1914a

RAINIS

Vēstules

Šveices periods (1914. - 1920. III)

1914. gads

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 3. augustā

Sirdsmīļo draudziņ, atbraucu labi, tikai bij vagoni pilni līdz pašai Lugānai. Tikai 5 stundas, bet nogurdināja. Ceļā stāstīja par Poincaré, franču prezidenta nonāvēšanu. Te Asunta vēl vairāk uztraukta nekā Cīrihas sievas. Tutte crescente, bet ne tik briesmīgi: maize 5 sant[īmi] kilā, cukurs 10 sant. kilā. Zaldātos aizgājis Nino un arī Nino tēvs; arī Bertas segretario ar papirosu. - Nīna dikti sabaidījusies un gribēja jau veļu mazgāt, - te no avīzes izgriezums: lai pieteicas pie Bund. Schweiz[er] Frauenverein uz biroja darbiem, tur maksās arī labi. Ja nē, lai tad pamēģina tulkot «Jāzepu»; vāciski viņa tiešām prot labi. Tu jau tūliņ redzēsi, ko viņa spēj. - Še pielieku arī aizmirstās nama atslēgas, ja Tev gadās no kina vēlāk pārnākt. - Te esot bankas slēgtas, par daudz metušies virsū ar naudas izņemšanu. Trami arī ierobežošoties vai slēgšot; arī [1 nesalasāms vārds] fabriku slēgšot. - Aiziešu šodien uz pilsētu, tad varēšu vēl ko pastāstīt. - Citādi te vismierīgāk un drošāk, jo Itālija jau paliek neitrāla. Kirhenšteins raksta, ka franču partija tiekot (Hervé) uzaicināta aizstāvēt tēviju, jo vācu sociālisti laikam neizsludināšot ģenerālstreiku. To pat vajdzētu arī mums. - Es skatīšu cauri «Jāzepu», tulkošu arī un pārdomāšu, ko mūsiem darīt, mani te netraucē Nīna un Brencis. - Atraksti tūliņ, vai Tev mādziņa laba. Ej pie dakteriem kūrā.

Vēstules malā pierakstīts:
Nu gan mēs dabūsim savu, jo ceru nu ātrāk nākt pie spēka. Li, li, li, manu dziļo dvēselīt.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 3. augustā

Manu mīļo, dārgo dvēselīt, rakstu Tev šodien otrureiz. No rītus aizsūtīju arī atslēgas. Biju pilsētā: tur tādu briesmu zinu nau. Bankas strādā, tikai īsāku laiku; naudu no tekošā rēķina izdod, tikai pa 100 fr[ankiem] ik piecas dienas. Tā kā man ir divās bankās, tad jau pietiek. Cenas arī nebūt nau daudz cēlušās: maize uz mārciņu 3 santīmi, cukurs 8. Itālija aizliedz ievest Šveicē labību; augļus var. - Vēstules un avīzes nepienāk no Krievijas, arī no Vācijas neesot. Šodien pastā atnākušas pavisam tik 3 kartis. - Poļu partija gribot sacelties. Vāci un austrieši iet brīvprātīgi karā pret Krieviju. Franči iet pret Vāciju. Visur seko tautībām. Par krieviem nekā nedzird. Izprasi Mārtiņu, tas varbūt zinās vismaz, ko grib Cīrihas partija. - Apprasies arī pēc kāda Apsīša adreses Genfē. - Mobilizācija būs trīs dienas. Varbūt pa tām arī Šveices vēstules ies ilgāk vai nemaz neies. Bet esi mierīga, mīļā sirsniņ. Es šodien guļu vien, bet rīt lūkošu ko strādāt. Li, li, li un lido.

A. KIRHENŠTEINAM
Kastaņolā 1914. gada 3. augustā

Sirsnīgi sveiki! Saņēmu abas Jūsu kartiņas, bet, kā redzat, atbildu ar ļoti nepietiekošu adresi, jo īsto adresi esmu pazaudējis. - No mājām nau nekādu ziņu, ne avīžu, laižot cauri Vācijai laikam tikai vāciski rakstītas atklātnes. Tā vismaz darot Austrija. Par vācu partiju zinu tikai tik vien, ka viņi piekrītot savam «miera ķeizaram»; austrieši turpret taisni izteikušies, ka ņemšot dalību karā pret Krieviju. Franči, kas gaidīja un nesagaidīja vācu ģenerālstreiku vai citu protestu pret karu, protams, arī ies aizstāvēt savu tēviju. No koprīcības nekas neiznāk, un mums jāskatās, vai tiešām mums labāk zem vācu junkuriem vai
krievu činavniekiem.

Augšmalā ačgārni pierakstīts:
Pēc Apsīša adreses rakstīšu.
Daudz mīļu sveicienu. Rainis.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 4. augustā

Mīļo sirdsdārgumiņ, šorīt atkal nau vēl Tavas kartiņas. Šveices pasts ejot kārtīgi; no Itālijas arī pienāk. Tikai no Vācijas nākot retas avīzes. Nesaprotami, kādēļ Tavas kartis no Cīrihas nepienāca. Vakar aizrakstīju Tev karti un vēstuli, kurā iekšā arī atslēgas. - Itāliešu avīzes dod daudz ziņu. Izrunā vēl vairāk, ka esot jau vakar Vācija uzbrukusi Šveicei. Es vēl drusku atpūšos un sevišķi nepiespiežos, bet drusku parakstīju. Šodien eju atkal uz Lugānu. - Šorīt pat Metusala, gleznotājs, saņēma sūtījumu no Cīrihas; jo savādāk, ka es nedabūju. Ja nedabūšu vakarā, tad rakstīšu atklātu karti un vāciski. Dari Tu arī tā. Lido.

Vēstules kreisajā malā virs pirmās rindas pierakstīts:
Lai Brencis raksta atklātu vācu karti Sašam; tas var aizbraukt un piekopt papīrus Sosnovicā. Mīļo sirdsdraudziņ, lido.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 5. augustā

5. augustā 10 no rīta.

Nav vēl nekādu ziņu no Tevis, lai gan šeit pienākušas paciņas no Cīrihes. Tomēr dzird, ka paku sūtīšana tiks ierobežota, turpretī vēstuļu sūtīšana ne. Raksti pastkarti, varbūt ka saņemšu to ātrāk. Nosūtīju Tev mājas atslēgas. - Avīzes nedabūju, nācās samierināties ar itāliešu avīzēm. Šeit ir klusi un mierīgi, var strādāt. Pārtikas cenas maz cēlušās. Manu lido.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 6. augustā

Saņēmu telegrammu 5. augusta vakarā, vēstuli 6. augusta rītā, - tātad abas pilnīgi normālā laikā, bez mazākās nokavēšanās. Arī Tu esi manas pastkartes saņēmusi laikā. Tu neraksti, ka esi saņēmusi manu vēstuli ar atslēgām; apstiprini to. Raksti regulāri ka agrāk, katru dienu. - Krievu avīzes nepienāk, bet vaļējās kartītes un telegrammas krievu un vācu valodās gan. Mēs šeit dzīvojam pilnīgi mierīgi; arī cenas daudz neceļas. Esmu sācis strādāt. Šodien laiks nav labs, tas traucēs. Citādi esmu vesels un jūtos labi. Lido.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 7. augustā

Mīļo sirdsiniņ, es rakstu Tev vēl pa vecam paradumam ik dien. Bet Tu laikam vairs ne, kaut gan vakarējā vēstulē nemini par to; labāk tomēr būtu teikt, ka nu vajga citādi; labāk nekā telegrammas var apmierināt. Pasts Šveicē nu iet gluži netraucēts; tāpat uz Itāliju. - Jauna man nau ko rakstīt, - viss jaunais avīzēs, ko Tu arī zini. - Ar veselību iet, kaut gan pasāp roka un galva. Lasu Burkcharda «Renaissance», lai varētu to atdot Kelleram. Vielas no tā laikmeta būtu daudz, tikai viss par īsu. Jo ir arī pārejas laikmets un meklētājs pēc vienības, līdzi mūsējam. Atraksti, kā Tev ar veselību, vai ej pie dakterienes, vai pārgāja apakš sāpes. Mīļo zelta draudziņ, lido.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 8. augustā

Mana mīlā sirds, no Tavām 6 vēstulēm tikai 2 saņēmu un, tā kā 2. nebija nekas minēts, ka Tu ik dienas raksti, tad es domāju, ka Tu neesi rakstījusi. Nu esmu mierīgs, jo Tu ik dienas ārstējies. Turpini savas valodu studijas. Būtu jau labi iemācīties medicīniskās māsas amatu, tikai nezin, vai Tu to izturēsi. Tiklīdz Līvs vajadzīgo būs sagādājis, es atbraukšu. Lai viņš nesūta uz šejieni. Tu jau arī varētu atbraukt, jo te mūs mazāk traucētu. Bet Tu nevari izturēt braucienu un man tik un tā jābūt atpakaļ Cīrihē. - Es mēģinu gan strādāt, bet visu laiku jūtu vajadzību atpūsties. Neskatoties uz visu diētu, arī kuņģis nav labs. Bet gan jau būs labi. Iniņ, manu mīļo, lido.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 9. augustā

Manu mīļo, šodien man nav kartītes no Tevis. Atpūšos un veidoju plānus. Tava pamatīgā vēstule mani ļoti iepriecināja; mēs izmantosim visu, arī Daci. Labākais tas, ka Tev tagad ir cieša apņemšanās kļūt veselai. Parunā ar ārstes jaunkundzi, kas tie ir par rādija stariem. Es arī drīz atbraukšu, lai pastiprināti ārstētos. Nodarbojos ar vingrošanu. Lido, lido.

10.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 10. augustā

Manu sirdsdraudziņ, nav jau viss tik regulāri, bet tomēr šad un tad saņemu Tavas kartītes, un ar to pietiek. Neuztraucies, viss būs atkal labi. Esmu pilnīgi mierīgs un vesels. Priedīši telegrafēja, ka viņi otrdien atbraukšot. Es viņus šeit iekārtošu un tad braukšu pie Tevis, mums daudz kas pārrunājams. Priedīši laikam no konsula nav dabūjuši nekāda padoma; lai tad viņi paliek šeit. Līdz 4. augustam konsuls ir ņēmis pretī krievu naudu. Ar savu Bernes ceļojumu Priedīši laikam ir nokavējuši. - Asunta žēlojas: daper tutto le bandiere rosse, tanto mir dispiance, bet par patate viņa ņem 40 ginejas un tā nomierinās. Mēs arī nomierināsimies. Lido, lido!

11.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 11. augustā

Manu mīļo sirdsuguntiņ, visa mana dvēsele pie Tevis vienā labumā; mums vajga iet labi vien. Es redzu, Tu esi nospiesta un uztraukta tā laika dēļ; es atkal tādēļ, ka nekā nestrādāju, - bet es domāju, nau liela vaina, un, būsim kopā, būs viss kārtībā. Šodien saņemšu Priedīšus, ierīkošu te un tad tūliņ braukšu pie Tevis. Ar veselību man iet labi. Tavas kartiņas šodien nedabūju, bet ar to jāapradinās. Lido.

12.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 12. augustā

Mīļumiņ, man jau no Tevis ir diezgan daudz kartīšu: no 4., 5., 7., 8. un tagad arī no 10. Ka tik Tu esi mierīga, tad viss ir labi. Priedīši vakar atbrauca. Es viņus iekārtošu un pats braukšu pie Tevis. Nogaidu vēl vajadzīgo no Līva. Tātad braucu svētdien vai pirmdien. Sestdien vajadzēja atbraukt Sahtam. - Mācies sportu, arī valodas, arī angļu. Arī medicīniskās māsas darbs ir labs. Es ļoti priecājos par laimes sapņiem un laimes puķi. Palma aug sevišķi labi. Lido.

13.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 13. augustā

Manu sirsniņ, atkal saņēmu no Tevis kartīti, turklāt ļoti ātri. Tavi sapņi un kombinācijas saistās ļoti tuvu un arī pareizi tie ir. Es drīz atbraukšu, un tad mēs visu pārrunāsim. - Nīna šeit drīz iedzīvosies; ir gan uztraukta, bet tas nokārtosies, jo Brencis ir ļoti mierīgs. Viņi iztiek ar vienu istabu. Tagad es vedīšu viņus uz pilsētu. - Es sapņoju maz, bet palma kļūst ļoti skaista. Lido.

14.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 14. augustā

Mīļo dvēselīt, vakar saņēmu Tavu kartīti un telegrammu no Bertolio. Neuztraucies, manu Iniņ. Es laikam divdomīgi uzrakstīju: gribētu braukt svētdien uz Cīrihi. Šodien Priedīši ir Milānā, un sestdien2 Dr. Šahts gribēja atbraukt šurp. Es no viņa uzzinātu daudz ko svarīgu. Priedīšiem daudz rūpju dokumentu dēļ, bet cerams, ka Milānas konsuls būs gudrāks. - Asunta biedēja ar augstajām tirgus cenām kartupeļiem. Es maksāju tikai 20 sant. par kilo. Gluži ļauna jau viņa nav. Esi mierīga, mijā, mīļā sirds, esi vesela, viss būs labi. Lido.

15.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 15. augustā

Manu dvēselīt, atkal esmu Tev devis iemeslu pārpratumam: es braukšu uz Cīrihi, nevis iešu kājām. 11. augustā es vēl nevarēju izbraukt, jo Priedīši vēl nebija iekārtojušies, tāpēc ka viņi brauca uz Milānu un zēns palika viens. Turklāt es vēl gaidu Šahtu, no kura es šo to ceru sagaidīt. Priedīši Milānā nav nekā panākuši. Laikam jau viņiem būs jāpaliek šeit, - Mani sāpina tas, ka esmu Tevi uztraucis, bet Tu vari būt pavisam mierīga, manu dziļo sirsniņ. Varbūt es atbraukšu tikai pirmdien, bet arī tas nav pamats uztraukumam. Es telegrafēšu, kad izbraukšu. Esi mierīga, mīļo, mīļo Iniņ, viss iet labi. Lido.

16.

ASPAZIJAI
Kastaņolā 1914. gada 16. augustā

Manu mīļo dvēselīt, nosūtīju telegrammu, ka pirmdien vakarā plkst. 9 būšu Cīrihē. Šahts atbraucis, un es nevaru braukt projām tūliņ. Priedītis esot uzrakstījis dažādas oficiālas vēstules, lai saņemtu savus dokumentus. Viņam jāsēž tagad šeit un jānogaida. - Šorīt agri saņēmu no Doras kartīti un nosūtu to Tev. Kartīte bijusi ceļā gandrīz 3 nedēļas. Arī divi avīžu numuri no Krievijas pienākuši visiem par lielu brīnumu. Varbūt arī vēstules no šejienes nokļūs līdz Krievijai. Nu gaidi mani, pēc 36 stundām būšu Cīrihē pie Tevis. Lido.

17.

A. un B. PRIEDĪŠIEM
Cīrihē 1914. gada 21. augustā

Mīļie draudziņi, telegrammu nosūtīju, maksāja tikai 8 franki; iešot caur Franciju un kādas trīs dienas. Vai esat rakstījuši uz Berlīni savai fabrikas valdei? Pie mums Elza piepeši saslima, jau kādas trīs dienas, tagad ir labāk, iziet jau. Jaunās ziņas te tās pašas, kas Lugānā, tikai ar vācu nokrāsu. Atrakstat, kā Jums labi iet. Daudz mīļu labdienu visiem no Jūsu [paraksts].

Cīrihā 21. 8. 14.

18.

A. un B. PRIEDĪŠIEM
Cīrihē 1914. gada 22. augustā

Mīļie draugi, es Jums aizrakstīju, bet aiz pārskatīšanās - latviešu valodā. Iespējams, ka šo pastkarti Jūs nesaņēmāt. No jums vēl līdz šim nav pienākušas nekādas ziņas. Es nosūtīju telegrammu, tā maksāja 8 frankus. Vai Jūs uz Berlīni aizrakstījāt? Elza vairākas dienas bija slima. Tagad viņa ir jau uz kājām, bet jūtas vēl vāja. Rakstiet, kā Jums klājas.
Nagliņš.

19.

A. un B. PRIEDĪŠIEM
Cīrihē 1914. gada 24. augustā

Mīļie draugi, tikko saņēmu Jūsu 22. 8. izsūtīto pastkarti un priecājos par labajām ziņām. - Vajag pievienot Romas konsula atbildi, lai motivētu to, kādēļ prasīta Bernes konsula iejaukšanās. Pirms brauc uz Berni, Bernes konsulam vēlreiz apjautājies par tulkojumu. - Telegrafējiet Sašam par naudu; nauda var pienākt, viņa vēstule diezin vai pienāks. - Kad Tu brauksi uz Berni, tad tur pie konsula vari iemainīt arī nedaudz naudas; līdz tam laikam Jūs vēl iztiksiet. Ja ne, tad sūtiet šurp krievu papīrnaudu, es to iemainīšu šeit, kaut arī ar nelieliem zaudējumiem. Neuztraucieties; strādājiet, tad Jūs arī varēsiet turēties. Labākie, sirsnīgākie sveicieni no mums.

20.

A. KIRHENŠTEINAM
Cīrihē 1914. gada 25. augustā

Mīļais draugs, Jūsu draudzīgo vēstuli esmu saņēmis un tūdaļ mēģināju likt lietā Jūsu padomus. Uz manu telegrammu vēl nav atbildes; arī nauda nav pienākusi ne caur Lionas kredītu, ne caur Anglijas banku. Vai Jums bija labāki panākumi? - Es, kā Jūs redzat, joprojām vēl esmu Cīrihē, taču domāju drīz atkal atgriezties, jo šeit ir visai dārga dzīve. Vai pie Jums dzīvo lēti? Tad varbūt es pārcelšos uz Jūsu apkaimi. - Par pārējiem jautājumiem, kurus Jūs ierosināt, atklātnē grūti rakstīt, šajā laikā par tiem vispār grūti rakstīt, - tādēļ labāk esat sirsnīgi sveicināti.

Rainis.

Exp.: A. Naglin. Zürich, Ottilserstr. 24. IV.

21.

P. DAUGEM
Cīrihē 1914. gada 27. augustā

Mans mīļais draugs! es ļoti priecājos, saņemot vakar Tavu kartīti. Redzēju no tās, ka Tev veicies samērā labi. Bet nu Tev gribu tūliņ paziņot, ka ir radusies izdevība braukt uz dzimteni: Valsts domes priekšsēdētājs Rodzjanko organizē braucienu uz Odesu caur Ženēvu, I klasē - 430 fr[anki], II - 300 fr., III - 180 fr., jāiemaksā 20%. Cīrihē krievu Palīdzības komiteja iekārtojusi izziņu biroju. Tātad, ja esi nodomājis doties mājup, tad tūliņ raksti man uz šejieni vai arī Palīdzības komitejai - Cīrihē, Kulmana ielā 28. Kuģis iešot tuvākajā laikā. - No Dermaņa man nav zinu, bet, cik es zinu, viņš braukšot uz Ameriku; varbūt ir jau aizbraucis. Mēs abi jūtamies vidēji un pašlaik dzīvojam Cīrihē, Otikera ielā 24 IV. Ļoti sirsnīgs sveiciens no mums abiem. Tavs [paraksts].

27. 8. 14.

Uz atklātnes malām pierakstīts:
Tikko dabūju zināt, ka pastāv vēl viena braukšanas iespēja: 22. septembrī no Venēcijas uz Konstantinopoli II klasē, 200 fr.; no turienes līdz Odesai - apmēram 100 fr. Pieteikties pie Kuoni Cīrihē. Labākie sveicieni - [paraksts].

Atklātnes apakšā pierakstīts:
Pasteidzies ar abām iespējām; raksti tūliņ saņemšanas dienā. [Paraksts.]

22.

A. un B. PRIEDĪŠIEM
Cīrihē 1914. gada 27. augustā

Mīļie draugi, kāda krievu tūristu komiteja Lucernā organizē braucienu no Ženēvas uz Odesu; II kl[asē] - 300 fr[anki], III kl. - 180 fr. Priekšsēdētājs ir Rodzjanko, Valsts domes prezidents. Šodien pat uzzināšu viņa adresi un rakstīšu viņam par Tavu pasi. Var būt, ka beidzot laimējas, jo viņš ir iespaidīga persona. - Šodien es vēl uzzināju par kādu citu braukšanas iespēju: Venēcija-Konstantinopole, II kl. - 200 fr. No turienes līdz Odesai - apm. 100 fr. Izbraukšana no Venēcijas 22. septembrī, bet jāpieteicas drīz, jo lielākā daļa vietu ir jau aizņemtas. Brauciena ilgums - 5 dienas. Jums jāinteresējas arī par savām personīgajām lietām un vismaz biežāk man jāpaziņo, ko esat darījuši vai kādas ziņas saņēmuši. Sirsnīgākie sveicieni no mums.

23.

P. DAUGEM
Cīrihē 1914. gada 29. augustā

Mīļais draugs, Tu gribēji zināt V. Dermaņa adresi. Viņš nupat kā man atrakstīja. Viņš vēl dzīvo Berlīnē - Halensee, t. i.: Hektora ielā 11, priekšpusē, 1. kāpnes. Viņš jūtas labi, bet naudas trūkuma dēļ nespēj atstāt Berlīni. Varbūt Tu varētu izpalīdzēt viņam un viņa ģimenei.
Vislabākie sveicieni Jums abiem no mums.
Tavs [paraksts].

Cīrihē, 29. 8. 14.

24.

A. un B. PRIEDĪŠIEM
Cīrihē 1914. gada 29. augustā

Mīļie draugi, nu jau drīz jūs saņemsiet braukšanai nepieciešamās pases, un jūsu garlaikošanās Kastaņolā izbeigsies. Tā kā jūs tur nespējat izturēt un, kā es skatos jūsu rīcībā ir plaši līdzekļi, tad brauciet vien tūlīt uz Cīrihi, un es atkal ievākšos brīvajā Kastaņolas dzīvoklī, kuru es atstāju tikai tādēļ, lai jums iznāktu lētāk. Šeit Cīrihē jūs tad arī varēsiet vieglāk nodibināt sakarus ar Dr. G. Volfera kungu. Pamatojoties uz krievu tiesībām, privātas personas apliecinājums nederētu; varbūt to pieļauj šveiciešu tiesības, bet tās es nezinu; tātad diemžēl nevaru dot nekāsu padomu. Tā kā konsuls beidzot ir izrādījis pretimnākšanu, tad viņš uz savu atbildību, uz privātas personas liecības pamata, varētu ierakstīt braukšanas pasē arī sievu un bērnu. Mutiskas pārrunas iedarbotos vislabāk. - Rodzjanko esot aizceļojis jau tanī pašā dienā. - Brauciens uz Odesu tiek organizēts ar valdības palīdzību. - Šveices kredītsabiedrība maksāšot 220 fr[ankus] par 100 rubļiem, konsuls - 250 fr. - Rakstiet tikai tūlīt, kad jūs esat nodomājuši atgriezties. Laiks ir uzlabojies; sezona drīz sāksies; koncertzāles jau iesākušas savus kārtējos koncertus, un teātri sāks savas izrādes 1. septembrī. Paliekat mīļi sveicināti.
A. Nagliņš.

25.

R. PELŠEM
Cīrihē 1914. gada 4. septembrī

4.9. 14. Robertam.

D[ārgais] dr[augs], es varu droši Jūs tā saukt, jo Jūsu draudzība parādās tādā laikā, kad visi 72 draugi tura par gudrāku saukties par ienaidniekiem. Arī par gudrāku man Jūs jāieskata, jo, kaut gan esmu nevesels un no darba nospiests (oktobrī man termiņš, un ne puse no darba nau gatava), tomēr kājās vēl stāvu. Nesakat tik nevienam par manu neveselību, to izlietotu pret mani. Priekš manis gudrs cilvēks bijis vienmēr tas, kas sirdskrietns, - ļaunprātība ir muļķība (cf noziedznieku tipus, deģenerātus). - Un nu lielo paldies par ziņu un dokumentu atsūtīšanu: arvien labāk zināt nekā nezināt. - Es neesmu par mutes aizbāšanu. Ā[rzemju] k[omiteja] man aizliedz runāt pret Jansonu, publicēt manu vēstuli; - bet es gribu skaidrību, lai ļauj runāt maniem pretniekiem un man. Es negribu birokrātisku kancelejas noslēpumu (konspirāciju mūsu vadītāji pārtaisījuši par kancelejas noslēpumu, tā darījuši visi birokrāti), kas visur ir nokāvis patiesību. Mēs taču esam demokrāti. Es atbildēšu uz dokumentu jo labprātīgāk, ka viņš ir biedru pulka raksts, vismaz pēc formas, un nau birokrātijas oficiāls papīrs.
Tātad publicējat vien, m[ans] dr[augs], to dokumentu; es ceru vēl tos 72 nedraugus padarīt par draugiem. - Cik šīm grupām ir visu locekļu? Vai visi parakstījuši? V[ai] v[isi] parakstījušie ir lielinieki? Tas man būtu jo nepatīkamāk, jo es pats skaitījos pēc tradīcijas un temperamenta par lielinieku. Gaidu Jūsu rezolūcijas norakstu.

26.

A KIRHENŠTEINAM
Cīrihē 1914. gada 13. septembrī

Sirsnīgi sveiki, saņēmu abas Jūsu kartis. Nebrīnaties par manu vācu rakstīšanu: no sākuma visas nevācu vēstules un kartis tika aizturētas kara cenzūrā, kāda bij arī šveiciešiem. Tagad vairs nemanāma aizturēšana. - Nerunājat par galvas zaudēšanu: Jūs esat gudrs cilvēks un latviets, tikai krievs iesāk katru lietu ar galvas zaudēšanu un reizēm atrod viņu atkal. Tagad lieta nopietna, daudz kas izšķirsies, galvai jābūt īstā vietā. Jāstāv par demokrātiju, kura ir Francijā un kura grib attīstīties Krievijā, bet ko grib nomākt vācu Strammheits, t. i., disciplīna, autoritātes dievināšana, junkurisms un militārisms. - Tiešu ziņu no mājām man nau; avīžu atnāca tikai 3 Nr. Bet no citiem dzird, ka revolūcijas neesot, tā būtu arī vācu junkuru pabalstīšana. Mums vajga no valdības koncesijas dabūt. Amnestija gaidāma katru dienu. Burcevs esot aizbraucis uz Krieviju. - Franču avīzes N. par latviešiem neesmu redzējis; pie Jums būs vieglāk to dabūt; tad atsūtat Jūs to man. Tāpat ar latviešu proklamāciju franču valodā. - Mēs nosūtījām vēstules uz mājām 7. sept. ar krieviem. - Nauda nepienāk arī caur Ārlietu ministriju, konsuls neizmaksā. - Man liekas, ka arī Jūs varētu laisties uz mājām; varbūt jau ar kuģi 15. sept. no Genuas; arī mēs domājam uz mājā braukšanu.
Paliekat mīļi sveicināti. Rainis.

27.

A. KALNIŅAM
Cīrihē 1914. gada 30. septembrī

Mans ļoti laipnais draugs! Es ļoti nožēloju Jūsu smago zaudējumu. <Jūsu darbs bija> ļoti apbrīnojams. Es tūliņ aizrakstīju <Berlīnes> glabātuvei un pašlaik gaidu atbildi. Es mēģināšu atrast libreta uzmetumu. Saņemiet abi ar Jūsu mīļo kundzi mūsu vissirsnīgākos sveicienus. Mēs bieži domājam par Jums.

28.

K. FREINBERGAM
Cīrihē 1914. gada septembrī

Kā mūsu starpnieks publicējiet, ka mēs apbrīnojam krievu-latviešu aizsardzības karu par mūsu attīstību. Rudenī gaidām mūsu strādnieku brīvprātīgu līdzdalību pie ievainotajiem. 5% no katra mūsu honorāra. Nosūtīsim jaunu Iugu. Sirsnīgi sveicieni. Imanta dzīvos. - Rainis. Aspazija.

29.

A. un B. PRIEDĪŠIEM
Cīrihē 1914. gada septembrī

Priedītim Kastaņolā.

15. septembrī 3 tvaikoņi uz Arhangeļsku caur Ženēvu. Cena 88 rubļi. Naudu varat saņemt pa telegrāfu Cīrihes Nacionālajā bankā. Pieteikties iespējams pie Bernes konsula šodien. Atbildiet tūlīt. Izbraukšana no Marseļas un Venēcijas, divreiz nedēļā braucieni uz Odesu.
Nagliņš.

30.

H. ASARAM
Kastaņolā 1914. gada 11. oktobrī

Mans dārgais draugs, ar lielu prieku šodien, 24 dienas pēc izsūtīšanas, saņēmu Jūsu pastkarti. Rakstu franciski, lai Jūs ātrāk saņemtu. Mēs Jums nosūtīsim nelielus manuskriptus latviešu valodā, bet pilnīgi droši Jūs varēsiet ievietot «Auseklī» Aspazijas biogrāfijas fragmentu, kuru es 16. maijā nosūtīju «Tagadnei» (V. Knoriņa k-gam), un paņemt fragmentu no «Jāzepa un viņa brāļiem», kas atrodas Jaunajā teātrī (Romanova ielā 25).
Vai Jūs esat saņēmis manu vēstuli no 8./21. septembra ar latvisko manuskriptu laikrakstam «[Jaunā] Dienas Lapa»? Esiet tik laipni un atbildiet man nekavējoties, kad Jūs saņēmāt manu pirmo vēstuli un kad šo. Jūs man izdarītu lielu pakalpojumu, atsūtīdams uz Kastaņolu Jūsu laikrakstu «[Jaunā] Dienas Lapa», jo mums nav ziņu no dzimtenes; samaksās A. D[eglava] kungs. - Mēs jūtamies labi, tikai veselība nav īsti laba.
Saņemiet, dārgais draugs, mūsu ļoti sirsnīgos sveicienus. Vienmēr Jūsu rīcībā -
A. Nagliņš.

Kastaņolā, 11. 10. 14.

Exp.: A. Naglin. Castagnola, Suisse.

31.

K. FREINBERGAM
Kastaņolā 1914. gada 11. oktobrī

Daudz sirsnīgu sveicienu, ar lielu prieku saņēmu atkal ziņas no Jums; bij ceļā 24 dienas. Rakstu Jums bez šīs kartes vēl otru franciski; varbūt nonāk pie Jums ašāk. Priecājos, ka teātrim iet tomēr labi. «P., vēj.» nau laiks, bet gan laiks «Ind. u. Ār.», arī «Ug. u. n.». Man nau nekas pretī, ka laižat Plūdoņa lugu agrāk; bet tad arī Jums lai nau nekas pretī, ka es došu atļauju Latv[iešu] operai izrādīt «Ug. u. n.»; es tiem to tagad rakstīšu.

32.

A. KALNIŅAM
Kastaņolā 1914. gada 11. oktobrī

Mans dārgais draugs, šodien saņēmu ziņu no glabātuves, ka Jūsu koferis ir neskarts atradies Berlīnē un ka to tūlīt nosūtīšot man uz Kastaņolu. Šīs ziņas ir no 3. oktobra. Kad koferis pienāks šeit, nosūtīšu Jums Jūsu manuskriptu.
Saņemiet, mans dārgais, mūsu vissirsnīgākos sveicienus.
Viss Jūsu Rainis.

Kastaņolā, 11. 10. 14.

Adr.: Castagnola, Suisse. A. Naglin.

33.

NEZINĀMAI PERSONAI
Kastaņolā 1914. gada 11. oktobrī

11. 10. 14.

Mūsu ļoti dārgie draugi! Ar lielu prieku mēs šodien saņēmām Jūsu pastkarti no 28. 8. 14., rakstītu franciski. Jūsu kara sākumā rakstītā pastkarte nav pienākusi. Mēs priecājamies uzzinot, ka jūs, mīļotie bērni, esat sveiki un veseli. Mēs esam veseli, 4. oktobrī atgriezāmies Kastaņolā no Cīrihes, kur vāciešu «urrā» patriotisms bija nepanesams. Mēs atkal priecājamies par civilizāciju, par atbrīvošanos no vācu militārisma jūga un Eiropas atdzimšanu.

34.

A. KIRHENŠTEINAM
Kastaņolā 1914. gada 26. oktobrī

Castagnola 26. 10. 14.

Mīļais draugs, nu jau būs vairāk nekā divas nedēļas, kopš es Jums aizrakstīju un uz Jūsu lūgumu aizsūtīju «Annales d'Union d[es] Nationalités», kuras prasīju man atsūtīt atpakaļ pēc izlietošanas. Nu es nezinu, vai Jūs esat grāmatu jel maz saņēmuši? Pāris rindiņas no Jums atņemtu man vismaz šīs šaubas, kad Jūs arī par sevi nekā negribat rakstīt, cik tāļi esat tikuši ar saviem aizceļošanas projektiem.
Paliekat pa vecam sirsnīgi sveicināti no Jūsu
Raiņa.
Vai Jums ir kāds «Jaunās Dienas Lapas» N? Es Jums to aizsūtītu tūliņ atpakaļ. Sveiki!

35.

M. VALTERAM
Kastaņolā 1914. gada 1. decembrī

1. 12. 14. Valteram.

Tūkstoš paldies, mans dārgais draugs, par Taviem dzejoļiem, tik maigiem un tik delikātiem, tos lasot, gribot negribot acumirklī aizmirstas kara briesmas. Tā kā nav vēstules no Tevis, tad Tava grāmata ir vispatīkamākā vēsts par Tavu labklājību. Mēs jūtamies labi.
Ar sirsnīgiem sveicieniem.
Nagliņš.

36.

A. KALNIŅAM
Kastaņolā 1914. gada 3. decembrī

Mans dārgais draugs, manuskripti, kurus es nosūtīju kādai Rīgas redakcijai, nav pienākuši. Arī latviešu avīzes atzīmē ārzemju manuskripta pazušanu. Bet nogaidīsim vēl mazliet. Mans itāļu saimnieks saka: «Tātad cerēsim! Katrā ziņā cerēsim!»
Mani sirsnīgākie sveicieni,
Rainis.

Kastaņolā,
3. 12. 14.

37.

E. URBANAM
Kastaņolā 1914. gada 18. decembrī

18. 12. 14. Urbanam.

Par Martova referāta domām es brīnos mazāk nekā par cīriķiešiem, kuri viņās atrod ko jaunu. - M. tādā pat garīgā vācu verdzībā kā visi citi un atrod priekš krievu pašizpēršanās to pašu atvainošanu, tikai drusku citiem vārdiem. Patiesībā Vācijas «nacionālais» kapitālisms uzvarot taps tikai <vēl> spēcīgāks un vēl nacionālāks un apspiedīs citās zemēs nacionāla kapitālisma attīstību ar savu militārismu un despotisma palīdzību. Kad jau tagad bez uzvaras ir Deutschland über Alles, tad pēc uzvaras taču nebūs. Deutschl. unter Allem. Ir ērmoti domāt, ka uzvarētājs aiz cilvēkmīlestības vai internacionalitātes atsacīsies no savas varas. - Cietīs vispirms Krievijas attīstība, kura jau spēji sākās ar 1905. g. Nē, progress ir vienīgi gaidāms ne no uzvarošā vācu militārisma, bet no krievu revolūcijas, kura tiks gan galā arī ar uzvarošo krievu militārismu, vāju un iegraustu jau no 1905. gada, bet ne ar vācu militārismu, kurš jau pirms uzvaras ir sagrāvis savu vācu sociāldemokrātiju, tā ka tā seko viņam un nemaz nedomā uz revolūciju.

38.

K. B. VANSAM
Kastaņolā 1914. gada 23. decembrī

Klujam Bertonam Vansam Parīzē, Pale Rojal.

Profesora kungs! Ļoti priecāšos, ja Jūs atbildēsiet, uz kādu adresi varu nosūtīt honorāru par manu pilnīgu horoskopu. Ir vēl viena persona, kas arī vēlas saņemt savu horoskopu. Piezīmēju, ka neesmu vācietis, bet gan Krievijas pilsonis.
Gatavs pakalpot.
Esmu saņēmis Jūsu vēstuli 22. Jul. 14. Dikt. F. R. - 9. Lūdzu Jūs izstrādāt manu pilnīgu horoskopu un atbildēt drīz, uz kurieni sūtīt honorāru.

39.

A. KIRHENŠTEINAM
Kastaņolā 1914. gada 24. decembrī

Mīļie, dārgie draugi, mēs ļoti nopriecājāmies, saņemot Jūsu kartīti. Mēs arī nospriedām, ka Jūs esat labi darījis: serbi ir apbrīnojama tauta, pati lieliskākā no visām pašreiz karojošām tautām; es jau sen sajūsminājos par serbu tautas dzeju un eposu; šie darbi ir vēl augstāki par apdziedātajiem. Interesanti būtu bijis paskatīties uz viņiem. Atsūtiet man kādu viņu avīzi. Visvairāk es priecājos, ka Jūs tik enerģiski izrāvāties no emigrantu sīkumainības. Atrakstiet, kad atradīsiet brīvu brīdi. Apsveicu ar Jauno gadu. Cieši spiežu Jūsu roku.
Rainis.
Kastaņolā, 24. 12. 14.

40.

NEZINĀMAI PERSONAI
Kastaņolā 1914. gada 24. decembrī

24. 12. 14.

Saņemiet mūsu sirsnīgākos laimes novēlējumus savā kāzu dienā cerībā uz priecīgu nākotni.
Vienmēr Jūsu.

41.

B. SKUJENIECEI
Kastaņolā 1914. gada 24. decembrī

24. 12. 14.

Liels paldies par laimes vēlējumiem Ziemsvētkos, kurus esam jau sagaidījuši. Saņem arī manus vissirsnīgākos novēlējumus. Vai mana atbilde uz Tavu pastkarti ir pienākusi? No sirds sveicinu Jancīti, kas tagad aizstāv taisnību, un manu mīļo krustdēlu! Kā viņš jūtas?
Vienmēr Tavs.