RAINIS
Vēstules
Šveices periods (1914. - 1920. III)
1917. gads
239.
A. VISKONTAM
Kastaņolā 1917. gada 3. janvārī
3.1.17. (Viskont[am].)
Ar laimīgu Jauno gadu sveicu Jūs, ļoti godātais un dārgais novadniek. Novēlu Jums visu labāko, bet man gribētos vēl jo vairāk no sirds Jums novēlēt labklājību, mieru un progresu Jūsu dārgajai tēvijai, kura man tikpat mīļa kā savējā. Mani ļoti iepriecināja Jūsu apsveikums. Mēs tomēr esam novadnieki; kaut arī pagaidām šķirti viens no otra, mēs nekad nebeigsim tiekties pēc apvienošanās, no kuras izaugs neredzēts kultūras uzplaukums.
240.
P. BOVĒ
Kastaņolā 1917. gada 5. janvārī
5.1.17.
Cienījamais Bovē kungs!
Man patiesi žēl, ka Jums liekas, ka es gribētu Jūsu Komitejai laupīt tik lielisku darbinieku kā Dr. Forela kungs. Īstenībā es viņa priekšlikumam iestāties šajā Komitejā un privāti sniegt vēlamo informāciju pilnīgi piekritu (28.12.16.-vēstulē), tā ka mans nolūks nav kaut kādā veidā stāties ceļā Šveices Komitejai. Šādējādi Jums paliek pilnīgi nodrošināta sadarbība ar Dr. Forelu. Par manu līdzdarbību nevar būt ne runas, jo šī ir vienīgi šveiciešu Komiteja, kā Jūs rakstījāt. Es parakstos ar vislabākajiem vēlējumiem Komitejai un Jums un atļaujiet Jums izteikt līdzjūtību par zaudējumu.
241.
R. IVANOVAM
Kastaņolā 1917. gada 5. janvārī
Laimīgu Jauno gadu! Miera gadu novēlu Tev, mans dārgais draugs, un mūsu mīļajam Oto! Es rakstīju Tev apmēram pirms nedēļas, ka esmu saņēmis Tavas mātes adresi, un viņai tūlīt aizrakstīju. - Aizrakstīju karti Fimberam - Freija uzdevumā, bet mana karte nenosūtīta atnāca atpakaļ. Tādēļ atsūti man tūlīt Fimbera adresi. Sirsnīgi Tevi sveicina
Tavs Nagliņš.
242.
A. KRAUZEI-OZOLIŅAI
Kastaņolā 1917. gada 5. janvārī
Castagnola 5.1.17.
Laimīgu jaunu gadu! laimīgāku nekā bijušais, kas tik daudz ņēmis un nekā nau devis. Un Jūsu sirsnīgā sveicienā lasu: ka man jau viss esot, ko lai man vēlot? Man nekā nau, man pat dzimtenes nau, man pat tautas nau, man pat tās mierīgās sirds nau, ka tā arī ir labi. - Jūs sakat: visi mūsu ceļi, kaut arī šķirti, turp aizved, - varbūt zem kādiem pelniem un zemēm ir arī dzīves instinkts, bet mani ceļi turp nau aizveduši, un es eju jau gadu 20. Un mūsu ceļi arī gluži nošķīrušies, paliek tik vēl personiska satiksme; man paliek vēl prieks, ka Jūs attīstīsaties kā dzejniece. - Tagad pat man būs jāraksta paskaidrojums par manu izstāšanos no komitejas, un ir grūti rakstīt, kad nevar bez jūtām.
Bet runāsim labāk par personisko - Jūs esat jau pārbraukuši uz Cīrihu, kā raksta lozanieši, - vai ieguvāt Lozanā vairāk veselības? Vai strādājat bez veselības traucēkļiem? Man vēl neiet, nevaru strādāt, kaut gan jau ilgi turpinu savu kūri. Tagad Cīrihā būdama, atsūtiet man, lūdzu, manas vēstules, kā solījāt, varbūt no tām ko iztaisīšu. - Še jau nedēļu vairāk ļoti jauks un silts, runā, ka tā pastāvēšot kādu mēnesi.
Daudz, daudz veselības un daudz labu dienu no Jūsu Raiņa.
243.
V. DZIMIDAVIČAM
Kastaņolā 1917. gada 6. janvārī
6.1.17. Dzimidavičus.
Mīļais kungs un novadniek. Latviešu ģeogrāfiskās ziņas nav iespējams sagādāt uz 7. janvāri. Cerēsim, ka citi līdzekļi, ja jau Jūsu karte ne, palīdzēs mums iznīdēt uzskatu, ka Latvija it kā būtu vāciešu novads.
244.
P. DAUGEM
Lugāno 1917. gada 7. janvārī
Mans mīļais, labais, dārgais, kāds pārsteigums man bij Tava sirsnīgā vēstule! Pienāca, turklāt vēl jaunā gadā kā laba zīme, kā netīšs laimes vēlējums. Mēs taču bijām domājuši, ka tā lielā balva nāk Aspazijai no vakara. Nu priecājamies vēl vairāk, jo nu Birojam nekas nebūs jāatrauj saviem cēlajiem mērķiem. Bet vislielākais prieks, ka mūsu tautā ir dzīvs tāds dziļš ideālisms, kurš meklē sev ceļu uz āru. - Es šo ziedojumu, kā visus citus, kurus jel kad esmu saņēmis, nodošu atkal tautai, tiklīdz mani apstākļi uzlabosies, dibinādams kādu fondu. Izsaki nu dāvātājam manu silti sajusto pateicību un nodod šo karti. Tavs prieks mani sirsnīgi aizgrābj. Sveicinu un skūpstu Tevi jaunā gadā. Tavs Jānis.
245.
D. STUČKAI
Kastaņolā 1917. gada 7. janvārī
Mīļo, dārgo māsiņ - un dārgais draugs kopējā darbā, kā es Tevi tagad domās saucu, jo Tu, kārtodama un tulkodama manas dzejas, dari darba grūtāko daļu; pirmrakstu uzmest ir viegli un pat prieks. Es nekad neesmu atsacījies no cerības, ka Tu reiz sāksi pati rakstīt vai ka mēs kopā ko uzrakstīsim mūsu mīļajai piemiņai par veciem laikiem. Tikai tagad es pats nespēju neko rakstīt, kad atkal spēšu, gribu lugu par brāli un māsu, un to Tev dāvināt. Bet vēl nervi beigti, nekā nestrādāju kopš nu briesmīgi mocos! Rakstu Tev šis pāris rindiņas - apdrošinātas nez vai drošas -, jo kopš pusgada no Tevis nau ziņu, un manas kartis Tu laikam neesi nemaz dabūjusi. Lai jaunā gadā iet labāk. Atraksti varbūt caur Paulu, jo no tā es saņemu gan. Paliekat abi veseli un esat laimīgi. Atraksti par veselību - Tavu un Pētera. Pie mums Elzai vasar gāja galīgi vāji, nu drusku sāk atspirgt. Bij grūts klimaktērijs. Sveiki, sveiki. Tavs vecais Ženiņš.
Mīļu skūpstu - Elza?
Exp.: A. Naglin. Castagnola, Suisse.
246.
TRAUBERGAM
Lugāno 1917. gada 7. janvārī
7.1.17. Trauberg[am].
Dārgais, cienījamais draugs.
Ziņu par Jūsu lielo balvu saņēmu taisni uz jaunu gadu, kad pati balva bij jau laikus atnākusi. To es uzņemu kā jaungada laimes vēlējumu un kā labu priekšzīmi. Saņemiet manu dziļi sajustu pateicību. Jūsu skaistais darbs liecina par latviešu tautas skaisto ideālismu, un man tas ir pierādījums, ka mūsu tauta grib dzīvot kā tauta, jo, ieceroties savu dzeju, ieceras savu dvēseli, kas ir viena un kopēja visiem; savu personu es te sajūtu tikai kā simbolu. Un es gribu būt simbols ne vien saņemot, bet arī atdodot - gribu atdot ne vien dzejā, bet arī matērijā, kad man apstākļi uzlabosies, dibinot fondu latv. kultūras mērķiem. Vēlreiz siltāko pateicību un laimi jaunajā gadā.
Vai es par Jūsu soli, kurš tik cienīgs atklātībai, drīkstu atklātībā minēt?
247.
P. BOVĒ
Kastaņolā 1917. gada 10. janvārī
Castagnola 10.1.17.
Cienījamais Bovē kungs!
Šī mēneša 8. datumā Jūs rakstījāt, ka Dr. Forela kungs iestājies Jūsu Comité, lai tur reprezentētu latviešu Sociāldemokrātijas intereses. Jūs minat arī manu netiešo līdzdalību pie tās. - Tas ir pārpratums: es neesmu latviešu sociāldem. pilnvarotais un nevaru arī Dr. Forela kungam nodot mandātu, lai reprezentētu tās intereses Jūsu Comité. Dr. Forela kunga iestāšanās ir gluži privāta. Arī par netiešu, vēl jo mazāk - tiešu līdzdalību no manas puses Comité darbā nevar būt ne runas. Šis pārpratums spiež mani tagad atteikties arī no patikas privāti sniegt Dr. Forela kungam ziņas par latviešu lietām, jo es negribu sevi tā eksponēt, lai nonāktu nelāgā situācijā.
Pieņemiet manas vislielākās cieņas izpausmi.
248.
O. FORELAM
Kastaņolā 1917. gada 10. janvārī
Cienījamais doktora kungs un dārgais biedri!
No pievienotās vēstules Jūs redzat, ar kādiem līdzekļiem A. Ķeniņas kundze nopūlas, lai mani slepeni iemānītu viņas nodibinātajā Comité, lai Latvijā varētu maskēties ar manu vārdu. Jūs nedrīkstat pat viņas Comité pārstāvēt latviešu Sociāldemokrātiju, kas man nav devusi nekādu uzdevumu. Tas taču būtu vēl vairāk, nekā ja es tieši iestātos Komitejā! To es absolūti nevaru piejaut, lai novērstu līdzīgus pārpratumus, ko šī dāma varētu atkal izmantot.
Jūsu mīļā vedeklas kundze kā latviete arī diez vai ir visos latviešu jautājumos labi informēta un nepieciešamības gadījumā var viegli gūt informāciju arī Lozannā.
Ar cieņu un biedrisku sveicienu -
Jūsu J. Rainis.
Castagnola 10.1.17.
249.
O. FORELAM
Kastaņolā 1917. gada 15. janvārī
Cienījamais biedri!
Jūsu vēstule un lēmums pildīja mani ar ļoti lielu apmierinājumu, jo tagad drīkstēšu izslēgt visas pārpratumu iespējas. Es ļoti nožēloju; ka tūlīt Jums nepaziņoju, ka neesmu latviešu Sociāldemokrātijas pārstāvis.
Par laikrakstu «Osten» es rakstīju, un, tiklīdz pienāks NN, es nodošu tos Jums.
Pastāvīgi godājot -
Jūsu J. Rainis.
Castagnola 15.1.17.
250.
F. CIELĒNAM
Kastaņolā 1917. gada 17. janvārī
17.1.17. Cielēnam.
No vēstulēm gribu izņemt ne vien politiku, bet arī visu par latvību, es varētu derēt šinī laikā publikai, kas tik daudz izsamist par savu tautu. Privātās vēstulēs rakstītais ir dzīvāks nekā ievados, uz pastellējumu. Tādēļ gribu izmantot savas privātvēstules. Es domāju, ka tas pat mans pienākums. Neko privātu, protams, nelikšu iekšā, pat adresāta vārdu neminēšu. Kad būs drukai sūtāmais gatavs, došu Jums pārlāsīt, lai varat pārlabot.
251.
A. KRAUZEI-OZOLIŅAI
Kastaņolā 1917. gada 19. janvārī
19.1.17. Pro Letl[onia].
Paldies par piesūtītām parauga markām. Solīto manu vēstuļu atpakaļ sūtījumu vēl neesmu saņēmis, bet dzirdu no vairāk pusēm, ka Jūs atklāti draudat tās manas vēstules izmantot pret mani pēc pazīstamā parauga Jankava. Vai lai es domāju, ka tādēļ Jūs tīšām aizkavējāt viņas jau kopš pusgada, jeb vai lai es Jūs arī turpmāk turu par skaidru cilvēku, ko es līdz šim esmu darījis. <Labākā> Vienīgā atbilde, kas iznīcinās visas šaubas, ir to vēst. tūlītēja atsūtīšana man ar nākošo pastu. Tā es gaidīšu.
252.
P. SĒJAM
Kastaņolā 1917. gada 19. janvārī
19.1.17.
Dārgo Pēter, Tu neatbildi neko, nedz sūti projektu, nedz pastāsti, kur un kad tikies ar Cielēnu un ko nolēmāt. Cielēns raksta, ka tu bijis Bernē, arī par viņiem stāstījis, ka K[rauzes] kdze draudot ar manu vēstuļu izmantošanu pret mani, tad mēs uzsūtītu pret viņiem Ķeniņ kdzi. Vai taisni tā ir A. Krauzes kdze Tev teikusi? Tas ļoti ticami, jo to dzirdu nupat arī no citas puses. Vai Tu ar viņu satiksies arī Lozannā? Varbūt vēl rekonstruēt veco komiteju un dibināt jaunu. Atraksti pāris rindiņu.
253.
N. ŠČETIŅINAM
Kastaņolā 1917. gada 20. janvārī
Castagnola 20.1.17.
Dārgais Biedri, mati ir izžuvuši - mēs ļoti smējāmies par Jūsu humoru, un tas mūs nomierināja jaunajā nelaimē: aiz vēl neizžuvušajiem matiem sāka vilkties iesnas, aiz iesnām - influence. Un es jau vairākas dienas guļu uz gultas. Iziet vēl nevaram. Savā vietā aizsūtu biedru ar rakstu par Baltijas apgabalu. Izlasiet un tūlīt sūtiet žurnālu atpakaļ. Saules mītus varat iedot bērnam, kurš aiznesīs šo vēstuli. Cerēsim, ka saules iespaidā, kaut arī netiešā, drīz atspirgšu. Tad - tūlīt pie Jums. Esiet veseli.
Jūsu Nagliņš.
254.
N. ŠČETIŅINAM
Kastaņolā 1917. gada 29. janvārī
Dārgais Biedri, nosūtu Jums grāmatu ar čūsku, nenozīmīga, bet tomēr čūska. Lai viņa atvieto mani. Ja atradīsiet grāmatiņā «Bericht» kaut ko, kas Jūs interesētu, tad es Jums aizsūtīšu arī pārējās, vēl 5 grāmatiņas par Baltijas arheoloģiju, folkloru, vēsturi. Es vēl aizvien nevaru pats aiziet pie Jums, jāpiesargās pēc influences, arī vājš esmu. Mana sieva gatavojas Jūs apciemot un paskatīties, vai Jūs strādājat. Un vai ir pavirzījušies uz priekšu gnostiķi. Toties, bez šaubām, ir pavirzījusies uz priekšu mūsu revolūcija.
Cieši spiežu Jūsu roku.
Jūsu Nagliņš.
Castagnola, 27.1.17.
255.
P. DAUGEM
Kastaņolā 1917. gada 6. februārī
По латышски.
Mans dārgais, Tu man dod šinī laikā lielu iepriecinājumu un mierinājumu ar savu lielo mīlestību. Tavs priekšlikums man noņem daudz rūpju. Pat mūsu prāta nesaskaņas man mīļas: kad tikai man pieder Tava sirds! Mūsu prāti gan tiks saskaņā, jo mēs abi nesavtīgi gribam labu cilvēcei. Man šķiet, ka es esmu galīgi vienkāršs, tāpat mana dzeja, mana politika, kura grib uzturēt dzīvu tautu. Bet es esmu vienmēr piedzīvojis, ka ļoti grūti saprast pa daudz gadiem pat manu dzeju. Laikam vispār vienkāršo saprast grūtāk. Civilizācija, ziniskošana nošķiro visu un ceļ aizspriedumus saprašanai; saprašana top nedabiska. Nau vēl sintēzes, nau dziņas uz dzīvi. Un es esmu dziļš dzīves draugs. Zinātne ir tik līdzeklis dzīvei, var tai palīdzēt, bet ne pretī stāties. Un līdz šai norobežai zinātne nonākusi. Bet es gribu dzīvi un dzīvu. Es pats gribu dzīvot normālos 200 gadus, tādēļ varu droši runāt par nāvi. Nu es laimīgs, ka Tu uzņemies manu darbu līdzi dzīvot, Tu esi sapratējs, arī mani agri saprati. Un citi, uz kuriem Tu ceri - Doriņa un Antons, un Saša -, visi mani mīļi draugi. Es varu būt mierīgs. Skaisti tā, iesāc tūliņ: uzaicini, lai Tev piesūta manas vēstules, rokrakstus u. t. l. Bet uzaicini Tu pats: man grūti uzrakstīt, un es to atliktu un atliktu, un varbūt nekad neuzrakstītu. Man pat vēstuli grūti rakstīt. Es guļu uz gultas; nau nekas nopietns, bet liels nogurums. Atvaino mani publikas priekšā ar manu neveselību. Es Tev tad arī sūtīšu, kad sameklēšu, darbu fragmentus, kurus es neceru drīz pabeigt; liec tos norakstīt 3 eksemplāros (vislabāk ar mašīnu un, protams, visu uz mana rēķina); tāpat tās vēstules. - Tad uzaicini arī, lai Tev piesūta «Dienas Lapu», visus gadagājumus kopš manas redakcijas 1891.-1895. Kad varēs, atsūti man, es izlasīšu tur savus rakstus. - Negribas man tālāk rakstīt, bez visa cita jānodarbojas ar tādām lietām kā influence (jau kopš mēneša), reimatismu un zobu sāpēm, un līdzīgiem salašņiem. - Skaisti, ka tos 100 rbļ. minēji kā dāvātus Maskavas Kultūras birojam. - Arī šie domātie vēstuļu izdevumi nāktu par labu Maskavas Kultūras birojam. Domāju uz tādu fondu uz savu vārdu. Pēc manis viss paliktu tādi priekš vispārības, es domāju atkal uz Kultūras biroju. - Arī tagad varbūt var tādu kombināciju, ka Kultūras biroja teātra nodaļa saņem honorārus par lugu izrādēm un patura sev zināmu procentu. Es gaidu atbildi no Deglava. Tagad es nezinu nekā par izrādēm, visādā ziņā es par tām nekādu honorāru nesaņemu nu jau visu kara laiku. - Vēl kas: par Kultūras biroja naudu 168 fr. nodibinājām šo «Latviešu arhīvu ārzemēs», pērkam literatūru par Latviju un gribam izdot kādas brošūras. Esam tikai partijas cilvēki, bez pilsoņiem. Bibliotēka nāks Kultūras birojam. Tad nu lūdzam: paziņot Liepiņam Bāzelē, Ahornstrasse 7, lai viņš tos 168 fr. nosūta man priekš «Latviešu Arh[īva] Ārz[emēs]». Mēs gribētu ņemt prieks «L. Arh. Ārz.» arī tos 345 fr., kurus atsūtīja bijušai Latv. kom[itejai] Šv[eicē] C[entrālās] K[omitejas] aprindas Pēterpilī, aizrakstījām, bet nez kad nāks atbilde. Vai Tu par to neparunātu ar A. Berģi vai Olavu un paziņotu man. - Gribējām arī «J[aunajā] V[ārdā]» laist uzaicinājumu uz ziedojumiem mūsu «L. Arh. Ārz.», bet, kad jau K. b. nedabū līdzekļus, kas tad. dos mums? Bet nu diezgan. Sveicini sirsnīgi, mīļi visus biedrus un draugus. Aizraksti Doriņai, ka es viņai daudzreiz rakstījis, bet laikam nau dabūjusi. Sveiki. Paliec mīļi sveicināts un skūpstīts. Mīļi sveicina Aspazija. Tavs Rainis.
256.
A. KALNIŅAM
Kastaņolā 1917. gada 6. februārī
Dārgo, godāto kolēģi, še būs pāris dzejoļu, nau labas veselības, nau labu dzejoļu, varbūt iznāk vēlāk kāds, kas būtu mūzikai vairāk noderīgs; tad nosūtīšu. II cēlienu vēl neiedrīkstos sūtīt. «J[aunajam] V[ārdam]» esmu ko sūtījis, bet vēl nezinu, vai pienācis. Tāpat «Taurētājam» - nezinu. - Vai tikāt lasījuši «J[aunajās] Pēterpils Avīzēs» sākumu no «Spēlēju, dancoju»? Vai tas Jums nederētu? Man liekas, gan. Un viegli pārtaisāms, tikai īsināms. - Tagad guļu uz gultas, kad celšos, lūkošu taisīt III c. «I. Ā.». - Nākamreiz vairāk. Tagad vēl daudz, daudz mīļu sveicienu no mums abiem Jums abiem.
Rainis.
Castagnola 6.2.17.
253.
N. ŠČETIŅINAM
Kastaņolā 1917. gada 7. februārī
7.2.17. Dārgajam Biedram N. Ščetiņinam.
Satikt labu un gudru cilvēku - tā ir laime. Tā paceļ no ikdienības augstās, objektīvās sfērās. Pati daba un dažādās nelaimes Jūs izraudzījušas augstākai dzīvei un Jums jākļūst tajā par zvaigzni. Jūtos laimīgs, ka esmu Jūs saticis, un viss, ko varu Jums sacīt, ir: nepretojieties, nelieciet šķēršļus savai zvaigznei.
258.
ĀRONU MATĪSAM
Kastaņolā 1917. gada 22. februārī
Mīļo Āron. Saņēmu Tavu vēstuli ar sveicienu. Diemžēl nevaru Tev atbildēt aiz Tavas avīzes praktikast. Bet labu es Tev vēlu un pieminu kā senos koplaikos.
259.
N. ŠCETIŅINAM
Kastaņolā 191?. gada 12. februārī
Mīļais, dārgais Biedri, dodiet plašumu savai dvēselei un savam prātam, neierobežojiet tos ar skumjām un bēdām, priekšnojautām, pareģojumiem un citām sentimentalitātēm. Tas viss ir labi tikai tad, ja kāpina vitālo spēku. Šis spēks ir galvenais personības ierocis. Bet personība ir tāda vara, ka tai līdzinās vienīgi atoms - pasaules absolūtais valdnieks. Pretī personībai visi bargie imperatori un skorpioni ir smieklīgi. Saņemiet rokā savu personību, un Jūsu rokā būs Jūsu liktenis. Jūsu zvaigzne - skorpions. Virziet to pret savu nelaimi un jauno pasauli, uzveiciet apkārtējos ar zinātni. Ja Jūs nevaldīsiet pār skorpionu, tas valdīs pār Jums. Lūk, Lozinskis nebija valdnieks pār sevi un aizgāja bojā. Bet personība vai griba, vai dvēsele ir tik stipra, ka es nezinu tai robežu. Per aspera ad astra -, tā, lūk, bet vai tiešām Jūs gribat, lai viss Jums padotos bez pūliņiem? Pūliņi - tā ir kustība, un tas ir prieks. Vai traģēdija - vienalga. Aiziet bojā bez cīņas un bez darba, tas ir smieklīgi vai bēdīgi. Bet kliegt par savām sāpēm var. Grieķi no tā nebaidījās un mira kā varoņi. Ne vien uz barikādēm var nomirt kā varonis. Saņemt rokās savu personību un virzīt pret mērķi, nosargāt pret personīgajām sentimentalitātēm un svešiem uzbrukumiem - tā ir varonība. Kas spēj pats sevi ziedot lietai, tas pats būs stella mundis - pasaules zvaigzne. Šajā nozīmē es Jums rakstīju par zvaigzni. Jūs to varat. Jūs maz spēj novirzīt apkārtējā pasaule. Un tādēļ es gaidu no Jūsu čūskas svarīgas lietas. - Jūs, vai labāk - Jūsu sentimentalitāte -, varat iebilst tikai pret vienu; ka Jums varbūt maz laika. Bet varbūt arī daudz. Tas ir nezināms. Bet, ja tas tā, tad saņemiet sevi rokās jo drīzāk, lūk, viss. Žanna d'Arka mācījās rakstīt, kad bija jau notiesāta uz nāvi. Un, lūk, vēl kas: Napoleonam, pēc mediķu sprieduma, katrā ziņā bija jāmirst pēc kāda sasituma. Bet Napoleons negribēja, viņa lieta prasīja tā dzīvi, un viņš nenomira. - Ja būs Jums stipra lieta - personība, dvēsele, nenomirsiet arī Jūs, bet gan kļūsiet par zvaigzni. "!
Jūsu Nagliņš.
260.
N. ŠČETIŅINAM
Kastaņolā 1917. gada 14. februārī
Dārgais Biedri, Jūs esat spējīgs nodarboties ar jautājumu par misticismu, jā, bet iekams Jūs neesat pabeiguši savu darbu par čūskām, Jums nevajag ij domāt par citām lietām. Rakstiet tagad rakstu par gnostiķiem un atsūtiet, lūdzu, ziņu, cik jau uzrakstīts. Strādājiet pie gnostiķiem un čūskām 6 stundas dienā, pārējā laikā varat izdarīt atzīmes un lasīt par jauno jautājumu. Tēma būs laba, tādēļ ka Jūs esat gudrs cilvēks ar asu, kritisku pieeju, bet ar noslieci uz misticismu, tas darbam dos līdzsvaru un siltumu, bez siltuma nedrīkst nodarboties ar priekšmetu. Un tā: strādājiet un nemēģiniet aiziet no darba, t. i., no savas personības veidošanas. Saku Jums to ļoti nopietni.
Jūsu Nagliņš.
261.
A. PRIEDĪTEI
Kastaņolā 1917. gada 10. martā
1O.III1917. Mīļā Anna! Saņēmu Tavu kartiņu un redzu, ka Elza vēl nau Tev rakstījusi, laikam viņa nau vēl apēdusi Tavus saldumus. Viņa veseļojas atkal Cīrihu; te ir ar par karstu, - Kad atbrauc Brencis, tad paziņo ekstra, izrunāsimies tad pie satikšanās. Daudz par maz gan viņam ir tās nabadzīgās trīs nedēļas par tik daudz darba. Paliekat abi ar Pauli sveicināti un skūpstīti.
262.
A. KIRHENŠTEINAM
Kastaņolā 1917. gada 27. martā
Mīļo biedri, daudz paldies par avīzēm un ziņām. Igauņi no jaunās valdības dabūs autonomiju un aizbraukuši tai pakaļ uz Pēterpili, latvieši, Zālīša personā, apmierinājušies ar ģenerāļa skūpstu autonomijas vietā. Latviešu galvenā rakstura īpašība esot sirsnība: tātad ir patiesība. Telegrammu tiku aizsūtījis. Bet labi, ka sūta vairāki. - Vai Jums ir kādas ziņas no mājām? - Daudz labu jauku dienu.
Rainis.
263.
P. SĒJAM
Kastaņolā 1917. gada 27. martā
27.3.17.
Mīļo Mārtiņ, saņēmu Tavas vēstules, bet grūti man atbildēt, kad Tu esi no manis aizgājis, vecs draugs būdams. Tā vecā draudzība tomēr man liek Tev rakstīt šo un novēlēt Tev visu labu Tavā jaunā gaitā un sevišķi veselību.
Lielākais pārpratums man tas, ka es esmu laipnis bijis, atzinību izsacījis, pabalstījis, uzmudinājis visus un katru, arī tad vēl, kad tie jau sāka tapt par maniem pretniekiem. Bet, ka es esmu reiz bijis draudzīgs, ar to mani taču nevar piespiest turpināt draudzību arī tad vēl, kad es draudzību un cienību vairs nejūtu. Kad fakti mani pārliecinājuši, ka <velti esmu par> draudzība nevietā, jo zināmas personas to valkā nelietīgi. - Un pie laipnības un draudzības es turos ļoti ilgi un ļoti daudz paciešu un izlieku par labu; man domāt, labāk paciest nekā darīt pāri. - Bet, kad man tomēr top neiespējams turpināt draudzību, tad arī nau iespējams mani uz to piespiest. Bet arī nau iespējams likt man ]auni domāt un neatzīt arī pretniekus. Manas domas par cilvēkiem atkaras ne no tā, ko viņi domā par mani, bet ko no viņiem es.
264.
N. ČHEIDZEM
Kastaņolā 1917. gada 4. aprīlī
Čheidze[m]. Petrogradas Domē.
Apsveicam revolūciju, kas uzvarējusi iekšējo un ārējo kontrrevolūciju un kuru apdraud prūšu varmākas. Vēlamies Latviju politiski autonomu krievu <demokrātiski> federālajā republikā. Brīvā Latvija būs visspēcīgākās, vislielākās republikas balsts.
Latviešu sociālistu grupa Šveicē. Rainis.
265.
J. GOLDMANIM, J. ZALĪTIM
Kastaņolā 1917. gada 4. aprīlī
Goldmanis, Zālītis, Petrograd[as] Domē.
Pateicamies par telegrammu. Līdz ar jauno revolūciju valdībai nekavējoties jāpasludina Latvijas politiskā autonomija, jāsasauc latviešu Satversmes sapulce, jāatbrīvo Vidzeme, Latgale un Kurzeme un jāaizstāv pret tuvajiem ārējiem ienaidniekiem. Mūsu cerība - demokrātiska, federatīva krievu republika. Sveicieni.
Rainis, Aspazija.
266.
LATVIEŠU STRĀDNIEKU LAIKRAKSTAM PETROGRADĀ
Kastaņolā 1917. gada 4. aprīlī
4.4.17. [«Cīņai»?] Latviešu strādnieku laikrakstam Petrogradā
Apsveicam mūsu laikrakstu. Lai dzīvo brīvā Latvijas republika, sociālisms.
267.
O. FORELAM
Kastaņolā 1917. gada 6. aprīlī
Kastaņolā, 6.4.17.
Ļoti cienījamais biedri!
Saņemiet manu vissirsnīgāko, kaut arī manas neveselības dēļ nokavēto pateicību par Jūsu «Sentinell» rakstu laipno piesūtīšanu. Bet pateikties caram par to, ka viņš nebija gudrs, es nu gan nezinu, vai es to darītu. Krievijā domā, ka tiktu galā arī ar gudru caru. Mēs jau neesam monarhistiska nācija kā vācieši, kā to domā «Vorwärts», un mēs no tādiem labāk piesargāsimies.
Sirsnīgākie Lieldienu sveicieni Jums un Jūsu cienījamai ģimenei.
Nagliņš.
268.
M. GORKIJAM
Kastaņolā 1917. gada 7. aprīlī
Sveiciens dzejniekam-burevestņikam. Nosargāt revolūciju pret ienaidniekiem: ārējiem, iekšējiem! Lai dzīvo federatīva republika! Rainis.
269.
R. IVANOVAM
Kastaņolā 1917. gada 19. aprīlī
Mans mīļais Rubi, tikko saņēmu ierakstītu kartīti no Baku - no Uda. Rakstīta 191i. gada 25. februārī, pienākusi šodien, 1917. gada 19. aprīlī. Viņš raksta: «Svainis saņēma Tavu vēstuli, ko es pārrakstīju Kristapam. Mēs esam ļoti priecīgi, saņemot no mājām kādu ziņu. Kristapam iet labi, nauda viņam ir. Māte vesela un dzīvo vēl arvien Elvā. Droši vien viņai neiet slikti, citādi Kristaps būtu man par to rakstījis. Mēs arī visi esam veseli un gaidām ar ilgošanos, kad varētu braukt uz mājām. Par Kārļa radinieci es nevaru Tev nekā pastāstīt, bet es lūdzu Kristapam, lai viņš nekavējoši ievāc ziņas un Tev aizraksta. Ja Tev iespējams, atsūti manus vecos cigārus. Paliec vesels un pasveicini mūsu vecos; saki, lai viņi mūsu dēļ neraizējas. Es priecājos uz drīzu atkalredzēšanos. Tavs Udis.» - Tāda ir karte. Pirmā daļa līdz zīmei šķiet, rakstīta ar citu roku nekā otrā (domājams, Freijs). - Es ceru, ka tā jau ir atbilde uz Tavu vēstuli mātei. - Tagad raksti tūlīt, un es atkal pārtulkošu un nosūtīšu. Sirsnīgi Tevi sveicina
Tavs Nagliņš.
Pirms pāris dienām es aizrakstīju Tev un Oto.
Tavs Rainis.
270.
J. KRAUZEM
Kastaņolā 1917. gada 22. aprīlī
22.4.17. J. Krauze.
Saņēmu Jūsu vēstuli no -, kurā runājat par Emigrantu centra braukšanu uz Krieviju: cīriķiešu listē Jūs esat arī mani piemeldējuši. Atsūtat šurp to listi un formulārus, un kaut cik ziņu par to Centru, jo man visi Cīrikes notikumi nau pazīstami. Vai Jūs runājat tā Centra vārdā kā viņu oficiāls reprezentants? Līdz ar Jūsu vēstuli tika man nodota Jūsu vēstule (A. Kirchenstein), kurā Jūs pārmetat, ka es neesmu Jums ziņojis par naudas saņemšanu emigrantiem. Paskaidrojat man <kādēļ man bij pienākums> <tātad arī uz to vēl>, vai Jūs esat oficiāla persona, kurai es biju spiests ziņot par naudas saņemšanu? Es Jūs kā tādu oficiālu personu nepazinu, zināju, ka Jūs nepiederat ne pie kādas organizācijas, un tādēļ ziņoju personai, kura pieder, lai to paziņotu tālāk. Tieši Jūs nu esat darījuši to ziņu. - Tanī pat vēstulē Jūs citas personas priekšā atļaujat sev izplatīt par mani nepareizas ziņas, it kā es «brauktu Ciņa un Cimmervaldes kamanās» <un žēlojat>. Cinis un es esam cimervaldinieku pretnieki agrāk un noteiktāk nekā Jūs, un Jūs to zinat, tātad paskaidrojiet savu izturēšanos. No tās pašas Jūsu vēstules redzu, ka Jums ir A. Krauzes kundzes orientācija, es to ievērošu. <Tātad> līdz Jūsu paskaidrojumu atsūtīšanai pastā nekādu grāmatu uz mana vārda nesūtīt, nenodot.
271.
O. GRAIHENAM
Kastaņolā 1917. gada 24. aprīlī
24.4.17.
Mans dārgais, mīļotais Oto. <Tas briesmīgais, no kā mums vienmēr bija jābaidās, nu tomēr ir noticis.> Jūs tomēr mums esat palicis glābts, jau tas ir mierinājums briesmīgajā nelaimē. Dzīve, pilna sāpju, stāv Jums priekšā, bet Jūsu skaistā, entuziastiskā dvēsele ir vienmēr bijusi pilna visaugstākajiem ideāliem un spožākajām cerībām -~ vispārības labklājībai, arī tagad tā atžirgs. Un esiet droši - lielā Prometeja cerība sāk jau piepildīties. Vēl kādu brītiņu mēs pacietīsim netaisnību. Jūs, jaunie cīnītāji, pieredzēsiet uz augšu tiecošās šķiras, Jūsu šķiras uzvaru, un tā būs Jūsu uzvara. - Es tikko biju Jums uzrakstījis dažas uzmundrinošas rindas, tā pienāca šausmīgā vēsts no Ruba, bet mēs tomēr uzvarēsim. Tūkstoš sirsnīgu sveicienu un vēlējumu Jūsu labklājībai.
272.
E. URBANAM
Kastaņolā 1913. gada 26. aprīlī
26.IV 17. E. Urban[am].
Saņēmu Jūsu vēstuli no 24.4.
Mīļo biedri, kā jau Jums, rakstīju, man Cīrihes emigrantu lietas pilnīgi svešas, tādēļ izpildīju Jūsu atsūtītās listes par mājbraukš[anu]. Nu izrādās, ka Jūsu reprezentētā C[entrālā] K[omiteja] ir antipatriotu (пораженцы) virziens un nodomājusi braukšanu caur Vāciju, kā Ļeņins. Es jau b. Turkin[ai], kuru teica par patriotismu izslēgtu no sekcijas, rakstīju, ka caur Vāciju es nebraucu.
Tomēr kā patriots, pie kur[iem] es piederu, jo kā sociāldemokrāts atzīstu tautas pašnoteikšanās tiesības aizstāvēšanās [gadījumā] pret prūšu militārisma uzbrukumu. Tātad es nevaru skaitīties par piederīgu pie CK un ņemu atpakaļ iesūtītās listes, man būs tātad jāizpilda listes no otras komitejas (Орг. соц. обор.).
Nau tikai saprotams, vai pases dēļ man arī turp vai pie Jums jāgriežas. - Ja Jūs pēc šī paskaidrojuma varēsat atbildēt, tad paziņojat, kādu lēmumu pieņēmusi braukšanas lietā Str[ādnieku] un Zald[ātu] padome. -
F. Veisa brošūru nepazīstu, labprāt lasītu. - Mani pārsteidza Jūsu ziņa, ka bijusī L[atviešu] k[omitejas] sek[retāre] sūtījusi apsveikumu Pag[aidu] valdībai visu latv. vārdā, - es uz noteiktāko protestēju pret to, jo tā Komiteja neeksistē vairs un ne es, ne Asp[azija] pie tā apsveikuma neesam piedalījušies. Mēs abi esam atbildējuši dep[utātam] Goldm[anim] uz viņa apsveikuma telegr[ammu], kurā tas apsveic mūs un emigrantus. Tekstu sūtīja b. Turkin[a].
Es paziņoju to citiem biedriem.
273.
P. DAUGEM
Kastaņolā 1917. gada 29. aprīlī
Manu mīļo, dārgo, Tu man esi kā prieks un atdusa; kad es gluži noguris, tad domāju uz Tevi. Tu man esi dots no āras, bez mana nopelna. Un labi ir, ka tagad Tu man esi, kur man tik daudzi trūkst un zūd. Tu mani vienmēr pārsteidz drīz ar mīlas pilnu vēstuli, drīz ar kādu sūtījumu. Šodien atkal saņēmu lielu balvu - 810 fr. Pateicos Tev telegrāfiski. Par pirmo reizi (4.4.17.) rakstīju tikai vēstulē. Tāpat arī Tev allaž rakstu un ceru, ka Tu vēl saņemsi manas vēstules un kartes. Taisāmies abi ar Aspaziju braukt mājās, baida vēl kuģu gremdēšana. Caur Vāciju nebrauksim. Ilgojamies būt pie Tevis, nomesties Maskavā, Tavā tuvumā, un atpūsties tur kādu laiku. Gribu jau pirms sūtīt Tev dažus savus rokrakstus, tiklīdz pasts būs drošāks. No sirds pateicos par Tavu priekšlasījumu. Siltu mīļu paldies par draugu un biedru piemiņu. Mēs ar esam drusku noguruši. Aspazija liek Tevi sirsnīgi sveicināt. Visā mīlestībā Tevi sveicina un skūpsta Tavs Jānis.
Exp.: A. Naglin. Castagnola, Lugano.
274.
B. FEDERAM (?)
Kastaņolā 1917. gada 29. aprīlī
Mana adrese ir: Kastaņolā, Villa Stella («Zelta Zvaigznes») vasarnīcā, A. Nagliņš. Mani Lugāno zina arī «Lugāno Valsts banka». Vai Jūsu banka var pārsūtīt naudu uz Krieviju? Vai tas ir krievu Brīvības aizņēmums? Vai pēdējais aizņēmums ir saņemts?
Gaidot Jūsu atbildi, sūtu Jums savus sirsnīgākos sveicienus.
29.4.17.
275.
J. KRAUZEM
Kastaņolā 1917. gada 1. maijā
J. Krauzem 1.5.17.
M[īļo] b[iedri], še Jūsu vēstule K[irhenšteinam] atpakaļ. Jūsu vēst. no 24.4.17. man rakstīta bij tik plaša, ka nekādu papildu paskaidrojumu nevajaga. Es redzu, ka Jūs ļauna neesat gribējuši. Jūsu rinda «ievērot», turēt aizdomās, ka aiz tā slēpjas šādu «soļu speršana». Tā nau. Vārds «ievērot» ir gluži nevainīgs, nozīmē tik daudz kā «zināt», un pret tiem, kurus esmu skaitījis par draugiem, es nemēdzu nekādus soļus spert. Tas ir jau mans zīmogs. - Vai pēc pāris nedēļām varēs jau braukt?
Daudz l[abu] d[ienu].
276.
R. EGLEM
Kastaņolā 1917. gada 2. maijā
En letton. По латышски.
Cienītais, mīļais Egles kungs, nupat tikai saņēmu Jūsu februāra vēstuli. Man liels prieks, lasot Jūsu rindiņas, zināt, ka Jūs nodarbojaties joprojām literāriski un gribat tulkot arī manas lugas krieviski. Es taisos braukt mājās ar pirmo iespēju, tādēļ visi svarīgākie nolēmumi jāatliek uz pārbrauktni. Līdz šim par savu darbu tulkojumiem zinu mazāk nekā jebkurš cits. Esot tulkots «Zelta zirgs», nezinu, kas, nezinu, vai iznācis. No malām dzirdu, esot tulkots «Indul. un Ār.» no diviem. Lasu, ka krievu tulkojumi esot vāji. Atļauju tulkot man prasīja tikai viens (pēc «Jāzeps un viņa brāļi») un nu Jūs. Salīgstat pats ar izdevēju un paziņojat man. Tuvāka nekā nevaru noteikt. Tas pats ar «Un[iversālo] Bib[liotēku]». A. Gulbja kungs man nekā nau runājis, vai izdos un kas būs redaktors. Viss izšķirsies dzimtenē. Un tikai sveicināt mīļi Balto kundzi un draugus un esat pats tāpat sveicināts no Jūsu Raiņa. - Vienu tik varu teikt, kur varēšu, tur būšu palīdzīgs.
Sveiki!
Rainis.
A. Naglin. Castagnola, Svizzera.
277.
A. KIRHENŠTEINAM
Kastaņolā 1917. gada 2. maijā
Mīļo biedri, daudz paldies par skaisto maija sveicienu. Saņemat tāpat manu biedra sveicienu mūsu senajos svētkos! Pirmā Maija diena paliks par tādu, kaut arī viņa tiktu oficiāli atzīta.
J. Krauzes vēstules jau viņam pašam aizsūtīju atpakaļ, atbildot uz viņa vēstuli man. - Kad A. Krauzes kundze Jums varētu būt rakstījusi par mani cienīgā tonī, to es labprāt ticu (es pats to arī daru), un tādēļ nevajga nemaz tās vēstules lasīt, Bet kādu izšķirošu nozīmi lai es pielieku izglītotu cilvēku starpā parastai pieklājībai, kamēr viņa pēc Jankava metodes ar draudu nolūkiem aptura manas vēstules, piesavinājas pat svešu, man uzticētu rokrakstu, kuru ļāvu villai lasīt, skaitīdams par skaidru cilvēku, - par manu darba grāmatu aizturēšanu nemaz nerunājot?
Šādu līdzekļu lietošanu es saucu par intrigantu; diemžēl to pieredz arī pie izglītotiem un spējīgiem cilvēkiem, kas sevi ar to pazemina. - No Jums es nekā jankaviska neesmu piedzīvojis, jankavisms jau pastāv iekš izturēšanās un ne kādās viņa teorijās, - savu teoriju viņam nau, un kad par teorijam ir bijusi runa, tad ar to nau izteikts pārmetums Jums, kā Jūs domājat. Attakēt Jūs man nau bijis un nau ne mazākā nodoma arī turpmāk. Tamlīdzīgus uzbudinājumus mana daba neprasa, un tagad mana neveselība man taisni aizliedz katru uztraukumu un spiež uz mieru un vientulību.
Daudz labu dienu no Jūsu Raiņa.
Castagnola 2.5.17.
278.
E. BINJAMI
Kastaņoiā 1917. gada 3. maijā
3.5.17. Binjami.
Ļ[oti) g[odātais] B[injamij k[ungs]!
Saņemiet manu vissirsnīgāko paldies par laikrakstu piesūtīšanu. Es patiesi nožēloju, ka ilgākas neveselības dēļ neesmu vēl varējis Jūs personīgi apciemot, kā to vēlējos.
Bet es ceru to drīzumā paspēt.
Patiesā cieņā.
279.
K. FREINBERGAM
Kastaņolā 1917. gada 3. maijā
En letton. По латышски.
Esat sirsnīgi sveicināti ar brīvo Latviju! Nu jānāk Latvijas autonomijai, demokrātiskai republikai lielajā Krievijas federācijā. Esam jau saņēmuši drusku avīzes, bet vēl maz runas par mūsu autonomiju. Bet nu jānāk! - Jūsu vēstuli un «Taurētāju» saņēmu tikai martā, jau jaunajā laikmetā. Jūsu honorāra sūtījumu vēl nē, ja nu būtu varbūt tanī summā, ko saņēmu no P. Dauges? Vēstules nau, bet tās jau nāk lēni. Summa bij sūtīta pa telegrāfu. - Honorāru nosakat pats. - «Spēlēju, dancoju» atsevišķā grāmatā solījās izdot A. Gulbis, kuram es to arī devu jau pie pirmā drukājuma «Pēterburgas Avīzēs». Ar lielu atzinību jāmin latviešu kultūras vēsturē Maskavas Kultūrbiroja svētīgā darbība. Arī teātra lietā tā parādās, un, kā jau vienmēr teātrī, Jūsu nopelni nepārprotami. Mūsu teātra lieta var būt laimīga, ka atradusi vienmēr «darītājus», kā Jūs tik kautrīgi sakat. Lielisks projekts: braukt ar trupu uz Rīgu. - Vājš uzvedums tiešām var pazudināt lugu, kuru pirmo reizi uzved; vēlāk, kad nodibināts uzskats, nekait. - Gaidīsim ar ilgām Jauno teātri atpakaļ Rīgā. Kad tik nu netiktu uzbrukums. Ļoti varbūtīgs! - Žēl, žēl neizsakāmi, ka taisni «darītāji» izdod tik daudz no savas veselības priekš lietas. Kaut nu Jūs tiktu uzturēts teātra lietās! - Karjerisms nāk kā sekas no materiālisma; un tomēr jādarbojas, un jo vairāk tagad, kur jānodibina jauni pamati, kas nebūtu materiāli vien. Tik veselības, veselības! - Gribam pie pirmās iespējas braukt mājās. Kad nu ašāk salabotu veselību Asp[azijai] un man. Mēs jau taisamies. Daudz mīļu sveicienu un labdienu Jums un visiem draugiem.
J. R.
Exp.: A. Naglin. Castagnola, Suisse.
280.
A. JANSONEI
Kastaņolā 1917. gada 3. maijā
3.5.17. Madame Janson-Braun.
Hiphgale, London.
Dziļa līdzjūtība. Jūsu zaudējums ir visas latviešu Sociāldemokrātijas zaudējums.
281.
T. LĪVENTĀLAM
Kastaņolā 1912. gada 3. maijā
3.5.17. Liventāl[am].
Tas ir liels sāpīgs zaud2jums priekš latviešu Sociāldemokrātijas, kurā viņš bija viens no spējīgākajiem un vecākajiem cīnītājiem-žurnālistiem. Mūsu domas agri šķīrās, bet viņa spožās garīgās spējas varēja tikai atzīt un nožēlot, ka viņa spalva ar savu nenogurtību neaizstāvēja mūsu virzienu.
282.
STRĀDNIEKU DEPUTĀTU PADOMEI RĪGĀ
Kastaņolā 1912. gada 15. maijā
15.5.17. Strādnieku deputātu padomei Rīgā, Suvorova ielā 31.
Saņēmu «Ziņotājus». Lai dzīvo Krievu demokrātiskā federatīvā republika, Latvija, revolūcija, sociālisms!
Aizstāvēsim dzimteni! Latvieši pret prūšu militārismu.
Rainis.
283.
K. OZOLIŅAM
Kastaņolā 1917. gada 19. maijā
19.5.17.
Cienīts Ozoliņa kungs!
Saņēmu no Jums ar pateicību 413 fr. 30 s. kā aizdevuma atmaksu no Jūsu māsas kundzes. Tā kā aizdevums bij 400 fr., tad (nezinu kā ieskaitīt tos liekos) par tiem 13 fr. 30 s, gaidīšu Jūsu aizrādījumus.
Jūs sveicinu visā augstcienībā.
284.
O. GRAIHENAM
Kastaņolā 1917. gada 22. maijā
22.5.17. Mans dārgais, jaunais draugs Oto. Es nu nāku, lai pateiktu Jums pāris mīļu vārdu.
Neiedomājos, ka spēju Jūs mierināt. Jūsu sāpēm par jaunu, cerību pilnu dzīvi, «tik agri un tik nežēlīgi salauztu», nekāds mierinājums nebūtu pietiekams. Bet vienkāršo mīlu un simpātijas, ko es Jums sniedzu, Jūs tomēr uztversiet par tādām, kādas tās ir. Jums jāzina, ka kaut kur svešumā Jums līdzi jūt un līdzi cieš. <Mēs neesam nekad redzējušies.> Un, ja arī tas vēl nav mierinājums, tad tas tomēr sagatavos mierinājumu. Jūs esat tik jauns un garīgi tik stiprs. Jums ir visstiprākais atbalsts, kāds vien dzīvē sastopams - augsts cilvēcības ideāls. - Gan Jūs vēl uzvarēsiet, par spīti visam. Vai Jūs lasāt skaisto Freiligrāta dziesmu? Kas zaudē fizisko spēku, iegūst garīgo. Mums mūsu cīņā vajadzīgi stipri gari. Vēl taču viss būs labi.
Dzīvojiet vesels, dārgais draugs!
Jūs lauzīsiet varu, kas Jūs salauza.
285.
K. BUNGŠAM
Kastaņolā 1917. gada 30. maijā
30.5.17. Bungšs. Petrograda. Ļesnoj Bolotnaja 5.
Sveicinām atkārtoti. Pirmais sveiciens Jums par «Cīņu». Nosacījums mūsu kopējai sadarbībai - izslēgt Solowmender.
Rainis.
286.
A. CIELĒNAI
Kastaņolā 1917. gada 2. Jūnijā
En letton. По латышски.
2.6.17. Dārgā draudzene un visi mūsu dārgie draugi, esat sirsnīgi sveicināti un saņemiet mūsu siltu pateicību par brīvības un dzimtenes aicinājumiem. Jūs rakstat pašā brīvības ziedonī, bet aprīļa sniegs un sala maitā visus ziedus, kā mums vēsta telegrammas. Mums, kurzemniekiem, dzimtene atņemta, un partija negrib to dabūt atpakaļ, partija pat negrib būt latvieši. Ko lai es, latvietis, daru pie jaunvāciem un jaunkrieviem; Man riebjas būt kopā ar ļaudīm, kas atsakās no tēva - mātes. Paliekat sveiki, sveiki! Jūs, mīļie, kas esat uzticīgi savai tautai.
Rainis.
287.
L. KALNIŅAI
Kastaņolā 1917. gada 2. jūnijā
En letton.
Mīļā, dārgā, Liepulapiņa un visi tik daudzie sveicinātāji un pavasara vēstneši un pavasara vedēji, - sirsnīgu paldies un sirsnīgi sveiki! Nākam jau i mēs mājās, mājās, bet mēs vāji tapuši, un galvenais darbs jādara Jums. Mēs tik nopriecāsimies par Jums. Un darbs Jums tapis divkāršs - ne vien pret uzbrucējiem-vāciem, bet pret iekšējiem vācu draugiem. Ļeņins atdodot Kurzemi vāciem, un latvieši sociāldemokrāti neprotestē! Man nau vairs dzimtenes, Kurzemes! Uz jums, kareivjiem, kas ir vēl latvieši, es ceru. Aizstāvat sociāldemokrātiju un Latviju. Tad uz redzēšanos brīvā Latvijā.
Rainis.
288.
ISKORADAM RĪGĀ
Kastaņolā 1917. gada 4. jūlijā
4.7.13. Rīgā, Iskorad[am].
Vai Jūs nevēlaties publicēt bez honorāra manus aizliegtos dzejoļus?
Vēstulē sīkāk.
Rainis.
289.
LAIKRAKSTA "STRĀDNIEKU AVĪZE" REDAKCIJAI
Kastaņolā 1917. gada 4. jūlijā
4.7.17. Petrogradā. Latviešu strādnieku laikrakstam. Ņevas 96.
Publicēt bez honorāra antoloģijā manas aizliegtās dzejas.
Rainis.
290.
G. BROŠE
Kastaņolā 1917. gada 13. jūlijā
Dārgo biedri! Ļoti priecājos par Jūsu vēstuli un rakstu. Tagad dažas piezīmes: 27+. 13. gadsimta hronikā Latvi ja saucas Lettia. Franči pieņēmuši nosaukumu Lettonie, mēs paši sakām: Latvija. Ir smieklīgi runāt par to (kā apgalvo daži lietuvieši), ka mēs it kā būtu uzurpējuši vārdu Lettonie. Lithuania arī gluži neatbilst tam, kā viņi paši saka, proti, Lietuva. Latvija vēsturiski radās tāpat kā Lietuva un Vācija - Deutschland. 27++. Ir hipotēze, ka latvieši-lietuvieši dzīvo pie Baltijas jūras jau 5000 gadus un ka ārieši nāk no Baltijas jūras krastiem, bet nevis no Irānas. 27+++. «Roir de Cour» [raksta], ka «privileģētie zemnieki», latvieši, ir brīvi zemnieki kopš 1840. gada. Kurzemes jūrmalā vēl saglabājušies lībieši - 2000 cilvēku.
Meinhards bija miermīlīgs cilvēks, un rindas par Torkvemadu varu attiecināt tikai uz Albertu.
Nosūtu Jums korektūru ar dažiem labojumiem, kas nepieciešami tādēļ, ka vācieši pastiprināti seko arī «Libre Pensée» un uzbruks arī «Russle Nouvelle». Ja labojumi vairs nav iespējami, tad labāk parakstīt rakstu ar pseidonīmu. - Jūsu raksts ir uzrakstīts lieliski un ļoti simpātiski, un būtu ārkārtīgi žēl, ja vācieši dažu neprecizitāšu dēļ samazinātu tā nozīmīgumu. -
Es labprāt līdzdarbotos «Russie Nouv.», centīšos uzrakstīt rakstu, ne visai lielu, par latviešu teātri. Mani bieži kavē mana neveselība. Ar sarūgtinājumu lasu, ka nevesela ir arī Jūsu dārgā cienījamā laulātā draudzene un ka Jūs esat spiests tik daudz strādāt. Es būtu ļoti priecīgs, ja drīkstētu Jūs mazliet atbalstīt. Pie gadījuma atrakstiet man, kādu stāvokli patlaban ieņem ukraiņi? Vai viņi vēlas patstāvību un atdalīšanos no Krievijas? Vai autonomiju federatīvā krievu republikā kā mēs, latvieši?
Tādā gadījumā mums būtu kopīgi mērķi. Mēs abi sirsnīgi novēlam Jums visu to labāko un spiežam Jūsu roku. [Paraksts.]
Exp.: A.. Naglin. Castagnola, pro Lugano.
291.
M. IDAŠKINAM
Kastaņolā 1917. gada 20. jūlijā
20.7.17.
Veselības stāvoklis neatļauj ne man, ne manai sievai nekavējoties doties grūtajā ceļā, par to es varu dabūt veselības apliecību. Taču 1917. g. 11. jūlija CK apkārtraksts paziņo, ka cerēt uz kaut vai niecīgu pabalstu pēc vispārējās aizbraukšanas var tikai ar sevišķi attaisnojošu iemeslu, nav zināms, vai par tādu tiks atzīts mans veselības stāvoklis.
Bez tam no apkārtraksta nav redzams, vai personas, kuras atgriežas dzimtenē pēc vispārējās aizbraukšanas, saņems to summu - 600 fr. un ceļa izdevumus, vai arī šīs personas šādu pabalstu zaudēs. Šie apstākļi piespiež mani, neskatoties uz veselības stāvokli, nekavējoties pieteikties uz aizbraukšanu. Bet mana sieva, zaudējot pabalstu, pašreiz nevar braukt, t. i., riskēt tikt atstātai Anglijā slimības dēļ, vai pat pilnīgi zaudēt veselību.
Te nu es lūdzu Jūs, godājamais biedri, sniegt man paskaidrojumu par ceļa izdevumiem pēc vispārējas aizbraukšanas un dot savu padomu, ko man darīt.
Fotogrāfijas es saņemšu pēc nedaudz dienām, tāpat veselības apliecību no oficiālā vietējā <komunālās pārvaldes> mediķa, kurš tikai nupat atgriezās no karadienesta, tā ka agrāk dabūt apliecību es nevarēju.
292.
A. DEGLAVAM
Kastaņolā 1917. gada 2. augustā
2.8.17. Deglav[am]. Rīgā, Rumpmuižas 25.
Pateicos par demokrātu sveicienu sociālistam. Tas dod drošību līdzdarbībai revolūcijas glābšanai. Esmu slims. Nākšu tomēr, kad tauta pilnvaros.
Rainis.
293.
KASTAŅOLAS PILSĒTAS VALDEI
Kastaņolā 1917. gada 10. augustā un 3. septembrī
10.8.17.
3.9.17. Godājamai Kastaņolas pilsētas valdei.
Lai izvārītu ievārījumu, esmu saņēmis sev un savai sievai 2 kilogramus cukura. Vienmēr pirms kara mēs šim nolūkam izlietojām piecpadsmit kilogramus. Lūdzu izsniegt man arī tagad tādu pašu cukura daudzumu.
Ar sirsnīgiem sveicieniem.
294.
P. DAUGEM
Kastaņolā 1917. gada 3. septembrī
(En letton. По латышски.)
Mīļo, dārgo, no Tevis aizvien vēl nau nekādas ziņas, kaut gan jau esot atvērta krievu robeža. Līdz šim atnāca tikai daži izkaisīti avīžu NN. Rakstījis esmu Tev vairākkārt, laikam Tu tāpat nebūsi saņēmis. Tomēr rakstu atkal. Neesmu vēl braucis mājās, Elza un es, abi slimi. Būtu braucis arī tā, bet nau pēc manis tur vajadzības. Kaut tik es varētu te strādāt. Manuskriptus Tev neesmu sūtījis, pasts negarantē, daži pastkuģi grimuši. Esi sveiks, mīļo, dārgo, esi stiprs savās bēdās. Cerēsim tomēr! Mēs darījuši esam pēc pārliecības. Laba lieta tomēr augs. Mans mīļais, dārgais. Tavs Rainis.
Exp.: A. Naolin. Castagnola, Suisse.
295.
A. KRAUZEI-OZOLIŅAI
Kastaņolā 1917. gada 20. septembrī
20.9.17. A. Krauzei.
C[ienītā] k[undze]! Uz Jūsu laipno trešdienas vēstuli, kurā vēlaties atjaunot draudzīgu satiksmi, ir tik vien iespējams atbildēt; kamēr Jūs turat savās rokās ar izteikto drukas nolūku manas vēstules un Jums izlasīšanai uzticētos svešos rokrakstus, tikmēr satiksme - ne personiska, ne politiska - mūsu starpā nevar būt.
Jums jāizšķiras. Ja Jūs arī šinī gadījumā tagad paliekat pie draudiem, tad atliek pāri tikai pārraut arī pēdējos (cilvēciskās) pieklājības sakarus un nosūtīt Jums atpakaļ no Jums agrākā laikā saņemtās lietas. Viss?
296.
LUGĀNO ELEKTROSTACIJAI
Kastaņolā 1917. gada 15. oktobrī
15.10.17.
Godātai Lugāno pilsētas elektroenerģijas stacijai.
Ziņoju Jums, ka esmu nopircis elektrisko plīti (ar vienu riņķīti) personīgai lietošanai. Lūdzu pieņemt to zināšanai!
A. Nagliņš.
297.
J. VECOZOLAM
Lugāno 1917. gada 22. oktobrī
Mīļo biedri, saņēmis Jūsu vēstuli, tūdaļ rakstīju paziņām, kuriem biju aizdevis Jums vajadzīgās grāmatas. Bet - līdz šim neesmu saņēmis atbildes ne no viena. Ilgāk gaidīt laikam būtu velti, un tā nu rakstu Jums vismaz šo. - Priecājos par Jūsu skaisto profesora karjeru un novēlu Jums labākās sekmes uz daktera grādu ar tik ievērojamu tematu! - No Lerha-Puškaiša teikām man pirmais krājums nekad nau bijis, kā liekas, tas ir tūliņ pašā sākumā izpirkts; viņam palicis vēl liels teiku materiāls pāri nedrukāts. Tas līdz ar Rīgu būs zudis. Ir mazāki drukāti izdevumi: Krēsliņa, Brīvzemnieka; arī vācu valodā dažs kas tulkots, bet tikai paraugi un vairāk teikas, kas attiecas uz vēsturiskām vietām. Šogad esot izdots kāds ļoti naidīgs pamflets pret latv. teikām iekš vācu Kriegs-literatur. - Teorētiski raksti ir no Auniņa (vāciski), latv. Zin[ību] kom[isijas] rakstu krājumi vairāki, tad vecos vācu Magazinos u. t. l., bet kur tos visus lai še būdams dabū? Tomēr ja L. Puškaitis ir, tad ar to pietiek, jo gandrīz viss cits ir tikai papildinājums un varianti; pārskatu dod pietiekoši L. P. Pameklējaties bibliotēkās, varbūt vēl ko atrodat. Daudz labu dienu un daudz labu sekmju.
Rainis.
298.
N. ŠČETIŅINAM
Kastaņolā 1917. gada 27. oktobrī
Dārgais Biedri, gribu rit pabeigt kādu darbu, kurš man jau krietni apnicis. Aiziesim pie Jums tūlīt pēc tā pabeigšanas. Ceram, ka Jūs pārak neciešat no sliktā laika. Mums arī ir zobu sāpes.
Visu labu, bet pirmām kārtām labu laiku, novēl K[astaņolā] 27.l0.17.
Nagliņš.
299.
N. ROBIŅAI
1917. gada novembra sākumā
Mīļo Tāliņ, rakstu atkal es, Aspazija liek tikai mīļi sveicināt un mīļi atvainot savu nerakstīšanu ar visādām kaitēm: visvairāk dažādi saaukstējumi, zobu sāpes un tā, Jūs jau zinat, ka mums rudens un ziema visgrūtākais laiks; un nu vēl kurināmais trūkst. Daudz paldies par Jūsu mīļiem pūliņiem tulkojumā: ar prieku gaidīšu pirmo cēlienu smalkākos franču svārkos. Tikai negaidat no manis kādu spriedumu: es nepārvaldu franču valodu vispār, kur nu vēl poētisko. Tātad ar tālāku tulkošanu rīkojaties tikai pēc kompetenta pratēja sprieduma un - savas veselības. Pirmo cēlienu, tāpat kā taut[as] dz[iesmas]; dodat vien A. Krauzes kdzei pers[oniski].
300.
KASTAŅOLAS PILSĒTAS VALDEI
Kastaņolā 1917. gada 1. novembrī
1.11.17.
Pirms mēneša tika iesniegts cienījamai pilsētas valdei pieprasījums pēc 15 centneriem ogļu šai ziemai. Tagad lūdzu izsniegt pilnvaru vismaz 3 centneru ogļu iegādei: antracīta, brikešu vai koksa novembra mēnesim.
Cieņā.
301.
R. IVANOVAM
Kastaņolā 1916. gada 2. novembrī
Mans mīļais, dārgais Rubi, esmu aizrakstījis Tev un mūsu mīļajam Oto un no visas sirds pateicies par tiem neliekuļotajiem sveicieniem, kuri dara tik labi šajā visgrūtākajā bridi. Es tiku gan pārāk impulsīvi rakstījis, tas bija pēc manas dzimtās pilsētas zaudējuma. Es tiku jautājis - vai tad Prometejs ir kļuvis par Epimeteju? - Dr. Strautzelam es tūlīt paziņošu. Bet vēstules tagad iet apmēram 3 mēnešus ilgi. - Septembra notikumi un arī tagadējie padarījuši mani slimu. Taču tas jāpanes un jācer uz Prometeju. Esi daudzkārt sveicināts no Aspazijas un manis.
Tavs Nagliņš.
Abs.: A. Naglin. Castagnola, Lugano, Schweiz.
302.
J. VECOZOLAM
Kastaņolā 1917. gada 10. novembrī
Mīļo biedri, jau vakar saņēmu Tavu laipno vēstuli; es guļu atkal gultā ar gripu; Aspazija sagulēja izgājušo nedēļu. Bīstami nau, bet nepatīkami.
Tā Afelda sarkanā vēstule man nemaz nepatīk, tāds tumšs skats uz visiem; it kā vajāšanas mānija. Sarkanus rakstus es daudz esmu redzējis, nepatīkami kaitē. Raksti Tu viņam, lai viņš precīzi saka: kādi vārdi pa vārdam viņam faktiski ir teikti no Šv[eices] iestādēm par mūsu kolonistiem. Bez tiem pareiziem vārdiem visām aizdomām nau nekāda svara. Un vai A: ir uzdots ievākt par latviešiem ziņas pie Šveices valdības? Priekš kā? - Un kā A. še dzīvo bez līdzekļiem no valdības? Vai taisa lielus parādus, jo ar pāris simtiem nevar uzturēt biroju? Viņš ir bez darba un meklē kustībai izeju nevietā, kā liekas. - Priecājos, ka Jūs veseli un ka Tu strādā arī pie romāna. Atved. - Raksti Brodam: tā labi. - Romānu var gan uz Rīgu sūtīt - ir žurnāls «Taurētājs». Bez tam vēl «Latvijas Rīts». Daudz paldies par labo atsauksmi par «Jāzepu». Jā, kā viņu iedabūt pie Reinharda? Kā barons teic: «Iedod man to atsleķ!» Daudz mīļu labudienu Jums visiem trim veselajiem no diviem neveselajiem.
Rainis.
303.
R. IVANOVAM
Kastaņolā 1917. gada 10. decembrī
Mans mīļais, dārgais draugs, saņēmu Tavu pastkarti un tajā pašā laikā vēstuli no E. Freija. Viņš raksta; Kristaps ir rakstvedis kādā pulkā; kur viņš atrodas, nav zināms. Tava mamma ir vēl vienmēr Elvā, bēgļu namā. Tev jāaizrakstot uz Bēni, ka visi, arī Udis, ir sveiki un veseli. Freijs savu villu [Sidakā?] pārdevis un grib uz dzimteni. (Bet tas ir rakstīts 15. jūlijā.) Arī uz Dundagu, skolas namu, Klārai Liepiņai viņš lūdz Tevi aizrakstīt, ka visiem iet labi. Kopš kara izcelšanās viņam neesot nekādas ziņas no savējiem un viņš ir ļoti noraizējies. Pagaidām Freijs brauc uz Baku. - Ja ir pasta satiksme ar Rīgu, tad mēs Tevi lūdzam aizrakstīt arī manai sievasmāsai Dorai Rozenbergas kundzei (I pilsētas aptiekā Rīgā), kā klājas. Saņem tagad mūsu vislabākos novēlējumus. - Mēs gaidām, ka mūsu piemēram sekos! - Daudz mīļu sveicienu Oto.
Tavs A. Nagliņš.
Abs.: A. Naglin. Castagnola, Schweiz.
304.
P. DAUGEM
Kastaņolā 1917. gada 27. decembrī
(En letton. По латышски.)
Manu mīļo, dārgo! Rakstu Tev tikai kartiņu vien, jo nau nekādu cerību, ka saņemsi. Esmu daudz Tev rakstījis, bet no Tavas vēstules (7. oktobrī Maskavā) redzu, ka neko neesi saņēmis. Telegrafēju Tev par naudu, ka pienāca man aprīlī 800+800 franku. Bet Tavu oktobra sūtījumu - 300 rubl. - neesmu vēl dabūjis. Tik nekārtīgs tagad pasts, un kļūs laikam vēl ļaunāk. Bēdājamies līdzi par Tavām personiskajām bēdām, silti, silti sveicam Tavus mīļos. Varbūt Tu jau deputāts, būtu ļoti labi! - Minskas Līventāls bij vēl bez Tevis minētās summas sūtījis man 50 r. - tos es neesmu saņēmis; paziņo to. Visiem dāvātājiem - dziļi sajustu pateicību. - Mums ar veselību labāk. Strādājam literāriski. - Ak, manu mīļo, dārgo, labo, lai Tev iet labi. Sveiki visi! Tavs Rainis.
305.
K. TIFENTĀLAM
Kastaņolā 1917. gada 27. decembrī
En letton. По латышски.
Dārgie biedri un draugi, Jūsu vēstuli ar uzaicinājumu uz kandidatūru saņēmu tikai pēc vairāk nekā 4 mēnešiem, kad vēlēšanas bij jau beigtas. Es Jums par to telegrafēju, jo šī karte nez kad un nez vai jel maz nonāks Jūsu rokās. Jūsu telegrammas neesmu saņēmis nevienas.
Viss noturēts tur, kur vajdzēja. - Pieņēmis es būtu, kaut Jūs arī tēlojat apstākļus ļoti drūmi. Jo vairāk tādēļ, ka drīkstētu palikt šim brīžam te: mana neveselība nelaiž vēl braukt ne mani, ne A[spaziju]. - Kad šo rakstu, tad jau ir viss noticis, cerību vecajā ceļā vairs nau nekādu, un laikam pēc pāris nedēļām Jums būs jau vecā monarhija, tikai varbūt citas tautības. - Ir cits ejams ceļš, bet, protams, par to nevaru še rakstīt, jo tad Jūs karti laikam nedabūtu. Bet Jums, mīļie biedri, pamatpārliecība pareiza, Jūs nenododat ne tēvu, māti, ne sociālismu un demokrātiju, kad Jūs tautā uzturat tikai šo ideālisma dzirksteli, tad šim brīžam arī diezgan. Jūs esat sargājušies no kompromisa starp savu pārliecību un visādu aizmaskotu un klaju nodevību, un tas ir glābiņš. Arī mūsu tauta ir dvēslē vesela un pilna ideālisma un dzīvesspējas; kad daži locekļi iepuvuši ar nelabām vātīm, tad tie tik atdalāmi nost, tad tik nau jāpielaiž kompromiss ar slimību, un glābiņš būs. - Praktisku padomu Jums dot nevaru, jo manas ziņas ir tikai no avīžu telegrammām, kas krāsotas. Bez tam, kad šo karti saņemsat, būs pagājuši mēneši un apstākļi galīgi citi. Bet to varu teikt: koncentrējat visus veselīgos spēkus, vienojat nācijas un viņās demokrātijas. Centrs nevarēs būt Petrogradā. - Cielēns ir izbraucis, un es saņēmu no viņa karti no Zviedrijas 23. novembra dienā. - Asp. Deglavam nau devusi nodrukāt dzejoli. «Парус» izdoto «Сборник» neesmu dabūjis un neesmu lasījis tulkojumus. Arī no «Str.» referāta par to pienācis tikai viens Nr. Vispār ļoti daudz NN iztrūkst, pienākošie ierodas pēc 2 mēnešiem. Nu jau sen nekas nau nācis. Nekādas pasta satiksmes man vairs nau ar dzimteni un Krieviju. Dzirdu, ka Paragrāfs esot miris 24. dec., ka arī mana māsa mirusi. Bet ziņu tiešu nau nekādu. Es tagad tā vien vēl uzturos, ka piespiežos ar visiem spēkiem pretī neveselībai strādāt literāriskus darbus. Bet nosūtīt uz dzimteni nekā nevar. Dažas vēstules atnāca atpakaļ. Jums sūtīju šo to, bet Jūs neesat dabūjuši. Nu sveiki sirsnīgi! Cīnīsimies. Jūsu Rainis.