūtības pašam likt to novilkt no viņa algas.- Man ir prieks, ka teātrs grib «Pūt, vēj.» izrādīt arī vēl citās pilsētās bez Jelgavas. Tā būs laba reklāma teātrim un ienesīs arī labi, ja vien transports nebūs neērts. - Varbūt «P., vēj.» izrādīs arī uz laukiem, - vai tad J[aunais] teātrs nevarētu uzņemties atļauju izdošanu un honorāru iekasēšanu, jo teātrim plaši sakari? Izsaki par to savas domas. - Vai nevarētu izzināt aplinkus no cenzūras: ļautu vai nē vēsturiskas lugas no franču revolūcijas, piem., «Charlotti Corday»? - Par «Pūt, vēj.» man nau kritiku no «Latvijas» un «Dzīves Atbalss», vai Tu tās nevarētu man atsūtīt? Ļoti savādi ir, ka «Dz[īves] Atbalss» man netop vairs sūtīta šogad taisni pēc tam, kad es iemaksāju viņai 10 rbļ. pabalsta. - Paliekat nu abi divi ar savu kundzi mīļi, sirsnīgi sveicināti no mums. Tavs
                                                                                                            [paraksts].

 

 

 

576.

J. BUŠEVICAM
Cīrihē 1914. gada 3. februārī

3. 2. 14.

Mīļo Skabarga, Tu raksti, ka vajadzētu Br[auna] lietu pa godam izbeigt priekš partijas, bez kā ieinteresētās personas paliktu nemierā. To arī es vēlos. Bet kādā ceļā tas izdarāms, par to Tu nekā nemini. Es ar mieru piedot un salīgt, es to jau reizi tiku darījis, bet Br. lauza salīgumu toreiz. Tagad es pat neredzu nekādas pretīnākšanas no viņa puses. Lai viņš atraksta man, ka atsauc savus uzbrukumus man, savu vēstuli man un intrigas pret mani,. kas izsacījās briseliešu vēstulē. Tas ir vismazākais, ko varu prasīt. Tu raksti, ka, likvidējot Br. lietu, raudzīšot likvidēt arī parīziešu lietu; bet briseliešu kauna vēstule pret mani? Vai Tev un Z[auer]am neliekas nepieciešami, ka tā arī jālikvidē ar nosodīšanu pret rakstītājiem? Kad Jūs tagad Br. lietu likvidējat bez kāda gandarījuma man, tad es palieku vainīgais un nosodītais. Ja Jums tā labāk der un veiklāk iznāk, tad tā, protams, Jūsu darīšana, bet no Jūsu vēstules es neredzu, ka pat Jums būtu kāds pretlabums par to, ka Jūs Br. pakalpojat pie uzvaras. Vispār mani pārsteidz tas, ka Jūs nekā neesat ne domājuši, ne runājusi, ne man rakstījuši, kādā veidā, ar kādu formulu Jūs gribat apmierināt abas puses. Tu gribi ņemt atpakaļ savu sūdzību pret Br. un tā pats atzīties par vainīgu. Tā ir garšas lieta, par kuru es nevaru spriest, jo nezinu, kādas kompensācijas dabū frakcija. Un ja nu galu galā nedabūnat neko pretī? Pat ne solījumu. Jūs sakat kā motīvu: varētu pazudināt Br. Pazu[dināt] Br. es arī negribu, bet arī partiju nē, un Br. pret partiju jāpiekāpjas un jādod tai gods. Formula tiešām var būt vismīkstākā, bet viņa nevar būt. atzīšana Br. apsūdzētās darbībās (vecā un Rozena lietās) un nosodīšana man. Formula var būt apmēram tāda - kongr[ess] atzīst kā nosodāmu, ka vēl kādā no s. d. aprindām tika pacelta b. Br. vecā lieta.
K[ongress] atzīst kā neciešamu tādu rīcību, kādu b. Br. pielaida I s. d. prāvā, izdodot biedrus, pierunājot biedrus vainu velt uz zināmiem biedriem un kopā dzerot ar prokuroru, kā arī pēc prāvas ar vietējā pulciņa ziņu strādājot pie oficiālām guberņas avīzēm.
K. atzīst kā nepareizu partijas iestāžu rīcību, kas izgāja uz trūkumu slēpšanu un neizmeklēšanu partijas dzīvē un personiskajā, kas deva iemesli uz Br. trūkumu gaismā celšanu bez partijas ziņas.
K. atzīst kā [motiv.?] - nepareizu tādu rīcību, kāda parādījās briseliešu vēstulē Rainim un [1 nesalasāms vārds] publ[isku] šīs vēstules un atbildes publicēšanu no parīziešu grupas par pretsoli, kas izsaukts no spilgtām goda jūtām.

 

 

 

577.

R. EGLEM
Cīrihē 1914. gada 3. februārī

Mīļo kolēģi, man tiešām ļoti žēl, ka Jūs nevarējāt tikt uz ārzemēm. Žēl Jūsu dēļ un arī sevis dēļ. Taisni tādiem cilvēkiem kā Jūs vajdzētu izbraukt jaunos iespaidos; tas būtu Jums varbūt arī atraisījis pašprodukciju. Es Jūs gan cienu kā tulkotāju un gribētu, ka Jūs to nekad neatmestu, bet nevajaga sevī apspiest nevienas spējas. Un mājas dzīve laikam ļoti nelabvēlīga ar savu smacīgo garīgo atmosfēru. Par to varbūt kādu vārdu pēc, kad atliks telpas un laika. Nu Jūsu jaunie nodomātie U. B-as darbi. Bet pirms to: Ja vien Jums ir kāda cita iespēja pelnīt maizi, tad ņemat to; tulkošana un pašrakstīšana ļoti cieš no tā, ka viņas reizē arī izlieto par peļņas avotu; bet vēl vairāk cieš peļņa, jo samaksa arī vēl tagad ir ļoti zema. Bet tā ir lieta, ko Jūs zinat labāk nekā es. Nu jaunie tulkojumi:«Горе от ума», ļoti labi, ņemat. «Евг[ений] Онегин» man ir no K. Štrāla, nau gluži pietiekošs, man guļ jau ilgāku laiku. Es to turu par ļoti grūti tulkojamu. Tulkojat tik tad, kad tas Jums ir pavaļas un prieka darbs. Lilienkr[ona] «Kriogsnovellen» ļoti labas, bet latvieš[iem] laikam nepatiks. Es tomēr ņemšu. M. Halbe «Freiheit» nepazīstu, tikai no kritikām. Arī temats, kas mums svešs, un viņu sajūsmība mūs neiekarsēs. To Jūs labāk neņemtu. Labprāt turpret es ņemu Tiecka noveles. Jums patiks tā romantika. Arī Ostvaldu - jā. Bet Haufa III apgaidat, publika ne visai labprāt pieņem; lai kādu laiku aprod. - Ar visiem tiem darbiem nesteidzaties, visātrāk vēl «Горе от ума». Jo lēnāk, jo pilnīgāk būs. Te vēl paliek telpas, un tātad pār[is vārdus par?] mani: mana nelaime, ka jau no bērnu die[nām] esmu bijis viens, un tādi aptver vai visu pasauli, lai nebūtu vieni. Es ne vien dzejnieks, bet arī kultūras darbinieks un politiķis. Man nau viegli atstāt s[ociāl]d[emokrātiju], jo es viņas iniciators, kā Alunāns teātra tēvs, tā es s. d-jas tēvs. Bet cīņa dzimtenē nau vairs kulturāla, un man vajdzēs taču labāk aiziet kā Zaratustra, tā es mazāk izšķiežu spēkus. Bet Jūs kaujaties vien, jo spēka daudz. Un par to nešaubaties, katram iet, kas dara darbu, arī Jums ies. Sirsnīgi sveiki no Jūsu [paraksts].

 

 

 

578.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 6. februārī

Mīļo sirdsiniņ, esmu nu atkal mājās, aizsūtīju telegrammu teātrim. Še liela disgrazia Assuntai, pazaudējusi bankā 5000 fr. Es apskatījos un redzu, ka man arī bijusi obligācija no 2000, tā nu arī ir beigta. Tā mums kopīga nelaime. Citādi visu atrodu kārtībā. Un kā atmaksa par tiem 2000 fr. zied kamēlijai 2 pumpuri. Eju tūlīt uz Lugānu, redzēt, ko var darīt ar to obligāciju; saka, ka pusi dabūšot atpakaļ. Par citu rakstīšu vēlāk. - Zaļo papīru es nosūtu pats uz Kreisbureau. Lido, mīļo sirdslabumiņ, lido.

 

 

 

579.

A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1914. gada 6. februārī

Mīļo brāli, esmu atkal Castagnolā, Elza palika Cīrihā. Saņēmu še Tavu vēstuli ar aprēķinu; vēl Cīrihā «11. stunda» un Victor «B. Masken». Daudz paldies! Arī «J[aunā] D[ienas] L[apa]» jau nāk. «11. stundu» varu Tev sūtīt atpakaļ, bet es taču gribēju to dot U. B-ai un sūtīt tūliņ «Hanzai». Jo to gribu izdot vispirms. «Sp[ēks] un v[iela]» ir ļoti garš, dārgi maksās un var nākt tikai nāk[amo] gadu. Tev jau gribēsies viņu visu vēlreiz skatīties cauri un pārlabot, kur atrodi par vajadzīgu; Tev viņš būs jānodod gatavs līdz jūlijam, lai nāktu nāk[amo] gadu. Tāpat Tev pašam jāsalasa kopā, jāsakārto pēc savas gribas un jāpārskata cauri satīrisko rakstu krājums; to var izdarīt tikai autors pats, no cita tā būtu patvarība. To arī izdari līdz jūlija mēnesim. Tāpat sagatavo Hartmani līdz jūlijam; kad tas tikai 5 loksnes, tad ir iespējams, ka nāk vēl šī gada otrā pusē. - «Filozofijas lekciju» 4 loksnes ir par maz 1. burtnīcai; Tev laikam nāks klāt vēl kāda lekcija, tad varēs visas trīs likt kopā. - Ja es par U. B-u nebūtu uz visu atbildējis vai Tev vēl kādi priekšlikumi, tad atraksti. - Nu par maniem veikaliem: Paegļa kdzi liec sirsnīgi sveicināt, tāpat kungu; un izprasi arī, kādā kārtā mēs esam radi. Mani tas ļoti intresē un iepriecē, jo es esmu tā gandrīz bez radu cilvēks. Apprasies arī, vai Rīgā dzirdēta māksleniece Seegebauer jkdze (bija laikam III latv. izstādē izstādījusi)? Tā arī man esot radniece, reiz redzēju, bet tad atkal pilnīgi nozuda. - Plātesam rakstīšu pats. - Ar Arn. Priedīti nokārto rēķinus un samaksā visu, kas viņam nākas. - Es biju še Lugānā lielāku naudas summu nolicis bankā, bet divas bankas bankrotēja, un es arī pazaudēju. Viss kantons sajūt tos banku krahus - 30 miljoni. Elzai nosūtu Tavu vēstuli, un viņa Tev atbildēs atsevišķi. Daudz mīļu labdienu un skūpstu no Tava [paraksts].

 

 

 

580.

A. KIRHENŠTEINAM
Kastaņolā 1914. gada 7. februārī

Sirsnīgi sveiki! Esmu atkal Castagnolā un še saņemu Jūsu vēstuli. Vēl jau visas cerības nau izgaisušas, un Jūs jau lielu svaru uz viņām nelikāt. Neļaujat tagad sevi sarūgtināt ar pašpārmetumiem: Jūs neesat nekā izdarījuši, kas to pelnītu. Nogaidat vēl, kas nāks no Butuļa. Es arī Beldavu neturu par vainīgu; pazīstu viņu kā goda vīru no seniem laikiem. Strādājat vien mierīgi tālāk, pamazām viss vērtīsies par labu. Man tagad sevi jāmierina arī tādā veidā, jo šejienes banku krahos cietu arī es zaudējumus. Tagad atliek tik jo dūšīgāk strādāt un pielūkot, ka ar veselību var tikt cauri. Man ar to vēl neiet labi, bet gan jau ies, un ceru, ka Jums arī ies uz labo pusi. Daudz mīļu labdienu no Jūsu [paraksts].

 

 

 

581.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gadā, ap 7. februāri

Mīļo zelta iniņ, saulīte ir mīlīga, ap pusdienu 30° Celsius, bet istabā ar vaļēju logu gan tikai 12° C, no rītus bij 10° C, t. i., 8° Reaumura. Siltāk jau ir 2-4° nekā Cīrihā kurinātā istabā no rītus; bet par dienu atkal še nekurinātā istabā trūkst 3-4°. Tad arī manās caurvējš, jo visas durvis un logi uz trepēm stāv vaļā. Tātad priekš Tevis te nau dzīves. Arī man pa ceļu (logi abās pusēs vaļā) sāka sāpēt cits zobs. - Biju Lugānā Cantonal bankas dēļ; nodevu piedzīšanu Popularbankai; ieteica Rezzonico. - Pēc miega pulvera iešu rīt, šodien bij jau aptieka slēgta. - Pārredzamās mantas ir visas: siltās kurpes, šļipse vasaras zīda kreklam, ziemas mantels u. t. l. Visu neesmu vēl apskatījis. - Assuntai iznāk tā nelaime divkārša, jo nauda beigta un Tereza taču jādod pie Nino. Tava istaba aizņemta ar pūru. Papīru neesot vēl, un tātad kāzas būšot martā. Esot jau noņemts savs dzīvoklis Cassarā. - Vecais Kūns, kas bija, pa kalniem skrejot, jau nometis resnumu un slimības, laikam atstājis skriešanu un nomiris; daudzas mūra dāčas neko nelīdzējušas. - No banku kraha visa tirdzniecība cietusi. Conza bijis pārzinis un nau nekā zaudējis, bet vinnējis, kopā zogot. Viss Tesins cietis, kopzaudējums 30 miljoni; daudzi mazi ļautiņi esot nonāvējušies vai traki tikuši. No Milānas ar vezumiem pieveduši naudu, tā glābušās citas bankas, jo sākuši ņemt naudu ārā no visām. Popolare un Sviz. - Italiana pelnījušas tā, ka atmaksājušas naudu tūliņ, ko nevarot piespiest darīt, bet par to nemaksājušas procentus. - No brāļa ir vēstule un rēķins. Tev par darbiem nākas vēl 20 rbļ. (53 fr.); man 52 r., bet man uz sevi jāņem 28 r. izdevumi, tā ka man vēl nākas 24 rbļ. (64 fr.). Tu vari brālim likt atsūtīt tos 20+24 r.=44 r. Tad būs rēķini skaidri, un viņam priekš izdevumiem vēl paliks 350 rbļ. - Viņa politika ļoti maziņa: viss labs, kam Tu Upīti slavējusi? Nu Tu vari atmest visus savus dzejas darbus un rakstīt literatūras vēsturi, kas gānītu Upīti un celtu brāli. Tu brālim laikam kādas nenozīmīgas frāzes būsi teikusi, un, lūk, ko viņš iztaisa: tādu Tavu pesimismu! - Varbūt paspēšu uzrakstīt atbildi, tad pielikšu Tev klāt viņa vēstuli; citādi rīt līdz ar pulveri. - Kirhenšteins sūdzas, ka Lūkini viņu atstājuši, it kā par to, ka viņš [1 nesalasāms vārds] pretnieks. Vēl naudas neprasa. Es teikšu viņam par saviem zaudējumiem bankā. - Vai negribi, lai Tev sūtu avīzes, jeb vai Tu labāk stingri strādāsi? - Es vēl kārtojos un rakstu vēstules, tad nāks U. B-as darbi u.c. sīkumi; opera «U. u. N.» u.t.t. Lido, sirdsiniņ, lido.

 

 

 

582.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 8. februārī

Mīļo sirdsiniņ, dabūju Tavas dubultkartiņas ar visiem bārieniem. Vakar aizsūtīju pulveri, to tad dabūsi svētdien rīt; vienu dienu tiešām nokavējos ar sūtīšanu, jo, banka esot, palika par vēlu aptiekai un to pašu vakaru biju par slinku otrreiz iet. Kad Tev jāmaksā ārstam 5 fr. par zāļu parakstīšanu, tad es jau tos ņemu uz sevi. - Vairāk zaudējumu man nau, nekā Tev rakstīju. - Tev nau jābrauc šurp aiz taupības, Tava veselība vairāk jātaupa, - Skabargam aizrakstīšu. - Upīša polemiku atsūti man, es izskatīšu un Bokums pārrakstīs. - Man kūres dēļ būs jābrauc vēl uz Cīrihu. Vai nebija pienākušas vēstules priekš manis? Lido, sirdsiniņ, lido.

 

 

 

583.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gadā, ap 8. februāri

Mīļo sirds pūkiņ, man žēl, ka negribēdams esmu Tev padarījis tik daudz bēdu: nevajdzēja man apslinkt un iet to pat dienu otrreiz pēc pulvera uz Lugānu; es biju sevi atvainojis ar tām cerībām, ka, man aizbraucot, Tu tā kā tā gulēsi mierīgāk, jo mūžīgi jau nevar dzīvot no pulveriem vien. Tad - nevajdzēja man Tev rakstīt par to zaudējumu, jo Tu par to vairāk uztraucies nekā es; gan es to atkal iedzīšu ar darbu un taupību, un banka vismaz tagad, pēc citu banku krīzes, ir drošāka, jo bagātāka. Es Tev arī teicu to tikai aiz vecās parašas: Tev visu teikt; es vienmēr aizmirstu, ka Tu nemaz nevēlies visu zināt. Tad vēl - nevajdzēja man Tevi dzīt uz pastu ar tiem mantu sūtījumiem; es varu iztikt bez viņiem un vajdzības gadījumā ātrāk atkal uz Cīrihu braukt, jo zinu, cik nelabprāt Tu ej uz pastu. Nu es solos vairāk piepūlēties, gan tad atminēšu Tevi izsargāt no bēdām un visām nepatikšanām. Kas jādara, to jau nu es zinu; teikusi Tu man arī esi. - Par citām bēdām Tu velti bēdā: Tev nebūt nau obligātoriski šurp jābrauc, ne taupības dēļ, jo vairāk arī es taupu, kad Tu taupi savu veselību. Nupat runāju ar Teodoro sievu; arī viņai sāpot kāja, kā vēl daudziem še. Un viens viņas pusdienas ēdējs (pie viņas 3 ēdot) arī nepanesot šejienes klimatu: dabūnot žults [uzgrūšanu?] tikai še. Tātad Tev nebūt nau šurp jābrauc, uz ilgāku laiku jau nemaz nē. Varbūt ar 10 dienu bijeti atbrauc paskatīties, kā zied peski. - Kad Tev saimniece tagad iebiedēta un dod labu pusdienu, Tu varbūt varēsi pie viņas palikt arī pa vasaru. Varbūt rodas vēl kāda cita kombinācija. - Tagad vēl pēdējo reizi Tev vajdzēs laikam ko dāvāt Terezai uz kāzām: man izrādīja visu, ko citi dāvājuši. Es nopirkšu te kaut ko. - Un nu, mīļo pūkumiņ, nebēdā vairs, pulvers Tev jau ir, un te šie ziediņi par atvainojumu. Lido, Tavas kartiņas ļoti skaistas.

 

 

 

584.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 9. februārī

Mīļo sirdsdārgumiņ, laba Tava kartiņa no svētdienas; tikai vienu es nesaprotu, kas Tev ir ar to temperatūru? vai krīt atkal? vai augsta tikusi? Vai esi atkal nopietni slima? Vajdzēs jau drīz atkal braukt uz Cīrihu. Laiks te arī sāk maitāties, kuratiņi par daudz dikti lūdz pēc lietus pa visām baznīcām. Dievs vairs nekā nevar padarīt. Preilenei liku izzināt, kādas dāvanas jādod Terezai, - Röschlim būs jāsamaksā otrreiz, jo nau rēķinu. - Lai Skabarga tūliņ atraksta, kad pārbrauc Cīrihā. - Man nu jau tepat atkal pilns otrs albums ar mazā pūka skaistām kartiņām. Lido.

 

 

 

585.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 10. februārī

Mīļo sirdsiniņ, es redzu, ka velti atbraucu šurp, miera meklēdams; bet bija jau arī cits iemeslis: nokārtot naudas lietas. Varbūt Tu to man nepārmetīsi, kā to drusku saules - siltuma, kurš jau arī bij tik 2 dienas, jo nu ir auksts. Par pašu sauli arī pārpratums; es tiešām nerakstīju, Tevi pierunādams, es zinu, ka kurvis Tev dārgāks. Es tik stāstīju par sevi; nedarīšu tā vairs. - Vai Tavas mantas ir visas, nezinu. Tev būtu labāk visas jāved pie sevis. - Upīša kritiku neraksti pārāk asi, nerunā par to nodevību; atsūti labāk visu man, es nosūtīšu no šejienes. - Tavu sūtījumu <vēl nau> ir. - No Valkas atnāca 60 fr. par zirgu. - Neesi vairs ļauna, sirdsiniņ, es braukšu drīz atpakaļ, lido.

 

 

 

586.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 11. februārī

Mīļo sirdsdārgumiņ, rakstīju jau šorīt, tādēļ tik pāris mīļu vārdiņu. Nebēdājies un neuzbudinies, nelamā arī kolonistus, labāk tā, kā darījām ar Stelpi. - Š[ulca] vēstule ir ļoti mīļa un laba, tā ir pabalsts arī no āras. Es vēl neesmu rakstījis, bet atzīmējis tik dažas domas, izstāšanās būs, jāsaka, kā gala vārds tam rakstam. Nebēdājies, sirdsiniņ, gan jau ies. Lido.

Atklātnes malā rakstīts:
Es arī Skab[argam] aizrakstīju apmierinādams; ir jau viss darīts. Lido.

 

 

 

587.

NEZINĀMAI PERSONAI
Kastaņolā 1914. gada 11. februārī

[11.] 12. 14.

Lielākā lieta ne tā, cik Br[auns] vainīgs, bet tā, ka instances nevēlas viņu izmeklēt, arī ne pašu savstarpējā goda tiesa. Kaitīgs nau tik daudz viens otrs Br., bet gan kaitīgs gars, kurš ved uz birokrātismu, uz demokrātisma noliegšanu. Kad vesels kongress nevēlas ne zināt pats, ne darīt zināmu masai, tad tas ir viskaitīgāk.
To es varu tagad vislabāk vienīgi pastrīpot, uz to visspilgtāk norādīt tikai ar savu izstāšanos.
Tātad ir tagad otrās šķiras jautājums, cik kongr[ess] un demokrātija zin par Br. lietu. Par to var runa būt arī vēlāk. Pirmās šķiras jautājums ir: kurš princips mums ir? Vai slēpt masai lietu. jeb vai viņai ļaut par visu zināt un spriest? Viens no šiem ceļiem jāiet partijai, un es aizrādīju, ka pirmais ir kaitīgs un otrais derīgs.

 

 

 

588.

NEZINĀMAI PERSONAI
Kastaņolā 1914. gada 11.-12. februārī

11. 2. 14.

Es atsakos tādēļ, lai nedomātu, ka man personiski iemesli, ka es gribu gāzt personas, lai nāktu viņu vietā. Lai nedomātu, ka visa lieta vispār ir personiska, lieta ir principiāla.
Man nerūp Br[aunu] sodīt, bet ka atzītu, ka pašai vadībai jābūt skaidrai.
Pazudināt Br. nē, jo ir diezgan daudz arodu darbam: teorētiskas brošūras lai raksta, to rakstīt vajga.
Kādēļ nerunāju agrāk? Nebij dokumentu, nebij vārdu. Cik grūti pat tagad runāt, kur tas ir.
Atsakos: es darīju savu pienākumu, aizrādīju partijai, visām iestādēm, līdz pat kongresam. <Kad> Tas netiek ieskaitīts par ievērojamu, tad tā partijas darīšana.
Es vairāk nevaru neko panākt ar oficiālu instanču ceļu, tad man jādara tas darbs, kas ir mans: literatūra.
Nozīme manai ofic[iālai] piederībai tikai tiktāļ, cik varu būt noderīgs partijai ar savu vārdu un darbu. Mans vārds nau noderīgs, tad paliek mans darbs, kurš nau domāts ofic. partijai vien, bet tautai, t. i., tautas lielākai daļai, strādniecībai, vispārībai.

 

12. 2. 14.

Es norobežojos no visām l[atviešu] s[ociāl]d[emokrātij]as oficiālām instancēm un priekšstāvībām, ar kuru antidemokrātisko garu un rīcību man nau nekā kopēja un pie kur[ām] es negribu ņemt nekādu daļu. Bet man ir viss kopējs ar sociālistisko proletārisko pasauls uzskatu, un gribu kā vienmēr, tā arī tālāk ņemt dzīvāko daļu pie latviešu proletariāta dzīves un attīstības, jo proletariāts materiāli ir latviešu tautas lielākā sastāvdaļa un garīgi viņas nākotnes vadonis.

 

 

 

589.

ŽURNĀLA «DARBS» REDAKCIJAI
Kastaņolā 1914. gada 12. februārī

12. 2. 14.

God. biedri! Līdz ar šo nosūtu vienu dzejoli jaunajam žurnālam «Darbs». Tas lai rāda, ka, pieņemdams laipno līdzstrādāšanas piedāvājumu, negribēju nākt tukšam rokām, un lai reizē atvaino, ka atbilde dzejoļa dēļ nokavējās dažas dienas. Nezinot vēl neko tuvāku par «Darbu», jau tagad varu izteikt, ka man īpaši simpātisks ne vien marksist[iskais] virziens, bet viss viņa izdošanas veids: iekustināj[ums] no pašu organiz[ēto] strādn[ieku] aprindām, tad tālāk virzīš[ana] no strādnieku vidū sastādītas komisijas. Tā ir labākā liecība par Rīgas strādnieku pašdarbību, patstāvību un garīgo gatavību, un tā ir nepieciešama, jo proletariāta atsvabināšana arī garīgi- var notikt tik ar viņa paša rokām.

 

 

 

590.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 12. februārī

Mīļo zelta draudziņ, ir jau viss atkal labi; neuztraucies, nebēdājies. Es rīt parīt braucu atpakaļ, gan tad visu noglaudīsim. Tavus sūtījumus visus saņēmu, arī vēstules, ko vakar sūtīji. Li vien ir un li vien būs, un paliek vecais lido, sirdsdārgumiņ, lido.

 

 

 

591.

A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1914. gada 14. februārī

Mīļo brāli, nosūtu «Hanzai» Tavu «11. stundu» kā drukāšanai nolemtu, ar piezīmi «Drukāt». Tu varbūt paņemsi no «Hanzas» savu rakstu un izskatīsi to vēlreiz cauri, pārlabodams daudzas drukas kļūdas, jo šis raksts ir uzskatāms kā Tava polit[iskā] ticības apliecība un kā tāds viņš prasa jo lielāku cienību un rūpību. Pārdomā arī labi un varbūt aprunājies ar kādu - cenzūras ziņā; piem., «melnā sotņa», man liekas, neies; tās vietā varbūt «melnie»; arī krievu valodā Fedjka un [Kl.?], man liekas, būs par šķērsli. Tādu sīkumu dēļ vien varbūt arī aizliedza dram[atiskā] cenzūra. Daudz mīļu sveicienu un skūpstu no Tava [paraksts].

 

 

 

592.

E. VIRZAM
Kastaņolā 1914. gada 23. februārī

10./23. 2. 14.

Ļ. c. Virzas k.! Verharna tulkojumā liekat, ja vēlaties, dažas dzejas papildinājumu; tik saturā tās nevar būt tieši netikumiskas, kas neder U. B-ai. Tad tās dzejas nau vairs man jāpiesūta. Franču antoloģija, kura Jums jau gatava, (U. B. ļoti derēs, ja būs labs tulkot[ājs]. Arī klasiska drāma derētu, bet drukā viņa varētu nākt laikam tik citu gadu, kura sarakstā tad tās ievietotu. Vai Jūs tā ar mieru? Bez piedāvājuma U. B. Jūs piespraužat arī skaistu dzejoli. Bet nu par Jūsu skaisto dzejoli. - Ka Jūs labs tulkotājs, redzu no Jūsu V[erharna], ka labs dzejnieks, zināju jau agrāk, - dzejols rāda gluži ko jaunu, es zināju līdz šim tikai, ka man slepeni ienaidnieki, un nu es redzu, ka man arī slepeni draugi.
Jūsu sk[aistais] dzejols rāda man gluži ko jaunu: mēdzu baidīties no slepeniem ienaidniekiem un balstīties uz atklātiem draugiem, un man viņš būs vairāk, nekā Jūs rādat, ka ir arī slepeni draugi. Tieši es sāku nojaust, ka viņu nau tik maz, kad nu eju pa tumsu, nau vairs bailīgi vien, bet arī priecīgi. Bet Jūs jau gaidāt, lai runāju par lietu.
Atļaujat beigās vēl atgriezties pie Jūsu sirsnīgi domātā, tik formā pilnīgā dzejoļa. Skaistākā nekrologa, kādu varu vēlēties: izdzisusi pasaule, mēness, bet tumšie vulkāni vēl strādā, man liekas, ka nupat tik sākšu strādāt, bet cik mierīgi zināt, ka arī par tavu pagātni tik skaisti domā dzejnieks. Jums rūp: mana tālā nākotne, drupas un atlikušas kolonnas tik tālu, ka es par to vēl nemaz nedomā[ju], jo man liekas, ka es nupat tik sāku strādāt pie to kolonnu celšanas. Es jūtos mierīgāks, kad ar tādu sirsnību man [teikums nav pabeigts]. Jūsu sk[aistais] dz[ejols] man rāda, ka arī Jūs piederat pie maniem nezināmiem draugiem; viņi būs varbūt ne mazāk par maniem slepeniem ienaidniekiem, un to nau maz. Bet, kad nu es eju pa lielo tumsu, t. i., atklātības gaitā, tad ir ne bailes vien, bet arī atradēja cerība. Bet Jūs jau gaidāt, lai runāju par lietu.

 

 

 

593.

J. VECOZOLAM
Cīrihē 1914. gada 16. martā

Mīļo biedri, no Davosas še bij biedrs, kurš solījās Jums rakstīt un minēt arī par Un. B-u. K. F. Meiers nau gandrīz nemaz vēl tulkots latviski, un U. B-ā viņš ļoti noderētu. Bet varbūt būtu labāk ņemt «Angela Borgia» kā mazāku gabalu. Tomēr arī «J[ürg] Jenatsch» var nākt visādā ziņā. Tātad tulkojat vien.
Ar sirsnīgiem sveicieniem
                                                    [paraksts].

 

 

 

594.

J.VECOZOLAM
Cīrihē 1914. gada 17. martā

Mīļo biedri, valodas grūtums būs vienāds «A[ngela] B[orgia]» un «J[ürg] J[enatsch]»; tas gan tikai gadījums, ka «A. B.» sākums ir grūtāks. Bet tulkotājam tas jāpārvar, un Jūs to pārvarēsat. - Heers tiešām stāv augstāk par Cānu, kurš tomēr publikai ir tuvāks. Es būtu ar mieru mēģināt Heeru likt priekšā mūsu zemniekiem: apstākļi un centieni gluži sveši, bet pamatā taču viena un tā pati zeme. - Jūs sakat, ka no Parīzes neesat saņēmuši nekādas ziņas, - es nezinu, kādas Jūs gaidat, tikai U. B-as vadībai ar Parīzi nau nekāda sakara. Daudz mīļu sveicienu.
                                                                            [Paraksts.]

 

 

 

595.

A. DEGLAVAM
Cīrihē 1914. gada 21. martā

Mīļo brāli, laikam viena mana vēstule Tev ir zudusi, jo, piem., par T. Bangu biju Tev jau rakstījis, tāpat par «P[ūt], v[ējiņi]!» honorāriem. Noliec tos uz 10 rbļ. vai, kad izrīkojumi ir lielāki, tad uz 5% no ienākuma, kā, piem., man tika maksājuši par lieliem izrīkoj[umiem] Vidzemē, «Z[elta] zirgu». Nupat man caur «D[ienas] L[apu]» atsūta lūgumu, lai neļaujot «Z. zirgu» alojiešu saviesīgajai biedrībai, kura esot melna un pret atturību. Neļauj ar izrādīt, - G[ulbim] laikam iet pašlaik vājāk ar naudu; to es nomanu tieši un arī netieši no tā, ka U. B-ā iznāca tikai 3 grāmatiņas, 4 un 5 vietā. - Tad nu sveicini sirsnīgi to Paegļa kundzi un arī viņu pašu, jo nu arī es zināšu to radniecību; es to sevišķi cienu tādēļ, ka man tik maz to radu. - Mēs pašlaik esam abi Cīrihā un ārstējamies; bet drīz es braukšu atpakaļ uz Castagnolu, un pēc kāda mēneša arī Elza. Labi, ka Dorītei iet drusku labāk. Paliekat nu Jūs abi mīļi skūpstīti un sveicināti no mums abiem. [Paraksts.]

 

 

 

596.

J. VECOZOLAM
Cīrihē 1914. gada 30. martā

Mīļo biedri, Gulbis honorāru ziņā, kā dzirdu arī no citiem, nepieturas pie avīžu praktikas, bet tiešām maksā, ko sola. Par prozas tulkojumu viņš mēdz maksāt 12-15 rbļ. Naudas darīšanās Jums būs jāgriežas pie viņa, uz priekšu viņš gan tagad nemaksājot. Pēdējā laikā grāmatniecībai vispār ejot grūtāk un gan arī Gulbis [1 nesalasāms vārds]. «J[aunā] D[ienas] L[apa]», kā dzirdu, maksājot vissliktāk un solot vislabāk. «Dz[īve]» esot labāka maksātāja. Daudz mīļu labdienu.
                                                                                                [Paraksts.]

 

 

 

597.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Cīrihē 1914. gada 30. martā

Sirsnīgi sveiki! Saņēmu Jūsu vēstuli un kartiņas, un naudas sūtījumu; ar daudz paldies. Nu ir labi, ka Jūs Rīgā nolikāt sekretāru Rozes kgu, varēs bez šķēršļiem saprasties un lietu veicināt. Atsūtat man lūdzu K. Rozes k. adresi, lai varu sarakstīties tieši. - II d. kop. rakstu manuskripti aizsūtīti uz Rīgu pusgadu atpakaļ: «V[ētras] sēja» un «V[ēja] n[estas] lapas», jā, bet pavadu vēstulē bij teikts, ka citi raksti pārdrukājami bez pārgrozījumiem, un bij minēta rinda, kādā tie drukājami, un doti citi aizrādījumi. Tas nu viss zudis, un nu es dabonu dzirdēt, ka ar «V[ētras] s[ēju]» un «V. n. l.» vien nepietiekot, bet vajagot manuskriptu līdz 30 loksnēm. Ļoti pareizi. Bet, kad jau bija nozaudēts aizrādījums, kā šīs 30 l. pildīt, tad varēja arī tā iedomāties, ka līdz šiem 2 dzeju krājumiem nāks arī citi. Nu, kad sākuši drukāt «V. s.» un V. n. l.», iznāks juceklis, jo pirmam pēc kārtas jānāk «Tālas noskaņas», un nu būs lappušu skaitļi nepareizi. Bet es negribu, ka II d. iesāktu nepareizi ar «V. s.». Te uz lapiņas uzrakstu dz[ejoļu] krājumu kārtu; to pat aizrakstu reizē arī uz Rīgu. - Bet varbūt Iniņberga kgm ir labs iemeslis kavēt drukāšanu, - varbūt I daļa top vāji pirkta? Ir tiešām cena uzlikta par lielu. Tādēļ ļoti lūdzu atsūtīt ziņas par I d. pirkšanu. Ja I d. neiet, tad nau vērts izdot jau tagad II d. Arī pats izdošanas laiks, pavasarī vai vasarā, ir ļoti neizdevīgs. Tad jau labāk pagaidīt līdz rudenim un ziemsvētkiem. Kad druka maksā tagad lētāk, tad var klajā laišanu aizturēt. - Es dzirdu, ka vispār grāmatniecībai ejot tagad grūti, un tad man nekas nau pret I[niņberga] k. vilcināšanos; es būtu bijis pilnā mierā, kad viņš man būtu to klaji teicis pāris rindiņās. Arī tagad es nebūt nespiežos uz izdošanu. Tie skaitļi, ko Jūs minat, ka ieņēmumu nau ne puses no izdevumiem, dod taisnību I. brīdināšanai. Publikai uzspiest grāmatas nevar; nelaikā izdotās arī vēlāk nepērk, jo viņas jau ir vecas. Veikalā vajga tikai lielākas ātrības un kārtības, bet pārbarot viņu nevajga ar nesagremojamu barību. - Tādēļ man arī negribas runāt par III daļu. Bet, lai laikus uz to sagatavotos, tad pieliksim par to arī piezīmes še klāt. - Par «Jāzepu» jāsaka apmēram tas pats: vasara nau īstais izdošanas laiks, grāmatas vispār vēl neiet. No manas puses vēl viens iemeslis: uzvedīs laikam nāk[amajā] rudenī vai 1915. g. pavasarī, tad nau labi grāmatu izdot pārāk ilgi iepriekš izrādēm. - Par Asp[azijas] darbiem varu dot labākas ziņas. Biogrāfija («No atzīš[anas) koka») ir pāri par pusi jau gatava. Pašlaik Asp. strādā pie viņas, un labi strādā. Rudenī būs grāmata gatava izdošanai, un taisat, ka pirms ziemsvētkiem nāk klajā. - Tas būtu tas labākais, ko varu Jums teikt; vēl sīkumi: sīkās summiņas nau vērts sūtīt tūliņ. - Gulbja projekti laikam paliks projekti. - Un nu vēlreiz: lūdzu caur Rozes kgu likt sameklēt, aizņemties vai sapirkt vecās «Dienas Lapas» un «M[ājas] V[iesa] Mēnešrakstus», kas vajdzīgi III daļai. - Adrese še Cīrihā nau uz ilgu laiku, 20 dienām, sūtiet labāk Castagnola. - Sirsnīgi un mīļi sveicieni no mums abiem.

Pirmais pielikums uz atsevišķas lapas:

Kop. rakstu II daļa

«Tālas noskaņas»     134 lpp.
«Vētras sēja»           112 -
«Vēja nestas lapas»  104 -
«Tie, kas neaizmirst»140 -
«Ave sol!»                  58 -
                        ---------------------
                        548 lpp. = 34 loksnes

Tikpat daudz,
cik I daļā.
Nevar drukāt citā kārtā, kā še minētā.
Korektūra jāsūta man uz Castagnolu.
Novilkumus var ņemt no «Vētras sējas» un «Vēja nestām lapām». «Tālas noskaņas» nē, jo tās nāks U. B-ā, tātad nebūs vairs pieprasījuma. No «Tie, kas neaizmirst» un «Ave sol!» varētu novilkt, bet tas jāizšķir Iniņberģim un veikalam, skatoties pēc tā, cik vēl ir neizpārdotu eksemplāru.
- «Vētras sēja» jādrukā, kā aizrādīts; katrs dzejols uz savas lappuses.
-Vai cenu: nebūtu iespējams vairs pazemināt uz 1 rubl.?

Otrais pielikums uz atsevišķas lapas:

Kop. rakstu III daļa

Humors

Kalendāri
«Mazie dunduri»
«Apdzied[āšanas] dziesmas»
Epigrammas
Burleskas

 

Fragmenti

«Susutis»
«Spītnieks»
Bērnu grāmatas

 

Literāriska darbība

1903. gads
Eseji
Liter[ārās] polemikas

Viss kopā 30 loksnes vai drusku vairāk.

«1903. gads» es liku no «D[ienas] Lapas» veciem numuriem pārrakstīt Rīgā. Bet «esejus», «liter. polemikas», epigrammas, burleskas, tāpat «avīžnieka dienas grāmatu» u.t.t. es nevaru likt pārrakstīt. tādēļ, ka nevaru no tālienes uzrādīt, kur un kuri ir mani raksti. Man vajga priekš tā veco gada gājumu no «Dien. Lapas», no 1888. g. sākot, «Māj. Viesi», no 1895. gada sākot, un «M. V. Mēnešrakstu» visu. No «M. V. M.» vismaz satura rādītāju par visu laiku. - Sakat nu, kā lai es pie tā tieku? Vai Jums pašiem nau to mantu mājā? Vai kādā bibliotēkā? Jo man pietiktu arī ar aizņemtiem eksemplāriem. Es liktu tad no tiem izrakstīt, kas man vajdzīgs, un atsūtītu godīgi atpakaļ. - Varbūt K. Rozes k. var Rīgā apprasīties, aizņemties, uzpirkt? Vai Jums citi paziņas? Šis materiāls man jādabū visādā ziņā. No tā es varu iztaisīt pāris ļoti interesantas grāmatas arī šim laikam. Bez tam man vēl viens grāmatu plāns ar šo materiālu.
Lūdzu man uz šo pēc iespējas plaši atbildēt. Sirsnīgi. sveiki!

 

 

 

598.

A. KALNIŅAM
Kastaņolā 1914. gada 27. aprīlī

Mans mīļais, cienījamais, darīšu, un varu jau tagad solīt, ka līdz termiņam nepaliksat bešā; termiņš ir labs, viņš dod fantāzijai un pienākumam cietu vietu, kur pieķerties. Nu un vēl labāks Jūsu solījums: mūs apciemot ar jau gatavo I cēl. Tas man vislielākais prieks, tā man būs garīga atpūta un spēcīgs ierosinājums no ģēnija, kurš gluži citāds un tomēr man tik tuvs un mīļš kā savs. Šāda garīga kopdarbība ir mazumā visas tautas kopdarbība kultūra. Tādēļ es priecājos, ka vispār ar mūziķiem saderam un ka arī citi ņem manus tekstus. Podnieka teksts esot no E. Vulfa un laikam nau sakarā ar manu «Induli». - Mediņam, protams, nebūs iespējams ņemt nestrīpotu «Ug. un N.», tas arī ir tikai izmisums, ka es nespēju pats viņam dot saīsinātu tekstu. - M[elngailis] nedod man nekādas atbildes. - Paliekat nu mīļi, sirsnīgi sveicināti abi ar kundzi, un uz redzēšanos. [Paraksts.]

 

 

 

599.

J. DAMBEKALNAM
Kastaņolā 1914. gada 28. aprīlī

20 apsolītie uzvedumi paliek jums; monopola tiesības nevienam. Teātra personāla kolektīvais lūgums jāņem vērā.

 

 

 

600.

A. KIRHENŠTEINAM
Kastaņolā 1914. gada 28. aprīlī

Sirsnīgs sveiciens no Castagnolas, esam še jau kopš dažām dienām; še arī Lūkin kundze ar bērniem, bet viņa drīz braukšot projām. Saņēmu Jūsu karti un izgriezumus, daudz paldies, to artiķeli izlasīju ar intresi un uzglabāšu. Artiķelis par sufragetēm apstiprina pilnīgi manas domas, jo viņš prasa tikai Frauenwahlrecht, bet ne allgemeine Fr[auen]wahlrecht. Protams, viņas labprāt pieņems kā pabalstu arī strādnieču balsis, bet par labu dāmām - Damenwahlrecht. - Bernā laikam tādēļ dārgi dzīvokļi, ka nāk izstāde.
Paliekat abi mīļi sveicināti no mums.
                                                                            [Paraksts.]

 

 

 

601.

J. DAMBEKALNAM
Kastaņolā 1914. gada 29. aprīlī

Mīļo Jānīt, saņēmu telegrammu no Birutas, tad no Tevis, gadījās taisni tanī dienā, kad vajadzēja notikt «Ug. u. N.» jubilejas izrādei. Atbildēju uz pirmo, ka rakstīšu vēstuli, un uz otro sekošu; Vcrsprochene 20 Aufführungen bleiben euch; Monopolrecht keinen. Theaterpersonal Collektivbitte muss beachten. Bet no telegrammām nekad nevar labi saprast visus apstākļus, tā, piem., šoreiz varēja pat domāt, ka Tu draudi man ar sūdzību par zaudējumu atlīdzību. Tādēļ es bez telegrāfiskas atbildes rakstu vēl šo. - Kad pirms pāris mēnešiem Biruta Tijas vārdā pieprasīja man 16, tad 20 «P[ūt], vēj[iņi]!» izrādes tiesības, es to apstiprināju. Viņa plašāk paskaidroja, ka Tijai daudz labāk būtu monopoltiesības uz «P., v.» izrādēm, - to es nesapratu un neatļāvu. Man gribējās pašam paturēt tiesību uz savu lugu un atļaut izrādes sevišķi arī lauku biedrībām, kas pēc monopola nebūtu bijis iespējams. Plašāk par to rakstīt Birutai mani aizkavēja mana neveselība un ārstēšanas Cīrihā. - Tad priekš pāris nedēļām man pienāca kolektīvlūgums J[aunā] teātra personāla vārdā no direktora Mierlauka, lai atļauj viņiem arī «P., v.» izrādes. Uz to es gan viņiem arī neesmu vēl atbildējis aiz tās pašas neveselības, bet man tāds kolektīvlūgums jāievēro, jo viss teātra personāls ir mani kolēģi, ar kuriem kopā man būs jāstrādā ne pie šīs lugas vien. Es tikai īsumā, atklātnē, aizrakstīju Deglavam par honorāru, lai ņem līdz 10 rubļ. vai 5%, skatoties pēc apstākļiem. - Mani ļoti pārsteidza, kad no Birutas pēdējās vēstules un arī no aktieru raksta redzēju, ka ir cēlusies viņu starpā dziļa nesaticība, jo Biruta taču pērnajā aktieru konfliktā bij stāvējusi pilnīgi uz aktieru puses. Man šīs pastāvīgās ķildas ir gluži nepanesamas un arī nesaprotamas, jo ķildojošo konstelācijas vienmēr mainās un es arī gribēdams nespētu tām sekot. Bet. es to nemaz negribu un negribu, ka mani velk viņās iekšā. Tagad, kā liekas, abas grupas prasa sev monopoltiesības uz «P., v.», tikai lai kaitētu otrai pusei. To es nevaru pabalstīt. Es domāju, «P., v.» vajadzētu iet uz laukiem, un ne vien abas trupas varētu to izrādīt, bet arī vēl lauku biedrības pašas; šāda konkurence tikai nāktu par labu izrāžu mākslas līmenim. Bet, lai nenotiktu tīši vai netīši vairāku trupu izrādes vienā vietā un dienā, tad vajaga atsūtīt man un pēc izsludināt katrai trupai savu nodomāto izrāžu sarakstu. Tātad lūdzu atsūtīt man jūsu sarakstu par tām 20 izrādēm, kuras atļautas no manis, tanīs vietās un dienās citiem netiks atļauts. Cik Deglavs atļāvis otrai trupai, es nezinu.
Beigās lūdzu Tevi, mīļo Jānīt, un visus jūsu trupas dalībniekus nepielaist ķildas arī šoreiz; nesaticība jau diezgan kaitējusi visai teātra lietai, es vismaz negribu to darīt. Nau man vispār priekš negatīvas darbības tagad ne laika, ne veselības, bet stāv priekšā gaidāma strādāšana, ko es vienmēr esmu skaitījis par svarīgāku. Paliekat visi mīļi, sirsnīgi sveicināti un rakstat vai telegrafējat, kad kas neparedzēts.
Daudz labu dienu. [Paraksts.]

C[astagnola] 29. 4. 14.

 

 

 

602.

A. MIERLAUKAM
Kastaņolā 1914. gada 1. maijā

Atļauju abām trupām - jums un Tijai.

 

 

 

603.

B. SKUJENIECEI
Kastaņolā 1914. gada 2. maijā

Castagnolā 2. 5. 14.

Mīļā Rūtiņ, šie garie uztraukumi gan grūti nesami, sevišķi tagad, kad pēc kūres man būtu vajdzīgs miers. Tu raksti, kad es aktieriem neatļauju izrādīt «P[ūt], v[ējiņi]», tad viņi boikotēs visas manas lugas, un tomēr Tu prasi, lai es viņiem neatļauju; jo, kad es atļauju, tad Tu atkal esi finansiāli un morāliski pazudināta. Tu pārliecināta, ka vienam no mums jātop pazudinātam, vai Tev, vai man, abi nevaram pastāvēt. Es nu savas lugas, esošās un rakstāmās, nestādu tik augsti, ka viņu dēļ vajdzētu ciest jel vienam cilvēkam, un nu vēl tādai māksliniecei kā Tev; vispār viņas nau rakstītas ciešanu, bet prieka dēļ. Jau reiz Tu mani liki tādā alternatīvā: vai zināmu lomu dot zināmai aktrisei, vai «Uguni u. nakti» neizrādīt. Toreiz Tu izšķīries priekš «U. u. N.», un to izrādīja nu 100. reizi. Tagad alternatīva vēl asāka: vai atļaut Tavai trupai vien izradīt, vai neizrādīt nemaz manas lugas, t. i., man nerakstīt lugas un, galvenais, kaitēt J[aunajam] teātrim un viņa aktieru personālam, jo es jau, nerakstot lugas, varu citu ko darīt. - Tev tagad, kur Tu esi pašā mutulī un Tev vienmēr jāsaduras ar nepatīkamām personām, izliekas, ka tiešām nau citas izejas kā tik šī alternatīva. Bet vai patiesi tā ir? Vienkārt, nezin vai aktieri mani tūliņ boikotētu, jo līdz ar teātri ciestu viņi paši; bet var jau būt, ka viņi to neapdomā un mani tomēr boikotē. Bet, otrkārt, vai Tu tiešām būtu pazudināta, finansiāli un morāliski, kad atļautu izrādes blakus Tavai trupai arī otrai? Vai Tu otro skaiti par tik pārvarīgu, ka pat Tu ar uzskaitītiem tiešām labiem spēkiem nespētu konkurēt? Tu pati saki, ka otrai ir visas galvenās lomas, pat Barba, koristu un iesācēju rokās. Tava trupa tiešām būs skolotāja lauku aktieriem, jūsu uzņēmums taisīts lielā stilā, to var un vajga arī tā publikā ievest ar piemērotiem aizrādījumiem, garākiem rakstiem avīzēs par turnejas kulturālo nozīmi, ar sludinājumiem. Man nesaprotams, kādēļ jūs baidāties no konkurences tiktāl, ka turat par gluži neiespējamu, ka izrāda abas trupas. Bet; varbūt bailes arī nau Tavs motīvs. Tu kopš atstāšanās no J. teātra esi sarūgtināta, uzskati visu ļaunāki, nekā ir (piem., «D[ienas] L[apas]» izgriezumā Tu ieskati, ka jūs nostādīti par blēžiem, kamēr tur tikai teikts; «ar šo trupu nesamainīt citu jauktu trupu»- jauktu no J. teātra un citiem aktieriem -, piezīme nevajdzīga, varbūt neveikla, bet ne ļauna). Bet, lai kā, dažu nepatīkamu personu dēļ kaitēt visam J. teātra personālam un tā reizē arī teātrim? Un vai lai es taisni palīdzu kaitēt, kur taču es aktieru biedris, ar viņiem strādāju kopā? Viņi lūdz, lai es ļaujot viņiem drusku papelnīties pa tukšo vasaru, un es lai to liedzu? Tad jau viņiem būtu tiešām iemesls kaitēt arī man tāpat. Jo vairāk tādēļ, ka, viņiem tieši kaitot ar aizliegumu, es ar to Tev neko nepalīdzētu, jo viņi jau Tev nau nopietna konkurence, kā Tu pati saki, un arī izrādāmo vietu pietiekoši abām trupām. - Vai tiešām varētu būt Tavs nolūks piepalīdzēt pie J. teātra iznīdēšanas? Viņš līdz šim mūsu labākais teātris, un, kad Tava trupa un Tu dosi ko vēl labāku, vai viņš tādēļ iznīcināms? Varbūt ka Tev ir labi plāni par citu [darināmu?] teātri, bet tos es nezinu. Tagad es tiešām nesaprotu Tavus motīvus, kādēļ Tu gribi iegūt vienīgās tiesības uz izrādēm. Tavs morāliskais un mākslas prestižs taisni paceltos caur konkurences pielaišanu. - Es izminējos vēl tā, ka Tev daba prasa pastāvīgus uzbudinājumus, ka sanāci naidā ne vien ar teātra vadību, bet nu arī ar aktieriem, ar kuriem tik nesen vēl kopā karoji pret vadību, - bet man tāds pastāvīgs uzbudinājums un naids ir taisni fiziski nepanesams, un nevienai lietai par labu tas nenāk. Es tā nekā nevaru strādāt un domāju tiešām labāk nerakstīt lugas. Tādēļ izšķir nu pate to alternatīvi: vai ņemt atpakaļ atļauju otrai trupai, vai atteikties no rakstīšanas. - Raksti Tu to pati. Manu vēstuli Jānīts būs jau saņēmis. [Paraksts.]

 

 

 

604.

B. SKUJENIECEI
Kastaņolā 1914. gada 5. maijā

5. 5. 14. Šo vēstuli biju norakstījis, bet nepaspējis nosūtīt, bija kavēkļi un nejutos pietiekoši labi. Nu man ir vairākas Jūsu vēstules un telegrammas. Bet es tikpat tāļi, cik bijis. Es nevaru arī tagad dot jums monopolu, es nevaru tā atstumt tā teātra trupu, ar kuru strādāju kopā, tā būtu pret viņiem netaisnība, un jums gluži lieka, jo kaitēt jums nevar konkurence. 20 izrādēs jūs dabonat atpakaļ visus izdevumus, un jūs varat izrādīt arī 30 un vairāk izrādes, to es ļauju. Tikai kaitēt teātrim un viņa personālam es nevaru ļaut Un vēl tagad es neredzu motīva, kādēļ jums vajga monopola. Arī citi to nesaprot, arī avīzēs («Dz[imtenes] V[ēstnesī]») lasu, ka varot vairākas trupas izrādīt, tikšot vietas. Brīvniekam dot atļauju gan nau nevienam interese, ne mākslai, ne man. Bet J[aunais] teātris jau savas firmas dēļ nevar tik zemu nolaisties, kaut gan pret jūsu sastāvu nespēj uzstādīt līdzīgu; vismaz nau to darījis. Uz to jums Mierlauks ir jāizaicina. - Jūs liekat priekšā, lai Mierlauks vienīgais rīko. Viņš tagad, kā liekas, pēc tā nedzenas un diezin vai gribēs uzņemties jūsu dārgos kontraktus. Es ar mieru, runājat par to ar viņu. Es telegrafēju šodien arī Deglavam, lai viņš palīdz vest sarunas par to, un, vispār, lai lūko samierināt abas puses. - Jūs sakat, ka es Tev, Rūta, devis vienīgās tiesības, atsūti man norakstā tās rindiņas; tur vajga būt pārpratumam, mana vaina, ka es nepiespiedos pa ārstēšanās laiku rakstīt plašāk, kas būtu bijis skaidrāk. Tev bij toreiz vienīgās tiesības tādēļ, ka nebij neviens cits pieprasījis. Aktieru kolektīvlūgums nāca vairāk mēnešus vēlāk, un arī par lauku pieprasījumu es nekā nezināju un nezinu vēl tagad. Bet aizliegt sava paša teātrim izrādīt to lugu, kā lai es būtu to darījis? toreiz tāpat kā tagad? - Par citiem jautājumiem tagad rakstīt nau laika, piem., par Freiluft izrādēm, par kādām runāja jau [pēc?] Amtmanis. - Gaidu nu no jums atbildi uz savu vēstuli, kuru saņēmāt sestdien. - Nesaprotu, ka varējāt pārprast manu telegrammu: Keinem Monopolrecht! tas taču skaidri teikts, ka nau nevienam vienīgas tiesības, tātad arī jums nau. Vēl ar motivējumu: ka man jāievēro teātra personāla kolektīvlūgums! Paliekat nu mīļi sveicināti un rakstat tūliņ. Un neatsakaties izrādīt. Sveiki!

Vēstules malā rakstīts:
Neatsakat izrādīt, kad izrāda arī Mierlauks, sakat vismaz motīvu. Sveiki!

 

 

 

605.

P. SĒJAM
Kastaņolā 1914. gada 6. maijā

Mīļo Mārtiņ, 28. aprīlī rakstīju Tev karti un lūdzu, lai Tu man paziņo, vai Tev ir un kā sauc krieviski izdoto vēstures grāmatu par franču revolūciju (iznāca ap 1905. g.). Tad, vai Tev ir Cunova brošūra (no N. C.) par žurnālismu franču revolūc[ijas] laikā? Uz to Tu man līdz šim vēl neesi atbildējis; varbūt Tu aizceļojis. Bet varbūt Jums no biroja vai kancelejas pienācis jauns priekšraksts, kā pret mani jāizturas. Tad Tavs, mana veca drauga, pienākums ir man par to paziņot un tā ar labu nobeigt to, kas nu ir aizliegts.
Daudz mīļu labu dienu.
                                                [Paraksts.]

C[astagnola] 6. 5. 14.

 

 

 

606.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Kastaņolā 1914. gada 6. maijā

Sirsnīgi sveiki! Saņēmu no Jums laikā naudas sūtījumu ar daudz paldies. Tāpat saņēmu atbildes karti uz manu vēstuli. No Iniņberga turpret atkal nau atbildes, ne uz vēstuli, ne uz sūtījumiem; nezinu tātad atkal, vai nu kop. rakstu manuskripti un aizrādījumi ir saņemti. Arī Roze nau rakstījis. Nu sūtīsim visu tikai Jums; ies ilgāk, bet taču drošība, ka kaut ko dabūsat. - «D[ienas] L[apa]» man visa vajdzīga, sākot no1886. g. Bergmaņa redakcijas, izņemot tikai 1896. un 1897. g. g. «M[ājas] Viesis» vajdzīgs no 1898. - 1903. Es esmu arī citur pieprasījis un, ja kur dabūšu kādus atsevišķus gadagājumus, tad Jums paziņošu. Pieprasīju Zeltiņam, vai var dabūt pirkt, neatbildēja. Laikam vislabāk varēs dabūt uz laukiem, pie veciem abonentiem, pa draugam. Es jau visus gadagājumus dotu nemaitātus atpakaļ, ieliktu drošības naudu, samaksātu sūtīšanu turp un atpakaļ un vēl ekstrā maksu par atļauju. Man vajga tikai izrakstīt tos rakstus laukā, kas ir mani. - Nepatīkams jautājums ar «Vārdu»; jau pēdējais bij mums puslīdz naidīgs; tagad pēc Aspazijas polemikas ar Upīti nu jādomā, ka «Vārda» raksti būs mums gluži atklāti naidīgi. Bet tad mēs nevaram tur piedalīties. Uz labu laimi dot tur savus rakstus arī nevaram un arī negribam atteikties Jūsu dēļ, jo Jūs mūsu vecs izdevējs un tuvs draugs. Sakat par to savu vārdu. Asp[azija] laikam arī par to Jums rakstīs. - Gaidīšu Jūsu plašāku vēstuli par kop. rakstiem u. c. Saņemat no mums abiem daudz mīļu sveicienu. J. R.

 

 

 

607.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Kastaņolā 1914. gada 11. maijā

Sirsnīgi sveiki! un daudz paldies par ātro korespondenci, kura tik ļoti patīkama, sevišķi veikala lietās. Par avīžu veciem gada gājumiem jau minēju izg[ājušā] kartī: es visus atdodu atpakaļ pēc norakstīšanas.-Par kop. rakstu dārgumu: Pēc Jūsu rēķina nau iespējams uzlikt lētāku cenu. Bet vai nebūtu iespējams izdot lētāk? Zeltiņš izdevis Aspazijas kop. rakstus tikpat lielus, un tomēr cena tikai 150 kap., un viņš taču vēl pelna, un vairāk nekā 600 rbļ.! Kā viņš to izdarījis? Honorārs maksāts par 300 rbļ. mazāk. Bet ar to viss nau izskaidrots. Vai toreiz cenas bij zemākas par druku un papīru? Jeb vai «Latvijas» drukātava ir par dārgu? Es domāju pēdējo. Varbūt Iniņbergs nau rīkojies diezgan veikaliski un praktiski, ir pārmaksājis; varbūt papīrs par daudz labs? Vajdzētu būt Jums lielākam ienākumam, jo Zeltiņš maksāja 900 r. honorāru uz 2000 eks., un Jums uz 3000 eks. vajdzētu spēt maksāt 1200 r. un vēl atlicināt vismaz tikpat daudz. Kad honorārs par lielu, var to samazināt, bet Jūs nekādā ziņā nedrīkstat zaudēt. - Atrakstat, kā ar to ir. Vai ir labi laist klajā II d. Koprakstu uz vasaras svētkiem? Tad maz pērk grāmatas. Daudz mīļi sveicieni no mums abiem. Jūsu [paraksts].

C[astagnola] 11. 5. 14.

 

 

 

608.

A. GULBIM
Kastaņolā 1914. gada 11. maijā

Mīļais draugs, ņem vien 200. U. B. N. Asp[azijas] «Sudr[aba] šķidrautu», bet pēc tam, kad Zeltiņš to atļāvis, jo viņam varbūt būtu ar to konkurence. Ģīmetni lūkos pagatavot uz to laiku. - J[anson]a vēstuli izlasīju: es esmu to vīru taču pārtaksējis, ieskatījis viņu par gudrāku, nekā viņš patiesībā ir. Bet tā mana veca kļūda: cilvēkus ietaksēt par augstu. Vai J. honorārs tagad ir 150 r. par mēnesi? un par ko paaugstinājums?-Manuskriptu U. B-kai pienāk arvien vēl ļoti daudz, es neatraidu, bet visiem saku, ka uz drīzu izdošanu nau ko cerēt, ka izdošana taps iešaurināta. Lai rūpējas katrs par U. B. rosīgāku izplatīšanu. Rūpējies Tu, ka par to top rakstīts arī avīzēs. - Vidiņš (Nīcā, no Liep[ājas] [1 nesalasāms vārds]) pieprasīja, vai Tu neizdotu mazas vārdnīcas. Tādas ir arī Reklāmam un laikam labi iet. Vidiņš ir kompetents un padarītu to darbu labi. Honorāru prasa 50 rbļ. loksnē, kas nau daudz. Atbildi viņam. Es jau atbildēju ar jā.
Paliec mīļi, sirsnīgi sveicināts. [Paraksts.]

 

 

 

609.

R. IVANOVAM
Kastaņolā 1914. gada 11. maijā

Mīļo Rubi, redzēju, ka no Tevis ir man atkal vēstule; nu Tu esi kaut drusku pabijis dzimtenē, tomēr labāk nekā nekas. Vai nu esi savas personiskas darīšanas nokārtojis? Būsi brīvāks. Martā saņēmu Tavu kartiņu un domāju jau, ka Tu vari tur noturēties. Kad nu būs Tev izdevība atkal tur pabūt, tad palūko ar, ko var izdarīt ar veco gadagājumu sadabūšanu. Vispirms jau liec atsūtīt tos, kas Tev pašam ir. Vajdzīgi man visi gadi «D[ienas] L[apas]», sākot no pat 1886. g., bet sevišķi no 1890.-1895., kad biju es par redaktoru (feb vai no 1889. rudens?). No 1895.-97. nevajga. Tad atkal vajga 1903. g. «Māj[as] Viesis» no 1894. g. un tālāk man vēl būtu vajdzīgs, bet to es ceru sadabūt no citas puses. - Man iznākšot kopotu rakstu II daļa laikam šo vasaru, nu pieprasa manuskriptus III daļai (tur būtu publicistika) uz šo rudeni. Tad nu būtu labi, kad līdz vasaras galam viss būtu rokā. Bet, ja tas nebūs iespējams, tad lai III d. iznākšana pagaida uz nākamu gadu; man arī tā ir diezgan daudz darbu. Esi nu mīļi, sirsnīgi sveicināts un skūpstīts no Tava [paraksts].

Atklātnes malās rakstīts:
Aizmirsu ko ļoti svarīgu: visi gadagājumi man vajdzīgi tikai norakstīšanai, un es pēc visus aizsūtu atpakaļ. Tikai aizņemos!

 

 

 

610.

A. PRIEDKALNAM
Kastaņolā 1914. gada 13. maijā

Sirsnīgākos sveicienus un simtu, simtu paldies par mīļo piemiņu simtā izrādē «U. u. N.»! Man Jūsu piemiņa jo dārga, un vēl šinī brīdī sevišķi, kad gribu atpūsties no ārstēšanās Cīrihā. Tad tikai sāksies atkal darbs. Un darbā domāšu uz Jums kā publikas reprezentantu, kuram gribētu pa prātam izdarīt. Gribētu pa prātam izdarīt arī mūsu dienas avīzei, bet tas man, kā redzu, nau izdevies, pat 100. «U. u. N.» izrādi viņa pilnīgi ignorēja, pat no sludinājuma izdzēsa, tikai dzīvē palika. Pat avīzi man 3 mēnešus nepiesūtīja, taisni pēc tam, kad biju samaksājis 10 rbļ. Un tagad atkal kopš 2 nedēļām man vairs nepiesūta. Es labprāt strādātu līdz uz Jūsu uzaicinājumu, bet no avīzes līdzšinējās izturēšanās man jādomā, ka es esmu nevēlams. Atrakstat man par to savus un viņu uzskatus. Paliekat abi sirsnīgi sveicināti.
Mīļas, sirsnīgas labdienas Jums abiem no mums abiem. [Paraksts.]

 

 

 

611.

A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1914. gada 15. maijā

Mīļo brāli, nu abas naidīgās trupas ir tiktāļ nomierinājušās, ka abas izrādīs «P[ūt], vēj[iņi]!». Vienīgās tiesības nebij dotas nevienam, bet B[iruta] bij pieprasījusi par 3 mēn. agrāk nekā M[ierlauks]. Tu beigās pats ienesi jucekli, kad manu tik skaidro telegrammu pārprati: «Apsolītās 20 izrādes paliek jums. Monopoltiesības nevienam. Jāievēro teātra personāla kolektīvlūgums.» Skaidri teikts, ka nevienam nau monopoltiesību, un Tu saproti, ka ir gan. Neveikls tad arī Tavs paskaidrojums, ka es pārgrozījis savu lēmumu; neko es negrozīju, tik Tu nesaprati. Un nevajdzīgs arī Tavs paskaidrojums. Jo nu man jāpaskaidro pret Tevi. Man gan nau nekādas patikas; bet, kad tomēr paskaidrošu, tad aizsūtīšu pirms Tev. - Atļauju dod visām biedrībām, neatkarīgi no abām trupām. - No Alojas bijis rakstījis pret Alaini kāds skolotājs [Pavārs?]. - Elza Tavu sūtījumu laikā saņēma un Tev par to paziņoja. Gaidu Tavu solīto vēstuli. Esat abi mīļi sveicināti un skūpstīti no mums abiem. [Paraksts.]

 

 

 

612.

E. TRĒZIŅAM
Kastaņolā 1914. gada 22.-25. maijā

22./25. 5. 14.
Dārgo biedri, uz Jūsu nopietno un sirsnīgo vēstuli neveselība man neļāva laikā atbildēt; arī tagad vēl nejūtos pietiekoši labi, bet jāsāk jau strādāt. - Pēc draudzīgās sarakstīšanās ar Valkas biedr[ību] biju arī pārliecināts, ka paši nešaubīsaties par manu pilnīgu un labprātīgu pretimnākšanu visu lugu ziņā, jo ieskatu sev par lielu godu, ka uzved uz laukiem arī tik grūti inscenējamas lugas kā «Z[elta] z[irgs]» un «Ug. u. N.». Nu jau plašāk par to esmu rakstījis tagadējam biedrības priekšnieka kgm. Bet Jums gribētu vēl kādus vārdus bilst par jautājuma principiālo pusi. Es frakcionārs nekad neesmu bijis, kaut arī skaitījies pēc tradīcijas un temperamenta pie vairāk radikāliem; bieži jau ārēji mazāk radikālie ir radikālāki, kā arī, piem., pati s[ociā]]d[emokrātij]a ir radikālāka nekā, piem., [1 nesalāsāms vārds]. Abiem virzieniem jāpastāv blakus, paisuma laikmetos atrod izdevīgāku darbību pirmais, atbotēs otrais. Un mēs jau vairāk gadus esam atbotē. Tad pirmā vietā stāv kultūrdarbi, kuri, kā Jūs pilnīgi pareizi atzīstat, ir gluži nepieciešami, padara p[artij]u par kultūrpartiju, un tikai kā tāda viņa spēj uzvarēt. Arī es domāju daram pozitīvu kultūras darbu ar literatūru, un Jūs saprotat no tā, cik augsti es cienu Jūsu biedru kultūras darbu. Kad nau uzplūdu, tad katrs cits, tikai uzaicinošs darbs izskan bez atbalss un, pārāk uzsvērts, pat krīt. Izsaukt uzplūdus ar to nevar. Bet varbūt atkal tuvojas paisums? To Jūs uz vietas labāk jutīsat, un tad nāks pilnīgi vietā radikālāks virziens. Bet arī tad līdzekļiem nau jātop nekulturāliem (barbarība tikai ārēji ir radikālāk par kultūru, iekšēji ir otrādi). Un Jums, kultūras darbiniekiem, un mums, rakstniekiem, ir jārūpējas par to, ka arī asumā mēs paliekam kulturāli.
Mākslai, zinātnei, literatūrai, ētikai arvien tas ir bijis mērķis: nest cilvēci gan ātrāk uz priekšu, bet uz cilvēcību, uz humanitāti un kultūru. To pie mums bieži aizmirst, pat noliedz visus ētiskos un estētiskos, un filozofiskos momentus un grib padarīt visu kustību par tikai veikala politiku, kāda ir pilsoņu partija. Taisni tagad tāds uzskats izplešas publicistikā, īpaši pārāki periodiskā. Bet nogrimt tur nozīmē zaudēt lielo lietu, kura nevar būt nedz bez ideālisma, nedz bez kultūras. Sveicinat sirsnīgi biedrus un paliekat pats tāpat sveicināts.

Vēstules malā rakstīts:
To mēs panākam ar savu pašu kulturālu un humānu izturēšanos pret visiem pretniekiem.

 

 

 

613.

V. DAMBERGAM
Kastaņolā 1914. gada 3. jūnijā

3. 6. 14. Mans draugs, pēc Jūsu sirsnīgās vēstules es varu Jūs tā uzrunāt. Un, kad es skatos Jūsu ģīmetnē, kuru man dāvājāt, - daudz paldies redzu Jūsu mazajā un vērīgajā, vienmēr drusku svinīgajā vaigā, es zinu, ka mēs, arī personiski tiekoties, būtu draugi. Jūs man saldi un sāpīgi atgādinat manu jaunību. Jūs varbūt tik, kā visa tagadējā jaunā paaudze, nākat laimīgākā laikmetā, kad arī kuslākie asni var atrast izeju uz sauli, - arī Jūs viņu atradīsat, esat Jau atraduši atklātā darbībā un [divjātā?] dzīvē, man bij jāgaida uz izeju līdz 30. gadam. Bet taisni smalkums - kas Jūs - ir man pievilcīgs, ar smalkumu un spēku kopā es skaitu par augstāko. [Starp rindām rakstīts: arī Jūsu skaist. Jūsu dzejols tā liecina.] Jūs to sasniegsat, Jūsu (tik laipnā) spriedumā par «P[ūt], v[ējiņi]!» es arī redzu, ka Jūs apmēram tādos pat uzskatos, arī V. Eglīts, par ko ļoti priecājos. Lasu viņa romānu, tas būs liels darbs par lielu laiku. Paliekat nu sirsnīgi sveicināti, kā draugs atvainojiet laipni manu ilgu nerakstīšanu, bija neveselība, bij riebums pret rakstīšanu, - es vispār esmu vājāks, nekā pēc rakstura varētu domāt. - Ņemat šoreiz par labu šo ģīmetni, šovasar gribu fotografēties, tad nosūtīšu citu. Un pieņemat kā no drauga vēl to mazo teikumu: «Jums būs uzvara dzīvē.»

 

 

 

614.

A. GULBIM
Kastaņolā 1914. gada 8. jūnijā

Mans mīļais draugs, saņēmu nupat sūtījumu ar lielo paldies! Piezīmēšu tūliņ še: labāk sūti ar pasta pārvedumu. vai slēgtā naudas vēstulē, jo bankas aprēķina par sūtīšanu gluži nekaunīgu cenu, - šoreiz 30 frankus, t. i., gandrīz 12 rubļus. Lai šie 30 fr. labāk nāk man nekā bankai. - Uz jautājumiem atbildēšu pa rindai: 1) Tu biji rakstījis, ka Zeltiņš ļauj «Sudr[aba] šķidrautu», tādēļ es rakstīju «Hanzai», lai ar «Tāl[ām] nosk[aņām]» nesteidzas, jo mūsu prospektā bij solīts tik viens gabals, ne divi. Kad nu Zelt[iņš] neļauj, tad vienkāršākais, ka ņem 200. N U. B. tās pašas «Tāl. nosk.». Arī «T[ālas] n[oskaņas]» gan vēl nau izpārdotas, esot laikam vēl daži simti, tos nu nepirks, un es tur zaudēju gandrīz tikpat daudz simtu rubļu, bet cita man nekā nau, ko dot. «Ug. un N.» nevar, jo tad jau nepirks Kop. rakstu I daļu, un tad zaudēšu ne es, bet Birznieks. To es nevaru pielaist. Varbūt var dot mazu manu dzejoļu izlasi, 3-4 loksnes? no visiem maniem krājumiem. Taisni derētu zināmam noslēgumam kā 200. N. Tad «Tāl. nosk.» nāktu vēlāk. Izlases sarakstu es Tev tūliņ piesūtītu un «Hanza» vajadzīgos dzejoļos izgrieztu ar šķērēm no krājuma. Atbildi tūdaļ!
2) Ģīmetnes jaunas man nau: biju nevesels un negribēju tāds fotografēties. Aizsūtu šodien uz Frankfurti ģīmetni no 4 gadiem atpakaļ, kura nau nekur drukāta. Citas man še tad arī nau vairs nekādas.
3) «Jāzeps» Tev bij solīts un Tev paliek. Gatavs vēl nau, bet, tā kā šoruden ir jāuzved, tad pēc 2-4 nedēļām būs gatavs. Tu zini, kādi šķēršļi bij un kādi citi darbi starpā.
4) Upīša «Sievieti» ņem U. B-ai, darbs vērtīgs, un dari, kā rakstīji.
5) Oriģinālrakstu sēriju taisi kuplāku. Mans priekšlikums būtu, ka Tu tur liktu arī kādu savu rakstu iekšā. Varbūt jauno lugu.
6) Savu lugu visādā ziņā liec uzvest. Tu velti kautrējies, kamēr ļaudis bez talanta nāk droši klajā. Kautrēšanās ir talanta zīme, bet ļauj pārvarēt Tavu kautrību.
7) Tavs projekts dāvāt 200 komplektu no U. B-as ir taisni skaists! Taisīs lielu reklāmu veikalam, U. B-ai un nesīs lielu svētību laukiem. Kā to izdarīt, par to man gluži citādas domas nekā Tev, kas gribi lietu uzticēt kādai iestādei. Dāvāšana nau naudas saujas atmešana, bet darbs. Dari visu pats, uztici lietu tikai sev! Tātad: izsludini avīzēs, ka Tu dāvini 200 komplektu un uzaicini, lai nodibinājas 200 jaunas bezmaksas bibliotēkas; katra no tām dabūs kā pamatu vienu komplektu, t. i., 200 grāmatas! Basta! Vēl ko: dāvā arī bibliotēkām latv. kolonijās: Latgalē, leišos, krievos, Sibīrijā, trimdeniekiem. Kad pienāk daudz pieprasījumu, vari arī komplektus dalīt, šķirojot pēc satura. Tā.
8) «Zalamejas tiesnesis» vēl nau caurskatīts. Es nesteidzos ar to un nelieku arī citus savus tulkojumus, tādēļ ka viņi vāji tiek pirkti, un es negribu Tev darīt zaudējumus. Kritika pret klasiķiem izturas atraidoši. Skalbe pat domā, ka vecais Juris Alunāns labāk tulkojis, - un izsaka to pat mūsu U. B-as reklāmas aizrādījumos. - To gribu Tev pie gadījuma aizrādīt, cik nepareizi jūs esat sapratuši manu humanitāti: man pašam tiešām bij jādara pret savu partiju un pārliecību, kad uz Tavu lūgumu uzņēmu U. B-as līdzstrādniekos klaju reakcionāru R. Klaustiņu. Un viņš sapratis to tā, ka nu gadījums mani nonicināt mana paša mājās: U. B-ā, manā redakcijā. Daudz laba jau es nebiju no Klaustiņa gaidījis, bet tāda beztaktība mani taču pārsteidza. Nu man jāprasa, lai katrs raksts top atsūtīts man un lai reakcionāri nau vairs līdzstrādnieki.

Vēstules malā rakstīts:
To Tu labi dari, ka atpūties kaut mazu laiku Ķemeros. Atpūta nāk par labu ne vien Tev miesīgi, bet arī citam garīgi, jo tad jau Tu raksti beletristiku. Turies tik pie veselības un esi mīļi sveicināts.
                                                                                        [Paraksts.]

C[astagnola] 8. 6. 17.

 

 

 

615.

A. GULBIM
Kastaņolā 1914. gada 9. jūnijā

Mīļais draugs, šorīt nosūtīju Tev garāku vēstuli, kurā arī atbilde uz Tavu telegrammu, ko dabonu nupat pēc pusdienas. Ģīmetni paspēju vēl no pasta atņemt atpakaļ - bija adresēta uz Frankfurti - un sūtu to te Tev uz Rīgu. Kad būtu bijis otrs eksemplārs no fotogrāfijas, būtu sūtījis tomēr vienu arī uz Frankfurti. - Nu iznāk i nokavēšanās, i nepatikšanas ar «Tāl[ām] nosk[aņām]», kas nebūtu noticis, ja laikā būtu man paziņots sēriju saraksts. Es uz to pēdējā laikā nebiju stingri raudzījies, biju atstājis sēriju sastādīšanu pa mēnešiem tikai «Hanzai», bet nu lūdzu man ik mēnešus paziņot, kāda būs nāk[amā] mēneša sērija. - «T. nosk.» es biju devis U. B-ai, domādams, ka Kop. rakstu II daļa (kur iekšā «T. nosk.») iznāks šā gada sākumā, un «T. n[oskaņas]» U. B-ā nāks pret gada galu, tā ka nekaitētu pārāk koprakstiem. Bet nu Kop. raksti novēlojas, un «Hanza» ar «T. n.» pasteigusies, un nu iznāk abi reizē: U. B-ā «T. n.» un arī Kop. raksti. U. B-ā pat agrāk, jo Kop. raksti nāks klajā tikai par 2 mēnešiem! Stāvoklis [priekš?] manis «Dzirciem[nieku]» priekšā ļoti nepatīkams.
Bet nu Tu gribi to vēl pagrūtināt un kā 200. N. izdot «Uguni un Nakti»! no Kop. rakstu I daļas! Tad nu nepirks ne I, ne II daļu Kop. rakstu, jo tie ir dārgi izdevumi! - To nu nevar. Tātad «Ug. un Nakti» nekādā ziņā nevar dot kā 200. N U. B-ā!
Es «Hanzai» nedēļu atpakaļ rakstīju, ka vajaga «Tāl. nosk.» drukāšanu labāk atlikt, bet, kā no Tavas telegrammas redzu, tad laikam ir jau nodrukāta. Es tomēr palieku pie plāna, ko vakar Tev rakstīju: dot «Tāl. nosk.» kā 200. N. Divus mēnešus varētu palikt neizlaista jau nodrukātā grāmata. - Kad Tu izlaid «Tāl. nosk.» jau tagad, tad par dzeju izlasi, protams, nevar vairs būt runa. Noturēt neizlaistu «Tāl. nosk.» gan Tu arī negribēsi, un tad Tev atliek pāri 200. N-am dot kādu citu grāmatu, kurai nau jau iepriekšējas reklāmas. Labāk tā arī ir, jo ar reklāmas grāmatām vien nevar izraut U. B-u cauri; ļaudīm pa mazam jāpierod pie U. B-as. Nevajga tā steigties ar NN izdošanu, tirgum vajga uzsūkt preci, un tur vajga laika. Nau nokavēšana vien vainīga, reizēm arī steigšanās. - Ģīmetne ir jau laikam 4 gadus veca. Kad nebūtu kādas divas ģīmetnes bojā gājušas (izdevējam sūtītas, bet neizlietotas), tad būtu divus gadus veca priekš Tevis. - Vakarējā vēstule bij adresēta uz Ķemeriem.
Paliec mīļi sveicināts.
                                [Paraksts.]

C[astagnola] 9. 6. 14.

Tad jāparunā arī par J. Iniņbergu (Kalkstr. 7) no «Dzirciemn.», ko viņš saka par «Tālu nosk.» pārdrukāšanu. Var jau būt, ka viņš tāpat negrib [kā] Zeltiņš.
                                                                                                Sveiks!

 

 

 

616.

A.GULBIM
Kastaņolā 1914. gada 12. jūnijā

Mīļais draugs, par mūsu jautājumiem es Tev rakstīju divas vēstules. Te par citu; no divām pusēm mani lūdz gādāt izdevējus 2 rakstu krājumiem, katrs apm. 10 loksnes. Raksti no pazīstamiem autoriem, publicistiski, kritiski, sabiedriski. Ja atļaus laiks, piedalīšos tanīs arī es ar kādiem sīkumiem, laikam arī Asp[azija]. Rakstu Tev par šiem priekšlikumiem, lai Tu zinātu, bet domāju, ka Tu neņemsi ne vienu, ne otru, jo Tu gribēsi un Tev vajga turēties neitrāli, bet šie Tevi varbūt nostādītu vienā pusē. Bez tam, Tu laikam būsi aizņemts ar citiem darbiem. Visādā ziņā atbildi, un, ja gribēsi, es Tev došu tuvākus datus.
Gaidīšu nu atbildi uz manām vēstulēm un ziņu par Tavu veselību un par Tavu lugu.
                                                                    Paliec mīļi sveicināts.
Es rakstīšu tad arī Birzniekam un varbūt Zeltiņam vai Goltam.
                                                                Sveiks!
                                                                        Tavs [paraksts].

C[astagnola] 12. 6. 14.

 

 

 

617.

E. BIRZNIEKAM-UPĪTIM
Kastaņolā 1914. gada 12. jūnijā

Mīļais draugs, mani lūdz Jums pieprasīt, vai Jūs uzņemtos izdot šoruden vai ziemu kādu rakstu krājumu: publicistiski, kritiski, sabiedriski, arī beletristiski raksti; piedalās pazīstami rakstnieki, ne iesācēji. Apmērs ap 10 loksnes. Virziens būtu sabiedrisks, uzsverot jaunu ceļu meklēšanu. Piedalītos arī Asp[azija] un es ar īsākiem gabaliņiem, dzejoļiem. Lūdzu paziņot man visā drīzumā, vai Jūs principiāli būtu mierā un kādu honorāru varētu maksāt. Ar «Vārdu» konflikta nebūtu, jo virziens līdzīgs, tik nelūkotu aptvert visu literatūras lauku, bet ierobežotos un koncentrētos uz dažiem jautājumiem. Līdzstrādniekos, piem., būtu uzaicināts arī mūsu draugs Krauja. Atbildat tūliņ - jo tālums liels -, un es paziņošu Jums tuvāko, un ar Jums stāsies sakarā rīkotāji. Paliekat sirsnīgi sveicināti; daudz labdienu arī no Asp. Jūsu [paraksts].

 

 

 

618.

F. ERTNEREI
Kastaņolā 1914. gada 15. jūnijā

15. 6. 14.                                              Ertner[ei].

Gribēju rādīt pilsētniek[iem] lauku skaistumu un veco dziesmu skaist[umu], kurus viņi sāk aizmirst. Luga pieder laukiem un laukos lai paliek, laucenieki ieliks savu garu un sajūsmu lugā, un tad tik viņa taps īsti dzīva. Jūs ielikāt iekšā savu; sirsnība ir lugas dvēsele. Nau tās spēlē, tad redz tik lugas ārējo uzbūvi - miesas. Ka «P[ūt], v[ējiņi]!» es nedomāju uzsvērt ārējo uzbūvi, to mana jau no uzbūves lielās vienkāršības: nau jau tur nekādu lielu notikumu, tā arī rīdzinieki saprata, - Baibas kautrīgais raksturs rīdziniekiem gluži nesaprotams; arī Andu viņi pārpratuši, tā nebūt nau precību kāra vecmeita, bet gražīgs bērns, kas spēlējas ar līgavaiņiem kā ar lellēm. Cik es tiku dzirdējis, tad Anda nemaz nau apprecējusi Didzi. Beigās runāsim par pašu sākumu: par uzrunu Jums jautājums likās grūts un savāds, un es tik viegli un vienkārši uzrunāju Jūs par to, par ko Jūs turu: par mīļu draugu. Man liekas pat, ka tas nemaz nau savādi, jo visa dzejas būtība ir: draudzība uz cilvēkiem un cilvēku tuvināšana cilvēkiem. Reiz man ir savs dzejnieka vārds Rainis, tad atkrīt nost visi ārēji tituli; nau ne godājams, ne kungs, ne kandidāts, ne dakters, ne diez kas vēl, kas karājas apkārt pilsoniskā dzīvē (un kam arī tur nevajdzētu būt). Raiņa kungs ir neiespējams vārdu savienojums.

 

 

 

619.

J. DAMBEKALNAM
Kastaņolā 1914. gada 15. jūnijā

Mīļo Jānīt,
te nu es nāku kā klients pie Tevis; vecais teātrs, Interims, ir izrādījis jau daudz gadus manis tulkotas lugas, bet honorāru nau maksājis. Bet nu es gluži skaidri nezinu, kuras lugas izrādītas, un nemaz nezinu, cik reiz izrādītas. Par «Vilhelmu Tellu», varbūt arī «Hanneli» (Hauptmaņa), ir jau samaksāts (uzreizi par izrādes tiesībām kādi 60 rbļ.). Bet nau maksāts ne par «Maria Stuart», ne «Nātanu Gudro», ne «Egmontu», ne «Nogrimušo zvanu». Vai Tev nu nebūtu lielas pūles, tad izzini kaut kā arī par «Tellu» un «Hanneli». Ja nevari citādi, tad iesūdzi par visām, un tiesā tad izslēgs tās, par kurām teātrs pierādīs samaksu. Izrāžu skaitu varbūt var izzināt no teātra darbības pārskatiem, kur atzīmētas arī izrādītās lugas. Tev būtu tad jāpārskata visi pārskati, no 1906. gada sākot līdz šim gadam. Honorāru pieprasi: vai nu 15 rbļ. no reizes, vai 150 rbļ. par neaprobežotu izrādes tiesību. Honorārs ir augstāks nekā citiem; Jaun[ais] teātrs maksā man tik 8 rbļ. par izrādi, bet vecais ir pilsētas subsidēts. - Ja Tu nu piedzen no Interima, tad man atkal būs jānomaksā savs parāds, 100 rbļ., Derīgu grām[atu] nodaļai. - Vēl man ir jādabū nauda no tiem veciem laikiem no kāda Jūlija Pētersona, Jaundubultos, Aleksandra prospektā N 2, uz pašas Karlsbādes robežām. Tur viņam. vasarnīcu grunts. Aizdevu viņam 320 rbļ. 1903. gadā. Dzirdēju, ka esot grunti norakstījis uz sievas vārdu. Izzini nu, mīļais, vai viņš tagad ir pārticis vīrs, vai nabags; kad nabags, nesūdzi, tad lai paliek zudusi tā nauda. - Tad nelaiķa Cēsu Ozola grāmattirgotāju firma man palika parādā par «Vēt[ras] sēju» 100 rbļ.; bija sarakstīšanās caur A. Deglavu, bet iznākums bij, ka mans parāds ietika vispārējā konkursa mesē un nekādu maksājumu es neesmu saņēmis. Vai nu Ozola mantnieki neskaitītu par savu pienākumu man paši samaksāt tos 100 rbļ.? Rakstnieka honorārs taču nau pielīdzinājams citām naudnieku-kreditoru prasībām, kaut gan nel[aiķis] Ozols bij man izdevis vekseli par 200 rbļ.-
Tad beigās, lūdzams, saki man, vai nebūtu kāda iespēja dabūt honorāru arī par antoloģijās nodrukātiem dzejoļiem. Antoloģijas stipri nokonkurē atsevišķus dzeju krājumus, bet honorāru nekad un nekādu nemaksā, pat brīveksemplārus nesūta. Tik daudz šoreiz; par citām lietām, arī juridiskām, citu reizi.
Bet nu daudz mīļu sveicienu no Tava [paraksts].

C[astagnola] 15. 6. 14.

 

 

 

620.

A. KIRHENŠTEINAM
Kastaņolā 1914. gada 15. jūnijā

Sirsnīgi sveiki! Saņēmu Jūsu vēstuli. Izgriezumu ar briesmīgo korespondenci aizsūtīju draugiem uz Cīrihu, lai dara, kas iespējams. - Lieta ar Jūsu parādnieku tad nu nau nekāda labā; ar likumu viņam netiksat klāt, tikai ar aplinkus spaidiem. Vislielākās cerības uz sievu, jo tā godīgs cilvēks. - «Dz[imtenes] V[ēstnesī]» tādas 2 korespondences no Bernas nau bijušas. Bet gan viena, no «Observator», bija «Dien[as] L[ap]ā» 29. maijā (11. jūnijā), 120. N. Tā kā bez Jums citu [1 nesalasāms vārds] nebija, tad tas «Observators» laikam arī būs žīds un Jūs nokonkurējis, «Dz. V.» tagad esot visi savi ļaudis, seloņi, virziens palicis it labi melnāks arī. Labāk jau ir strādāt speciālos laikrakstos. - Franču Šveicē, bet sevišķi tavējā Francijā esot lētāka dzīve nekā vācu daļā, divi zaķi: valoda un lētums. Paliekat sirsnīgi sveicināti no Jūsu [paraksts].

 

 

 

621.

B.SKUJENIECEI
Kastaņolā 1914. gada 16. jūnijā

Birut[ai].

16. 6. 14. Par valmieriešu cīņu pret teātri dzirdēju jau agrāk; viņu pārliecība esot, ka «Trīs klenderi» esot vairāk pabalstāmi nekā «Zelta zirgs». Laikam «Klenderi» top ieskaitīti par «proletāriešiem». - Ir partijas daļa, kura nemaz negrib kultūru. Barbarībai pie mums ir liela nākotne.

 

 

 

622.

R. FRANCAM
Kastaņolā 1914. gada 16. jūnijā

Saņēmu caur R. Franca kgu honorāru no Jaunā teātra, 1184 rbļ. 66kap.
                        5. 6. 14. Castagnola. [Paraksts.]

Ļoti cienīts Franca kgs!
Daudz paldies par honorāra piesūtīšanu. Par sūtīšanas veidu vēl jāpiebilst: bankas arī ne visai ērtas sūtīšanai, aprēķina diezgan augstu maksu, piem., par šo sūtījumu pāri par 10 rubļ. (27 franki). Viena banka man reiz par pusi mazāku summu bij aprēķinājuse pat 32 frankus. Bez pasta pārvedumiem var sūtīt vēl slēgtā naudas vēstulē krievu naudu (papīra naudu ne mazāku par 100 rbļ..). Nākamu reizi varētu paraudzīt tā; līdz tai reizei daudz mīļu labdienu.
                                                                [Paraksts.]

16. 6. 14.

 

 

 

623.

A. KIRHENŠTEINAM
Kastaņolā 1914. gada 16. jūnijā

C[astagnola] 16. 6. 14.

Sirsnīgi sveiki! Manim ļoti žēl sastapt tādu sirds nesmalkumu pie sievietes, un nu vēl L[ūkina] kdzes, kuru es tā cienīju. Ja jau mēs, emigranti, nespētu paši tikt cauri ar savu darbu, i tad nebūtu nemaz tik netaisni, ka mūs pabalsta bagāti radi; viņi varētu to pat ieskatīt par savu patīkamu pienākumu. Bet tiešām mūsu, emigrantu, psiholoģija nau tāda, ka mēs gribam dzīvot uz citu laužu rēķina; mēs, liekas, esam diezgan to pierādījuši; man pat liekas, ka emigrācijā ir mūsu tautas labākie un nevis nekrietnākie spēki. Jums jāapmierinājas ar šo apziņu vien. Pilsoniskās aprindas mūs nesapratīs. Arī viņu labākie elementi nepaliek bez iespaida no viņu vispārējās dzīves. Un tā top ik dienas melnāka. Jau vakar netīšām Jums to rakstīju par «Dz[imtenes] V[ēstnesi]». - Vai Jūs šoreiz tiksat pie sava, tiešām nezinu; kad jau viņi apgalvo, ka dēls nekad neesot noliedzis parādu, tad ir arī iespējams, ka viņi tagad tic vairāk dēlam nekā svešam un turklāt vēl emigrantam. - Lūkojat tagad ašāk atklāt savu peļņas laboratoriju un līdz tam rakstīt korespondences avīzēm. Vai tad ārzemju, vācu, avīzes un zinātniskie žurnāli nemaksā vairāk? Par savu arodu, bakterioloģiju, taču varat daudz rakstīt. Paliekat šimbrīžam sirsnīgi sveicināti. [Paraksts.]

 

 

 

624.

J. BĒRZIŅAM (ZIEMELIM)
Kastaņolā 1914. gada 3. jūlijā

Mans dārgais draugs, esmu briesmīgi aizņemts ar darbiem: nupat tik nobeidzu «Jāzepu» un rīt jau gaidu teātra direktoru Mierlauku, ar kuru tad kādas nedēļas 2 būs cieši jāstrādā, lugu sagatavojot izrādēm. Tādēļ rakstu tik vēlu un tik īsi un tādēļ neuzņemos arī sarakstīšanos krājuma dēļ. Tūliņ pēc Mierlauka gaida viens senāk solīts operas teksts, pa starpām jāizdod kop. rakstu II daļa, kurai jau kopš mēneša sūta man korektūras loksnes. - Te Jums divas atbildes no izdevējiem: izlasat un abas atsūtat to pat dienu man atpakaļ. Es domāju, Birznieku («Dzirciemnieku» izdevēju) mēs varētu piepaturēt un gatavot otro krājumu 1915. g. sākum[am]. Pirmam, šī gada krājumam, lūkošu sadzīt vēl kādu citu izdevēju. Par to tad rakstīšu, - Zeltiņš ir aizņemts: interesanti viņa kā praktiķa uzskati. - Vai Jums Parīzē nau kāds «Севера» (?) numurs, kur esot daži mani dzejoļi tulkoti krieviski? Pēc tiem man nupat pieprasa no Berlīnes. Es pats tādus tulkojumus neesmu redzējis. Ja Jums būtu, tad lūdzu atsūtat man; ja ne tos, tad arī citus krievu valodā; arī vācu varot derēt. - Tiku pārtraukts vēstules rakstīšanā. Mierlauks nu ir klāt, un sāksies vēl stiprāks darbs. Tādēļ visā īsumā: krājums varētu saukties: «Uz proletārisku kultūru» vai «Ceļā uz - -». Mēs gribam, lai partija top plašāka un dziļāka arī garīgi, lai iekaro visus kultūras laukus un atjauno tos, lai rada jauno, proletār[isko] kultūru. Mēs arī meklētāji, labāk teikt: iekarotāji un būvētāji. Partija lielā darba steigā bija spiesta atstāt nomalis lielāko daļu kultūras jautājumu, cīnīdamās tikai pēc politiskas varas un tanī nolūkā tikai organizēdama savus spēkus un vēl ar arodniecisko kustību atvieglodama strādnieku materiālo dzīvi. Vācieši, piem., savos kongresos vienmēr atraidījuši nost visus jautājumus: par sieviešu tiesībām, pretalkoholismu, reliģija pat pēc programmas ir atstāta privātai ziņai; viss, kas darīts, tikai zem dzīves spaida; pat pret arodniec[isko] kustību, tāpat pret kooperāciju sākumā partija izturējās noraidoši. Tas nau pārmetums, jo nebij laika: baidījās no spēku saskaldīšanas, bet pati noraidīšana skaldīja un postīja vēl vairāk spēkus. Un, tiklīdz kur sāka intresēties par kādu t. s. «blakus un privātu» jautājumu, tūliņ izrādījās, ka partijas spēks caur to auga: piem., sievietes stipri vien pabalsta vācu partiju pat skaita ziņā, un tas notika pāris pēdējos gados, kur atteicās no veco vīru šablonas. Tāpat ar jaunatnes organizēšanu. Tāpat ies ar mākslu, kuru pie mums, arī pie vāciem, cenšas nostādīt gluži par birģelisku lietu. Tāpat būs ar ētiku, kuru tik pamatīgi noraidīja mūsu birokrātija pēdējā kongresā, nevēlēdamas nemaz izmeklēt, vai ir kādi ētikas trūkumi bijuši. Bet partijai būs jāiekaro arī ētika, un arī tā stiprinās viņas, strādnieku kustības spēku, kā to dara un darīs māksla, sieviešu emancipācija, atturība jaunatnē u. t.t. - Uz kustības garīgiem iekarojumiem lai iet tālāk! Politiskā partija svin 10 gadu jubileju, lai viņa paplašina un padziļina savu programmu. Jaunais, ko mēs gribam, ir proletāriskās kultūras iekarošana, visas sastingšanas, visu čaulu un šablonu apkarošana. - Aizrakstījos; bet paglabājat šo vēstuli, vajadzības gadījumā atsūtīsat man to atpakaļ, lai norakstu sev te izteikto. - Vienības krājumā no sākuma mēs nevaram gaidīt, jo jāorientējas un jātop arī pašam par sevi skaidrībā. Tādēļ sākumā diskusiju raksturs. - Tas Jūsu draugs strādnieks un viņam līdzīgi būs sevišķi interesanti. - Plašāk rakstīt uzaicinājumus es tagad nespēju, darīsim tā, ka es uzaicinu un noraidu uz Jums, Kraujam, Dermanim, Daugem, Masteram aizrakstīšu īsumā. - Redaktora jautājums: kamēr ir diskusijas un orientēšanās raksturs, tikmēr redaktors nau vajdzīgs; kad noskaidrojas, arī tad vajdzīgs īsti tik tehnisks redaktors un idejiskās puses nokārtošanai: līdzstrādnieku sarakstīšanās. Ies darbi gausāk, disciplīna vaļīgāka, bet, kamēr nau žurnāla, tikmēr nevajga ātruma, un vaļība nekait arī tad. Lai par to jautājumu izsaka savas domas citi biedri, - Bet visādā ziņā nevajga darīt neiespējamu arī citiem virzieniem, arī maziniekiem, piedalīties še ar rakstiem, tā ir arī kultūras prasība, arī pie viņiem mums jāpiedalās, kad viņi aicina, - Par daudz ko vajdzētu vēl runāt, bet nevaru aiz laika trūkuma. Paliekat nu sirsnīgi, mīļi sveicināts. [Paraksts.]

C[astagnola] 3. 7. 14.

 

 

 

625.

E. BIRZNEKAM-UPĪTIM
Kastaņolā 1914. gada 6. jūlijā

Mīļais draugs, saņēmu Jūsu abas vēstules un kārtīgo naudas sūtījumu, daudz paldies! - Redzu, ka cenas tagad uz drukas darbiem un papīru, un visu citu ir tikušas dārgākas, tā ka nevar vairs izdot par agrāko lēto maksu; es biju domājis, ka oriģināldarbi iznāk vēl tagad par 3 kap. loksnē. - Kop. raksti II d. iet ļoti aši uz priekšu; korektūras top man kārtīgi piesūtītas, esam pašlaik jau līdz 260. lp., t. i., līdz pusei. Ziņas no Iniņberga kga arī dabonu kārtīgi. - «Vārdam» neesmu vēl sūtījis, bet darīšu to šinīs dienās. - Pašlaik esmu. aizņemts ar teātra direktoru Mierlauku. - To rakstu krājumu tātad ieteicu rīkot, kā Jūs liekat priekšā, uz nākama gada pavasarī. - Biju pieprasījis arī Zeltiņam, bet tas izdod savu krājumu: Studentu grāmatu. - Saņēmu ar lielu paldies Dišlera krievu artiķeli: ļoti labi un īsi informējošu, ļoti daudz saprašanas teātra lietās, liela zināšana, izlikta tekošā izteiksmē, ļoti glaimojoši runāts par maniem darbiem; es sirsnīgi pateicos viņam, aizrakstīju arī viņam pateicību. - Asp[azija] taisās arvien Jums rakstīt. Ar veselību mums vēl neiet labumā, brauksim drīz uz Cīrihu veseļoties. Daudz, daudz mīļu labdienu. [Paraksts.]

 

 

 

626.

A. KIRHENŠTEINAM
Kastaņolā 1914. gada 8. jūlijā

Sirsnīgi sveiki, nu Jums taču arī laimes gadījums: dabūjāt atpakaļ savu naudu un labu mācību klāt par velti: miljonāriem naudu neaizdot! - Nu jau uz Parīzi aizbrauksat: tiem lauksaimniekiem pārdodat vien, tie var maksāt. - A. Golts Rīgā būs laikam bijis tikai vidutājs. - A. Golts ir grāmattirgotājs. - Tikšanās mums varbūt iznāks vēl tā, ka es pārbraucu atkal uz Cīrihu: roka sāp, jāārstējas atkal; varbūt braucam jau 15. jūlijā. Un Cīriha arī Jums būs vieglāk sasniedzama, kad varbūt kājas pastaipat. Tātad teiksim uz redzēšanos un daudz labu dienu. [Paraksts.]

 

 

 

627.

K. ĶIRPĒNAM
Kastaņolā 1914. gada 14. jūlijā

Mīļo, dārgo, saņēmu nupat Tavu sūtījumu (213 fr.) ar daudz paldies. Un reizē ar daudz atvainojumu, ka netīšām esmu Tev varbūt nodarījis nepatikšanas. Es jau būtu gluži mierīgi nogaidījis, kamēr Tev gadās sūtīt, bet Mierlauks un tur pie jums mājās Šīmans abi bij ļoti vēlējušies, lai varētu man rādīt savu akurātību, un tādēļ bij Tev gājuši virsū. Nu jau viss kārtībā, un neņem Tu viņiem arī ļaunā. Mēs strādājam un rīt laikam beigsim. Man gribētos ļoti zināt, ko Tu domā: vai «U. u. N.» kā opera divās daļās varētu kaitēt «U. u. N.» kā drāmai Jaunajā teātrī. Vispār man no Tevis jau ilgi nau nekādas ziņas ne par Tevi pašu, ne par teātri. Atraksti kādas rindiņas, un paliekat abi divi no mums abiem mīļi, sirsnīgi sveicināti. Arī Mierlauks liek Tevi sveicināt. Tavs [paraksts].

 

 

 

628.

NEZINĀMAI PERSONAI
Cīrihē 1914. gadā, pirms 1. augusta

Ļoti godātais kungs! Augšējā stāva 3-istabu dzīvoklis Hochstr. 7 atbilst manām prasībām. No savas puses es paziņoju, ka Jūs mūsos atradīsit solīdus, akurātus maksātājus, ka mēs nevienu istabu neizīrēsim tālāk un ka esam kluss bezbērnu pāris. Ja Jūs vēlaties mums dzīvokli izīrēt, tad rakstiet slēgtā vēstulē A. Nagliņam, Rig. str. 411, pie Kanclera kundzes.
                                                                                    Augstcienībā