Aiskrauknes=

un

Rihmaòa=Mui§chas

Semneeku

 

Teeúa

 

dohta

no

Kahrïa Spriddiía Schoultz,

 

tuhkstotâ úeptita §imts úe§chdesmit zettortâ

Gaddâ pehz Kri§tus Peed§imúchanas.

 

 

 

 

 

 

 

1764.

 

3.lpp.

 

                             I.

No tahm Leetahm, kas Semneekam

ihpaúchi peeder.

 

I.

Wiúúas neúúamas un weddamas

Leetas, kahdas irr: Nauda,

Labbiba, Lohpi, Sirgi, Dreh=

bes, Trauki, kas Semneekam

taggadiò irr, jeb ko wiò§ch us preekúchu wehl

nopelnihs un turrehs, no§pree§chu es ar úcho

Likkumu par wiòòa pateeúu brihwu Peeder=

rejumu, tà, ka wiòòam buhs Waïïas buht

ar úcho úawu Peederrejumu darriht, kà ween

patihk, pahrdoht, Íihlâ nolikt, Behrneem jeb

Raddeem  mir§toht atwehleht.

 

2.

Pee úchadu neúúamu jeb weddamu Leetu

Pahrdohúchanas paleek gan tam D§imts=

Kungam ta pirma Pirkúchanas=Teesa, to=

2                                     mehr

 

 

4.lpp.

 

mehr ne zittadi, kà, kad wiò§ch topaúchu

makúa, kas tam Semneekam no zitta úohlihts

jeb dohts tohp.

 

3.

          Bet, ja tas Semneeks ar tadahm úa=

wahm Leetahm ne labbi darritu, un tahs úew

paúcham un teem Sawejeem par red§amu

Poh§tu isúchíehrdeht gribbetu, tad irr tam

D§imts=Kungam Waïïas un Teesa, tahdu

nekreetu Nammaturreúchanu ar taiúnu Spehk

un Warru úawaldiht, un kà wiò§ch red§,

tam Jsúchíehrdetajam Pehrminderus (Us=

raugus) peelikt.

 

4.

          Tai Mantoúchanas Teeúai eekúch tah=

dahm Leetahm, kas pehz weena Semneeka

Mirúchanas teem Behrneem, jeb Raddeem

nahkahs, buhs tahdai buht un palikt, kà tee

wezzi ieraddumi pee Semnekeem irr; tomehr

tà: Ja ta tuweja Mantasòehmeja eekúch kah=

das úweúchas Wal§ts izprezzeta buhtu, tad

ne úchai, bet teem tuwejeem Aúúins=Raddeem

ta Nomirruúcha, kas eekúch úchahs Wal§ts

irr, buhs par Mantasòehmejeem buht: Bet

ja tas Semneeks mir§t, nekahdus Aúúins=

Raddus úchinnî Wal§tî ne at§tahdams, tad

nahk ar §innamu Taiúnibu, wiúúas wiòòa

pakkaï palikkuúchas Leetas, D§imts=Kunga

Rohkâs, kas tad ar tahm war darriht, ka

Wiòòa Prahtam patihk.

                                                Jrr

 

5.lpp.

 

5.

        Jrr tas Semneeks ko no úawa D§imts=

Kunga us Parradu usòehmis, tad wiúúas

wiòòa Leetas par tahdu Parradu Íihlâ §tahw,

un ja wiò§ch tahdus Parradus no§pree§tâ

Laikâ ne irr nomakúajis, tad irr tam D§imts=

Kungam Waïïa un Teesa preekúch wiúúeem

zittem Parradu=praúúitajeem no úcha úawa

Parradneeka Leetahm úawu Makúu noòemt;

tomehr tam Semneekam brihw irr pee tahs

Íei§eri§kas Semmes=Teesas §chehlotees; ja

tam §chinnî Lehtâ pahri notizzis.

 

II.

No ta Semneeka Teeúas úawas

Semmes dehï.

 

I.

Wiúúas Semneeku Semmes paleek, kà no

         pirma Laika, tàpat ir us preekúchu, tam

D§imts=Kungam peederrigas; Tomehr buhs

ikkatram Semneekam to Semmes=Gabbalu,

kas tam weenrei§ eerahdihts, un no wiòòa

eekohpts irr, kad wiò§ch tà, kà pehz kïuhs

rahdihts, parei§i klauúa un úawu Teeúu no=

dohd, preek§ch úew, un úaweem Behrneem

muh§chu Deenu walkoht un paturreht.

2.

Bet, ja tas Semneeks ne ee§pehtu tà

klauúiht un úawas Teeúas nodoht, kà pehz

3                 kïuhs

 

6.lpp.

 

kïuhs rahdihts, tad paleek D§imts=Kunga

Sinnaúchanâ un Apdoma§chanâ, woi wiò§ch

wehl us kahdu Laiku ar tahdu Semneeku

grib zee§tees, jeb tam zittu Semneeku peelikt,

jeb to wiúúai no tahs Semmes nome§t, un

pee zitta Semneeka par Kalpu nolikt.   Jo

to ikkatrs gan war domaht, ka ikweens

D§imts=Kungs úawu paúchu Labbumu wiús

labbak úaprattihs, un bes ih§tas Waiad§ibas

úawa Semneeka Úehtas=Turreúchanu ne is=

jauks. Un ja tas Semneeks pahr to úuhd§e=

tu, tad gan tam D§imts=Kungam peenahk=

tohs parahdiht, ka tas Semneeks neween úa=

wus Darbus ne at§tahwejis, un úawas Tee=

úas ne nodewis, bet arri wairak ne ee§pehj

to darriht un nodoht; Bet kad tas parah=

dihts irr, tad tam D§imts=Kungam wairak

ne irr ja atbild pahr to, kà wiò§ch tahdu

nome§tu Semneeku zitturp nolizzis, jeb ar

wiòòa Semmi darrijis irr.

3.

          Tahs Ehkas un Úehtenes, pee tahdahm

Semmehm un Úehtahm, kas atkal irr eekúch

D§imts=Kunga Rokahm nahkuúchas, paleek

turpat, un ne tohp lihd§inatas

4.

          Kad weens Úaimneeks irr nomirris, tad

ne wiòòa Meitahm, bet teem Dehleem nah=

kahs ta Tehwa Semmi usòemt. Kad ne=

kahdi meeúigi Dehli, bet tikai Meitu Wihri

jeb

 

7.lpp.

 

jeb úa=auguúchas Meitas, kas ta nomirru=

úcha Tehwa Úehtai warretu preekúcha §tah=

weht, pakkaï palikkuúchas buhtu, tad ir teem

buhs warreht Tehwa Semmi usòemt, un

atkal úaweem Behrneem, mir§toht at§taht:

Bet ja ned§ Dehli, ned§ laulatas Meitas,

ned§ úa=auguúchas Meitas atlikkuúchi buhtu,

tad nahk ta Semme D§imts=Kunga Rohkâ,

tà, ka wiò§ch ar to darriht war pehz  úawa

Padohma un labba Prahta.

5.

          Teem Behrneem tohp Waïïa dohta,

eekúch tahs Tehwa Semmes dallitees, tomehr

tà ka tahs Daïïas ne teek ma§akas, ka weens

Puúszettortnis. Bet tad weens Dehls wehl

Tehwam d§ihwojoht, eekúch zittas Úehtas irr

eeprezzejees, tad buhs wiòòam arrid§an turpat

palikt, un nekahdas Daïïas no tahs Tehwa

Semmes praúúiht.

6.

          Kad to Semneeku Semmes wehl irr

ïohti  úajukkuúchas un ne ih§ti islihd§inatas,

tad es úew paturrohs, un apòemmohs, úchahs

Semmes, zeek drihú wenn pa§pehúchu, likt

pahrmehriht; pee kuººas Mehriúchanas tad

teem Semneekeem irr ja nahk Paligâ. Pehz

to buhs wiúspahri weena Eedalliúchana no=

tikt, un buhs ikweenai Semneeka Semmei,

zeek ween war notikt, §kaidrôs un taiúnôs

Robeúchôs eeúlehgtai tapt. Un tam buhs

                                      4                                    tad

 

8.lpp.

 

tad par weenu muh§chigu un nepahrkahpjamu

Tee§u palikt.

7.

          Tam Semneekam paleek wehlehts, pehz

úawas Úehtas Waiad§ibas buhwejamus Koh=

kus un ded§inajamu Malku no Mui§chas Me=

§cheem òemt: Bet pehz Pahrdoh§chanas wiò=

òam ne irr brihw, ned§ Mui§chas Me§chus,

ned§ úawus paúchus Lihdumus bes ihpaúchas

Mui§chas Wehleúchanas bruhíeht.

 

III.

No ta Semneeka ihpaúchigas Buhúcha=

nas, Klau§iúchanas un Dohúchanas.

 

                             I.

Tas Semneeks paleek tà kà pirmak, ir us

          preekúchu alla§chiò weens d§imts Zilweks

un Appak§chneeks ta Kunga, kam ta Mui§cha

peeder, un ja wiò§ch aisbehg, tohp wiò§ch,

kà tahds Zilweks, wis§ur usmeklehts un pehz

Teeúas isòemts un atpakkaï we§ts. Wiòòam

arrid§an peenahkahs, úawam D§imts=Kungam

ar neleed§amu Klau§iúchanu wiúúâs Leetâs, un

ar pilnigu Peetizzibu padewigam buht. To=

mehr tam D§imts=Kungam ne buhs Waïïas

buht pahrak pahr to Klau§iúchanu un Doh=

úchanu, kas úcheitan pehz kïuhs rahdita, ir to

wiúsma§aku Leetu no ta Semneeka bes Lihd§i=

bas praúúiht: Tam D§imts=Kungam arrid§an

                                                                                      ne

 

9.lpp.

 

ne buhs Waïïas, weenu Semmneeku, ihpaúchi

no Mui§chas no§chíirtu, pahrdoht, jeb isúchíiò=

íoht, ja tas tam Semneekam paúcham ne

gribbahs, un ja wiò§ch arri tahdu úawu Grib=

beúchanu preekúch tahs zeenigas Semmes=

Teeúas ne isúakka. Bet ja tas D§imts=

Kungs pats tam Semneekam to Brihwibu

no tahs D§imts=Teeúas gribbetu woi úchíin=

íoht, woi pahrdoht, tad tas wiòòam neka

ne tohp aisleegts.

2.

          Ja kahdâ Semneeka Úehtâ wairak Zil=

weku buhtu, nekâ pehz tahs Semmes pilnigas

Ap§trahdaúchanas un Mui§chas=Klauúiúchanas

waiad§etu, tad irr tam D§imts=Kungam

Waïïa, tohs, kas pahrak irr, isòemt, un

tohs, woi ziteem, kuººeem waiaga, peelikt,

woi arrid§an us it tukúchahm Semneeku

Weetahm uslikt: Bet ja nei wahji Semneeki

no Ïaudim, nei tukúchas Semneeku Weetas

tai Wal§tî wairak buhtu, tad irr tam D§imts=

Kungam Waïla, teem Zilwekeem, kas pah=

rak irr, zittus Darbus peerahdiht un usdoht,

pee kuººu tikkuúchas Pa§trahdaúchanas wiò=

òeem peeteekama Peïòa war Rohkâs nahkt.

3.

          Par Muiúchas=Úaimi tam D§imts=

Kungam brihw irr no tahs Wal§ts ismekleht;

tatúchu tà, ka tam Semneekam, pehz Mui§chas

Klauúiúchanas Úaimes gan atleek. Bet wee=

                                                                             nam

 

10.lpp.

 

nam Puiúcham ne buhs ilgak Mui§chas Dee=

ne§tâ stahweht, kà, kad wiò§ch diwideúmits

un t§chetrus Gaddus wez ir tappis, un wee=

nai Meitai ilgak ne, kà, kad ta diwideúmits

Gaddus wezza tappuúi.  Kad tee úcho Wez=

zumu irr peed§ihwoiúchi, un paúchi ne grib

ilgak palikt, buhs teem no Mui§chas islai§teem,

un tannî Wal§tî isdohteem tapt. Ta Apgah=

dahúchana tahs Mui§chas=Úaimes par úaweem

Deene§teem, tohp tai Schehla§tibai un Ap§in=

naúchanai ta D§imts=Kunga pawehleta.

4.

          Tee taiúni Neddeïas=Darbi, un tahs doh=

damas Teeúas, tohp tà, kà Paga§tu=Grah=

matâ §tahw, darriti, un dohtas: Bet leeki

Darbi, kas pahr to wehl Semneekam ja darra,

tee wiúúi paleek tà, kà es tohs jaw preekúch

manna Laika eúmu atraddis, un kà tee lihd§

úchai paúchai Deenai turreti tohp. Tomehr,

lai par úchahdahm Leetahm ne buhtu kahda

Apmiúúeúchana nahkuúi, tad nu taggad úheitan

kïuh§t par tahdahm Leetahm ihpaúcha un §kai=

draka Siòòa dohta.

5.

          Pawaúúarâ pee Malkas=Ploh§tu Úeeúcha=

nas, nahk no ikwena Semneeka, kas úawu

paúchu Semmi turr, weens no Wihra=jeb

Seewas=Kahrtas, us Mui§chas Mai§i, kamehr

úchis Darbs tohp §trahdahts, un kad tas no=

§trahdahts irr, tad dabbu tee Ïaudis trihs

                                                          Muzzas

 

11.lpp.

 

Muzzas Allus. Bet pehz nahk no weena Zet=

tortneeka weens Wihrs un weena Seewa, un

no weena Puúszettortneeka weens Wihrs, ar

úawu paúchu Mai§i, kas tohs Ploh§tus us

Rigu nolai§ch un to Malku turpat uskrauj.

6.

          Pee Úuhdu Jswe§chanas un Jsahrdi=

§chanas nahk no weena Zettortneeka diwi Zil=

weki ar diwi Sirgeem, un no weena Puús=

zettortneeka puús tik daud§, kas tik ilgi Mui§châ

paleek, kamehr wiús tohp iswe§ts. Par to

tee Semneeki no abbejahm Wal§tim kohpa

trihs Muzzas allus dabbu.

7.

Teem Semneekeem zitkart peenahzahs, bes

teem taiúneem Darbeem, wehl kahdas §inna=

mas Pïawas weenâ Pulkâ nopïaut un úaòemt:

Bet kad §chee darbi weenâ Pulkâ wiòòeem

wiúúai gruhti bij, tad usòehmahs tee pa§chi,

tâi Weetâ no weena Zettortneeka úe§chas, un

no weena Puúszettortneeka trihs Paliga=Deenas

pee Úeena=Darbeem doht.    Pee to tas ar=

rid§an us preek§chu tà buhs palikt; it kà teem

Semneekeem ir peenahkahs, to Úeenu no

Breschahla un Dibbena, Seemas Laikâ, weenâ

Pulkâ Mui§châ úawe§t; par ko teem diwi

Muzzas Allus kïuh§t dohtas.

8.

          Kas no Mui§chas ee§ehts irr, tas arrid§an

teem Semneekeem irr ja=nopïauj, un ta Lab=

                                                                   biba

 

12.lpp.

 

biba Úchíuhòôs ja=úawed. Pee Nopïauúcha=

nas tohp ikweenam Semneekam úawi Wallaki

tà kà ikkuººam nahkahs, nomehroti; bet ta

Labbibas Úaweúchana ar wiúúu Pulku noteek.

Bet, ka ta Mui§chas=Js§ehúchana teem Semnee=

keem par Gruhtumu ne buhtu wiúúai daud§

un leela tappuúi, tad ne buhs teem Semnee=

keem wairak nopïaut, úaòemt un apkohpt, ka

to ween, kas ar teem ikneddeïas Sird§enee=

keem eeúehts un ap§trahdahts irr. Pehz Lab=

bibas Nopïauúchanas un Apkohpúchanas kïuhs

teem Semneekeem wiúúeem par abbejahm Mui=

§chahm kohpa, trihs Muzzas Allus no Mui=

§chas dohtas.

9.

Jebúchu tee Kahjeneeki no Miííeïa Dee=

nas wairs ne tohp úuhtiti, tomehr teem alla§ch

Naktîs ja=nahk irr pee Kulúchanas, kamehr

wiúúa Labbiba irr apkulta. Tàpat teem Sem=

neekeem peenahkahs wiúúus Mui§chas=Linnus

un Kaòòepes, weenâ Pulkâ, tas irr, wiúúeem

lihd§, ismih§tiht.

10.

          Pee Aisweúchanas tahs Mui§chas=Labbi=

bas, jeb Klehts=Rei§ehm, dohd weens Zettort=

neeks t§chetrus, un weens Puúszettortneeks diwi

We§umus, tomehr ne tahlak, kà lihd§ Rigas

Pils§atam, un ne zittâ, kà ween Seemas Laikâ,

No Seemas=Úwehtku Mehneúcha, lihd§ Ballo=

úchu Mehneúim. Us weenu We§umu arrid§an ne

                                                                             buhs

 

13.lpp.

 

buhs wairak, kà labbâ Zeïïâ a§toòus Puhrus

Rud§u, un pee úlikta Zeïïa, úeptiòus, jeb kas

eekúch Úwarra teem war lihd§ buht, uslikt. Ja

Tas D§imts=Kungs gribbetu ko ar úcheem Brihw=

We§umeem us zittu tahïaku Weetu nowe§t, jeb

no tuººenes ko likt atwe§t, tad wiòòam peenah=

kahs, tik daud§, kà úchis Zelúch tahïaks irr, tam

Semneekam lihd§inaht, woi ar Atlaisúchanu no

Darbu=Deenahm, woi ar Naudas=Makúaúcha=

nu; it kà arrid§an tam Semneekam ne peenah=

kahs, kad tas weenu We§umu noúazzitâ Weetâ

noweddis irr, no tuººenes atkal zittu We§umu

usòemt, ja wiòòam par to ne tohp ihpaúchi Lih=

d§iba darrita, ar ko wiòúch Meerâ irr.   Ja tam

D§imts=Kungam wairak irr Jsweddama, ne kà

tee noúazziti We§umi war iswe§t, jeb, ja wiòúch

ko grib likt iswe§t kad Seemas=Laiki newaid,

Tad ne war tas zittadi notikt, kà ar teem Nedde=

ïas=Darbneekeem, un tohp tad weena Sird§nee=

ka Neddeïa par wenu Rigas=Zeïïu lihd§inahta.

Bet ja tas D§imts=Kungs kahdus Brihw=We=

§umus pehz zittas úawas Waiadúibas gribbetu

aistaupiht un paturreht, tad war wiòúch gan taî

Weetâ wiòòeem zittus Darbus uslikt, tomehr

tà, ka weena Sird§neeka Darba=Neddeïa par

weenu Brihw=We§umu tohp lihd§inata. Tah=

di Darbi buhs ir tahdâ Laikô praúúiti tapt, ka

tas Semneeks tohs bes úawa Poh§ta war pa=

darriht. Kad tas Gads pagahjis irr, tad wairak

ne war pakkaï rehíeneht tohs Brihw=We§umus,

kas ne irr gahjuúchi.

                                                                             11.

 

14.lpp.

                                      11.

          Kahrtneeki pehz Lohpu Kohpúchanas tohp

no Miííeïa Deenas lihd§ Jurìa Deenai, no

Aiskrauknes Wal§ts trihs, un no Rihmaòa=

Mui§chas Wal§ts diwi dohti; Bet kad turpmak

us wiúúahm taggadiò wehl tukúchahm Semneeku

Weetahm Ïaudis buhs uslikti, tad buhs no

Aiskrauknes=Wal§ts t§chetreem Kahrtneekeem

dohteem tapt.    Waúúarâ tohp pehz Awju un

Zuhku Ganni§chanas weens Gans, Puiúis jeb

Meita, no Mui§chas Wal§ts, us Mui§chas

Mai§i turrehts.

12.

          Kad tee Darbneeki Seúdeenâ no Mui§chas

tohp atlai§ti, tad nahk us Wakti Mui§châ, no

Aiskrauknes Wal§ts diwi, un no Rihmaòa=

Mui§chas Wal§ts, weens Wihrs, ar Rateem un

Sirgeem, kas Pirmdeenâ, kad Darbneeki úa=

gahjuúchi, tudaï atkal tohp atlai§ti.

13.

          No Rigas Pa§ti usturreht, pahrmihúcham

ar Skrihwera Mui§chu, irr tee Semneeki us

mannu Usrunnaúchanu, paúchi labbisprahtis

usòehmuúchees, par ko tee ikkatru Gaddu ap

Miííeïeem trihs Muzzas Allus dabbu: Bet us

ta Pa§tneeka Ratteem nekad buhs wairak us=

likt, kà t§chetru Pohdu Gruhtumu. Grib tas

D§imts=Kungs pahraki pahr to likt uslikt, tad

wiòòam tapehz wajag úaderreht ar to Pa§tes=

Wihru.

                                                                   14.

 

15.lpp.

                                      14.

Bes tahm Teeúas=D§iiehm irr weenam

Zettortneekam peezi Mahrziòi Mui§chas=Linnu,

un de§mits Mahrziòi Mui§chas=Pakkulas úawâs

Mahjâs ja=leek nowehrpt. Tahs pehdejas irr

par teem Rohkas Darbeem, kas tahm Kahrt=

neezehm mehd§ dohti tapt.

15.

          Pee Drehbju Ma§gaúchanas Mui§châ nahk

Úeewas un Meitas no tahm Mui§chas=Wal=

§tim, pa Kahrtahm, us Mui§chas Mai§i.

16.

          Kà nu tam D§imts=Kungam ne buhs ta

Waïïa buht, pahrak pahr to is§tah§titu Klauúi=

úchanu un Teeúas=Dohúchanu, ir to wiús ma§a=

ku Leetu no ta Semneeka ar Warru òemt, jeb

prasúiht; tà tohp tam Semneekam úchi Waïïa

dohta, ja wiò§ch dohma, ka tam no úawa D§imts=

Kunga pahri darrihts irr, pee tahs Íei§eri§kas

Semmes=Teeúas pahr wiòòu úuhd§eht, un úawu

Lihd§ibu mekleht: Bet kà tas gan war brih=

§cham gadditees, ka tas Semneeks, woi zaur

ïaunu Zilweku Us§kubbinaúchanu, woi arrid§an

zaur úawu pa§chu niknu Prahtu no tahdeem

Darbeem, jeb no tahdahm Dohúchanahm atúa=

raujahs, kas wiòòam tat§chu peenahkahs dar=

riht un doht, ar ko wiò§ch tad tam D§imts=Kun=

gam tahdu Skahdi padarritu, ko wiò§ch pehz ne

úpehtu makúaht, tad buhs tam Semneekam to

wisúnotaï, ko tas Kungs tam pawehï, paklauúigi

                                                                             padar=

 

16.lpp.

 

padarriht, un pirms, ne kà wiò§ch to padarrijis,

tam ne buhs Waïïas buht, pee teem Teeúas=

Krehúleem úuhd§eht.    Ja tad pehz ta Teeúa

atrohd, ka tam Semneekam irr pahri notizzis,

tad tas D§imts=Kungs gan ikbrih§cham §pehs

úawam Semneekam par to Skahdi, ko wiò§ch

tam irr darrijis, Lihd§ibu darriht.

17.

          Tà, kà tam D§imts=Kungam peenahkahs,

us tahs Teeúas No§preeúchanu úawam Semnee=

kam to padarritu Skahdi makúaht; tàpat tur=

prettim tam Semneekam peenahkahs, ja tas ne=

pateeúi úuhd§ejis, tahs úawam Kungam padarri=

tas Jsdohúchanas, us tahs Teeúas No§preeúcha=

nu, atmakúaht, un ja wiò§ch to ne spehtu, tad irr

wiòòam par to ja zeeúch pee úawas Meeúas, par

ikkatru Dalderi diwi pahri Rihk§tu.

18.

          Tik lab ta eera§ta Pahrmahziúchana ar

Pahtagu jeb Karbat§chu, par nepateeúu Strah=

daúchanu, kà arrid§an ta bahrgaka Strahpeúcha=

na par kahdahm Blehdibahm un Nepaklau§i=

úchanu, paleek tà us preekúchu, kà jaw pirmak un

pa wezzam, D§imts=Kunga Waïïâ.